| Main Page |
Using Unicode VU-Times font |
|
|
English-Pali Dictionary |
|
|
- S - Sabbath : (m.) uposatha; vissamanadivasa.sabbatic : (adj.) uposathāyattasabbatize : (v.i.) uposatham upavasati. (pp.) upovutthuposatha.sable : (m.; adj.) himanakula; kāḷa; kanka; meccaka.sabot : (f.) kaṭṭapādukā.sabotage : (n.) hānikarakriya.sabre : (m.) neṭṭiṃsa.sabreur : (m.) khaggadhara-assāroha.sabulous : (adj.) vālukābahula.sac : (f.) pasibbakākāra-maṅsapesi.sacalawag : (m.) virūpanīcapuggala.saccharine : (f.) aṅgārika-sakharā. (adj.) madhura.sacerdocy : (m.) sāmayikapūjāvidhisacerdotal : (adj.) samanāyatta.saciform : (adj.) passibbakākāra.sack : (m.) pasibbaka. (f.) sāṇapuṭolī. (nt.) vilupana; acchindana. (v.t.) 1. vilumpati; gāmaghātaṃ karoti; 2. pasibbake pakkhipati; 3. adhikārā cāveti. (pp.) vilutta; gāmaghātaṃ kata; pasibbake pakkhitta; adhikārā cāvita.sackage : (m.) gāmaghāta.sackcloth : (nt.) sāṇavattha.sackful : (nt.) pasibbakapūraṇappamāṇa.sackless : (adj.) ahiṃsaka; niraparādha.sacrament : (nt.) parittāṅa. (f.) sāmayika-pārisuddhi.sacramental : (adj.) parittāṅāyatta.sacred : (adj.) mahanīya; pūjanīya; parisuddha.sacred-place : (nt.) puññatitha; pujjaṭṭhāna.sacred-spot : (nt.) puññatitha; pujjaṭṭhāna.sacred-writing : (f.) dhammalipi.sacredly : (adv.) pujjākārena.sacredness : (nt.) mahanīyattasacrifice : (m.) yāga; yañña. (f.) āhuti. (nt.) juhana. (v.t.) 1. yajati; havati; 2. pariccajati. (pp.) yiṭṭha; huta; pariccatta.sacrificer : (m.) yajitu; yājaka.sacrificial : (adj.) yāgāyatta.sacrificial-ladle : (f.) sujī.sacrificial-pit : (m.) yaññāvāṭasacrificial-post : (m.) yūpa. (f.) thūṇā.sacrificialgrass : (m.) kusa. (nt.) barihisa.sacrilege : (nt.) pujjaṭṭānadūsana.sacrilist : (m.) suddhaṭṭhānadūsaka.sacrosanct : (adj.) anatikkamiya; avajiha; abādhiya.sacrosanctity : (nt.) atisuddhatta.sad : (adj.) 1. dummana; dukkhita; apptīta; sokaṭṭa; 2. socanīya; dukkhāvaha.sadden : (v.t.) khedeti; sokaṭṭaṃ karoti. (pp.) khedita; sokaṭṭaṃ kata.saddle : (f.) assakacchā. (v.t.) kacchaṃ yojeti. (pp.) yojitakaccha.sadly : (adv.) sakhedaṃ; sasokaṃ.sadness : (nt.) domanassa. (m.) soka; visāda; ubbega.safe : (f.) lohapelā. (adj.) khema; siva; abhaya.safe from every quarter : (adj.) akutobhaya.safe-conduct : (nt.) abhayasāsana. (f.) gamanārakkhā.safe-guard : (f.) gutti; ārakkhā. (v.t.) paripāleti.safely : (adv.) nirupaddavākārena.safety : (f.) gutti; ārakkhā; (nt.) khema.safflower : (m.) kusumbha.saffron : (nt.) kuṅkuma. (adj.) kuṅkumavaṇṇa; aruṇavaṇṇa. (v.t.) kuṅkumavaṇṇena rañjeti. (pp.) rañjita; kuṅkumaratta.sag : (v.i.) bhārena onamati or olambati. (pp.) bhāronata; olambita.sagacious : (adj.) catura; tikhiṇapaṭibhāna; vicakkana.sagaciously : (adv.) sunipuṇaṃ; sukhumabuddhiyā.sageness : (nt.) paṇḍicca; bāhusacca.Sagittarius : (m.) dhanurāsi.sago : (m.) tālapiṭṭhavisesa.sail : (n.) lakāra. (v.i.) udake javati. (v.t.) udakaṃ tarati; navāya yāti. (pp.) udakejavita; tiṇṇodaka; nāvāyata.sail downstream : (v.) ojavati.sail upstream : (v.) ujjavatisailer : (f.) nāvā.sailor : (m.) nāvika.saint : (m.) arahanta; khīṇāsava; visuddhapuggala.sainthood : (nt.) visuddhatta; arahatta.saintly : (adj.) viraja; nikkilesa; vūpassanta.sake : (nt.) nimitta; kāraṇa. (m.) hetu.sal : (m.) sāla; sālavana.sal-grove : (nt.) sālavana.salaam : (m.) sādarācāra. (v.i.t.) 1. sādarācāraṃ pavatteti; 2. sīsena paṇamati. (pp.) pavatitasādarācaraṃ; sīsena paṇamita.salacious : (adj.) kāmuka; kāmāsatta.salaciouscity : (nt.) kāmukatta.salaciously : (adv.) kāmukatāya.salad : (m.) sālava. (nt.) āmakasākavyañjana.salamander : (m.) 1.aggijīvī; 2.tejosahaka; 3.jalagodhāvisesa.salary : (n.) māsikavetana. (v.t.) vetanaṃ deti. (pp.) dinnavetana.sale : (m.) vikkaya.saleable : (adj.) vikkeya; vikkiṇeyya.saleprice : (nt.) vikkeyyamūla.salesman : (m.) vikketu; vikkayika.salience : (nt.) 1. mukhayatta; 2. phandamānatta.saliency : (nt.) 1. mukhayatta; 2. phandamānatta.salient : (adj.) 1. mukhya; padhāna; 2. plavaṅgama; 3. phandamāna.saliferous : (adj.) khārabahula.saline : (m.) khārodakubbhida. (adj.) khārika; loṇika; ūsara.salinity : (nt.) khāratta; ūsaratta.salinometer : (nt.) khāramāṇakayanta.saliva : (f.) lālā; eḷā. (m.) khela.salivant : (adj.) lālājanaka.salivate : (v.t.) lālaṃ janeti or paggharapeti. (pp.) janitaalāla; paggharāpita.salivation : (nt.) lālapaggharāpana.sallow : (adj.) paṇḍuvaṇṇa.sallowness : (f.) paṇḍuvaṇṇatā.sally : (nt.) sahasā pakkhandana. (m.) nammālāpa (v.i.) pakkhandati; sahasā niggacchati. (pp.) pakkhanta; sahasā niggata.saloon : (f.) sālā. (m.) mahagabbha.salt : (nt.) lavaṇa; loṇa. (v.t.) loṇaṃ yojeti; loṇena saṃyojeti. (adj.) loṇika; khārayutta.salt-maker : (m.) loṇakāra.salt-pan : (f.) loṇī. (m.) loṇakara.saltant : (adj.) uppatanaka; laṅghamāna.saltation : (nt.) naccana; uppatana.salted-fish : (m.) loṇamaccha.saltern : (nt.) loṇasampādakaṭṭhāna.saltish : (adj.) īsaṃloṇika.saltless : (adj.) aloṇaka.saltpetre : (nt.) yavakhāraloṇa.saltwater : (nt.) khārodaka.salty : (adj.) loṇayutta.salubrious : (adj.) sappāya; sukhadāyaka; arogakara.salubriously : (adv.) sappāyākārena.salubrity : (f.) sappāyatā; sukhadāyakatā.salutary : (adj.) hitakara; atthāvaha; sukhadāyī.salutation : (m.) sādrācāra; paṇāma. (nt.) garukaraṇa.salutatory : (adj.) ācārasīlī; sammodka; sagārava.salute : (m.) sādarācāra; paṇāma; (v.t.) garukaroti; sādarācāraṃ pavatteti; sādarena paṭiggaṇhāti. (pp.) garukata; sādarena paṭiggahita.salvage : (nt.) 1.vināsato; uddharaṇa; 2. naṭṭhanāvāto uddhaṭabhaṇda. (m.) bhaṇḍarakkhaṇasuṅka.salvation : (m.) mokkha. (f.) mutti. (nt.) niyyāna; samuddhaṇa; saṃrakkhaṇa.salve : (nt.) vilepana; añjana. (v.t.) 1. añjati; 2. vināsato mocati. (pp.) añjita; vināsato mocita.salver : (nt.) lohataṭṭaka.salvo : (nt.) gāravācāra-thanita.Samaritan : (m.) cārasilīlīpuggala; (adj.) samariyadesīya.same : (adj.) anañña; nibbisesa; samāna; abhinna.sameness : (nt.) anaññatta; ahinnatta,sample : (nt.) paṭirupa; samanavatthu; (f.) ākati; (v.t.) ākatiṃdeti or gaṇhāti. (pp.) dinnākatika; gahitākatika.sampler : (nt.) ākatidassakavatthu.sanative : (adj.) ātaṅkahārī; sappāyabhūta.sanatorium : (f.) sappāyasālā; (nt.) sukhavaḍḍhakaṭṭhāna.sanctification : (nt.) visodhana; pāpanāsana.sanctify : (v.t.) pavittīkaroti; suddhattaṃ pāpeti. (pp.) pavittīkata; sudhattaṃ pāpita.sanctifying : (adj.) visodhaka.sanctimonious : (adj.) kuhakavuttika.sanctimoniously : (adv.) kahaññena; kuhakatāya.sanctimony : (nt.) kohañña.sanction : (f.) anumati; anuññā; (v.t.) anujānati; anumaññati. (pp.) anuññāta; anumata.sanctitude : (f.) visuddhi; (nt.) nimmalatta.sanctity : (f.) visuddhi; (nt.) nimmalatta.sanctuary : (f.) puññabhūmi; (nt.) pujjaṭṭahāna; abhayaṭṭhāna.sanctum : (nt.) 1. suddhaṭṭhāna; 2.vivittaṭṭhāna.sand : (nt.) pulina; (f.) vālikā; vālukā; sikatā; vaṇṇu. (v.t.) vālikaṃ okirati. (pp.) valikokiṇṇa.sand-dune : (m.) vātāgatavālukārasi.sandal : (nt.) 1. (wood : ) canda; (m.) gandhasāra; (m.; nt.) (foot-ware : ) upāhana; (f.) pādukā.sandbed : (nt.) vālukātala.sandflea : (m.) uppātakapāṇī.sandglass : (f.) pulinaghaṭikā.sandiness : (nt.) sikatābahulatta.sandstorm : (nt.) pulinavassa.sandwich : (nt.) antarita-khādanīya; (v.t.) antare pakkhipati. (pp.) antare pakkhitta.sandy : (adj.) pulinabahula; valukāmaya.sandy track : (m.) vaṇṇupatha.sandy waste : (m.) marukantāra.sane : (adj.) pakaticitta; anummatta; niramaya.saness : (f.) 1. pakaticittatā; 2. nirāmayatā.sangfroid : (f.) akampyatā; dhiti.sanguification : (nt.) rudhirattapāpana; rudhirajanana.sanguify : (v.t.) rudhirattaṇ; papeti. (pp.) rudhirattaṃ papita.sanguinary : (adj.) lohitapāṇī; niṭṭhuracitta.sanguine : (adj.) 1. lohitavaṇṇa; 2.dhitimantu; 3.sundarattāpekkhī.sanguinely : (adv.) sāpekkhaṃ; sākaṅkhaṃ.sanguineous : (adj.) rudhirādhika; rattavaṇṇa.sanguinivorous : (adj.) lohitabhakkha.sanify : (v.t.) ārogyaṃ; vaḍḍheti. (pp.) vaḍḍhitārogya.sanitarily : (adv.) rogaharaṇākārena.sanitarinees : (nt.) ārogyakaratta.sanitary : (adj.) ārogyakara.sanitation : (nt.) rogāvaraṇa; ārogyarakkhaṇa.sanity : (f.) 1. pakaticittatā; 2. nirāmayatā.sap : (f.) oja; (m.) yūsa; rasa; sāra. (v.t.) 1. yūsaṃ apaharati; 2. viriyaṃ khepeti; 3. ummaggaṃ khaṇati; 4. mūlaṃ khaṇati; (v.i.) sāyāsaṃ uggaṇhāti. (pp.) apahaṭayūsa; khepitaviriya; khatummagga; khatamūla; sāyāsaṃ uggahita.sapan-wood : (nt.) pattaṅgadāru.sapdity : (nt.) madhrojatta.sapful : (adj.) ojavantu.sapid : (adj.) madhuroja; sādurasa.sapience : (m.) paṇditamāna.sapient : (adj.) paṇitamānī.sapiently : (adv.) paṇḍitamānitāya.sapless : (adj.) ojārahita.sapling : (m.) rukkhapotaka.sapodilla : (nt.) sakkharāphala.sapphire : (m.) indanīla.sapphirine : (adj.) nīlamaṇisadisa.sarcasm : (m.) omasavāda.sarcast : (m.) omasavādī.sarcastic : (adj.) omasavādī; omasaka.sarcastically : (adv.) omasanākārena; sopārambhaṃ.sarcology : (f.) maṃsavijjā.sarcoma : (m.) maṃsagaṇṭhi.sarcophagus : (nt.) silāmaya-chavādhāna.sardonic : (adj.) niggahasūcaka; sopārambha.sardonically : (adv.) upahāsapubbakaṃ.sarsaparilla : (f.) sāribālatā.sartorial : (adj.) tuṇṇakammāyatta.sash : (nt.) kaṭibandhana; kaṭisutta.Satan : (m.) pāpimantu; māra.satanice : (adj.) pāpiṭṭha; mārāyatta.Satanism : (nt.) atiluddatta; kakkhalatta.satchel : (m.) (dārakānaṃ) potthaka-pasibbaka.sate : (v.t.) santappeti. (pp.) santappita.satellite : (m.) 1. upagaha; 2. anucara; anuyāyī.satiate : (v.t.) pīṇeti; santappeti. (pp.) pīṇita; santappita. (adj.) santappita; titta; tittipatta.satiated : (adj.) suhita; dhāta.satiation : (f.) titti; (m.) pīṇitabhāva.satiety : (f.) titti; (m.) pīṇitabhāva.satin : (nt.) cīnapaṭṭa; (v.t.) siniddhaṃ karoti.satiny : (adj.) atisiniddha.satire : (m.) upārambha-gabbhakapabandha.satirical : (adj.) ākkhepapubbaka.satirise : (v.t.) ākkhepayuttaṃ likhati.satirist : (m.) ākkhepavādī.satisfaction : (f.) tuṭṭhi; titti; abhirati; (m.) assāda; (nt.) kaṅkhāvinodana.satisfactory : (adj.) 1. samattha; pariyatta; tittikara; 2. kaṅkhānuda.satisfiable : (adj.) sukhasantappiya.satisfied : (adj.) nicchāta; abhiraddha; santuṭṭha.satisfier : (m.) santappetu.satisfy : (v.t.) 1.santappeti; sampīṇeti; toseti. 2.saṃsayam apaneti; (v.i.) santussati. (pp.) santappita; sampīṇita; tosita; apanītasaṃsaya; santuṭṭha.satisfying : (adj.) 1. santappaka; 2. saṃsayacchedaka.satrap : (m.) maṇḍalissara.satrapy : (nt.) rajjamaṇḍala.satuenian : (adj.) ravisutāyatta; (m.) ravisutalokavāsī.saturate : (v.t.) accantaṃ pūreti or sedeti; suṭṭhu temeti. (pp.) accantaṃ pūrita; suṭṭhu temita.saturation : (nt.) 1. suṭṭhutemana; 2. atipūrana.Saturday : (m.) sanivāra.Saturn : (m.) ravisuta.saturnine : (adj.) dandha; manda; nirīha.satyr : (f.) ajarūpadevatā; (m.) kāmukapuggala.satyriasis : (f.) kāmamucchā.sauce : (nt.) 1. (yūsabahula-) vyañjana. (nt.) avinītatta; pāgabbhiya. (v.t.) 1. rasakena yojeti; 2. pāgabbhiyena vattati.sauce-pan : (f.) rasakathālī.sauceless : (adj.) yūsavirahita.saucer : (m.) rasakādhāra; sarāva.saucily : (adv.) avinītakārena.sauciness : (f.) nillajjatā.saucy : (adj.) avinīta; nillajja.saunter : (nt.) mantharagamana; (v.t.) vilambanto yāti.sausage : (m.) maṃsavaṭṭikāvisesa.savage : (m.) vanacārī; asiṭṭhajana; (nt.) kakkhalakamma. (adj.) 1. vanacara; asiṭṭhācāra; 2. vāḷa; dāruṇasavagely : (adv.) asiṭṭhākārena; kakkhalatāya.savageness : (nt.) asiṭṭhatta; dāruṇatta.savagery : (nt.) dāruṇakamma.savant : (n.) bahussuta; mahāpañña.save : (v.t.) pamoceti; ullumpati; uttāreti; samuddharati. (pp.) pamocita; ullumpita; uttārita; samuddhaṭa. (v.i.) dhanaṃ samāharati or saṃrakkhati. (pp.) samāhaṭadhana. (prep.) vihāya; vjjetvā; muñcitvā.saver : (m.) tāyaka; pamocaka.saving : (nt.) rakkhitadhana. (adj.) saṃrakkhaka.savingly : (adv.) mitabbayena.saviour : (m.) pamocaka; santāraka; mokkhadāyaka.savour : (m.) assāda; sādurasa; sugandha.savouriness : (nt.) surasatta; sugandhatta.savourless : (adj.) nirasa; niggandha.savoury : (adj.) surasa; rucikara.saw : (m.) kakaca; (v.t.) kakacena chindati. (pp.) kakacena chinna.saw-dust : (nt.) kakacacuṇṇa.saw-pit : (m.) okantanāvāṭa.saw-teeth : (m.) kakacadanta.sawyer : (m.) kantaka; kakacagāhi.say : (v.t.) vadati; bhāsati; katheti; udīreti; brūti. (pp.) vutta; bhāsita; kathita; udīrita.saying : (nt.) bhāsana; kathana; vacana; vākya. (f.) utti; vācā; kathā || popular saying: (m.) janappavāda.scab : (m.) 1. vaṇakapāla; 2. kacchuvisesa; 3. adhamajana.scabbard : (m.) (khaggādi-) kosa; (f.) kosī.scabby : (adj.) kacchuyutta.scabies : (f.) vitacchikā.scabrous : (adj.) kaṭhinasabhāva.scaffold : (f.) vadhavedikā; (nt.) āghātana; (v.t.) aṭṭakaṃ yojeti.scaffolding : (nt.) aṭṭaka.scald : (nt.) uṇhena daḍḍhaṭṭhāna; (v.t.) uṇhena dahati; tattavatthunā jhāpeti. (pp.) uṇhaḍaḍḍha. vatthunā jhāpita.scaldhead : (m.) sīsacammaroga.scalding : (adj.) atitatta.scale : (f.) macchasalikā; nisseṇī; adhirohinī; (m.) tulāvaṭṭa; (nt.) māṇayata; aṅiita-parimāṇa. (v.t.) 1. tuleti; miṇāti; 2. sakalikā apaneti; 3. (nisseṇim) āruhati. (pp.) tulita; mita; apanītasalikā; āruḷha.scaliness : (nt.) sakalikābahulatta.scallop : (m.) kapālapiṭṭhika.scallywag : (m.) virūpanīcapuggala.scalp : (m.) sīsamuddhā; (nt.) sīsacamma; (v.t.) sīsacammaṃ uppāṭeti. (pp.) uppāṭitasīsacammaṃ.scamp : (m.) dhutta; saṭha, (v.t.) asādhukaṃ kammaṃ karoti.scamper : (nt.) sīghapalāyana; (v.i.) bhīto dhāvati.scan : (v.t.i) 1. sukhumaṃ nirikkhati; 2. (in verses : ) mattā gaṇeti. (pp.) sukhumaṃ nirikkhita; gaṇitamatta.scandal : (nt.) dūsana; (m.) kalaṅka; apavāda; (v.t.) abhūtena abbhācikkhati. (pp.) abhūtena abbhācikkhita.scandal-monger : (m.) abhūtabbhakkhāyī.scandalise : (v.t.) durācārena dummanaṃ karoti; abbhācikkhati. (pp.) durācarena manīkata; abbhācikkhita.scandalous : (adj.) 1. akittikara; guṇanāsaka; 2.garahita; jeguccha.scandent : (adj.) (latā viya) āruhanasabhāva.scanning : (f.) pajjaracanā; (m.) chandovibhāga.scansion : (nt.) mattāgaṇana; pattahārakarana.scansorial : (adj.) (nakhehi) āruhaṇasīla.scant : (adj.) virala; appaka; dullabha.scantily : (adv.) viralākārena.scantless : (nt.) viralatta.scanty : adj. virala; appaka; dullabha.scape : (nt.) vaṇṭa.scape-goat : (m.) parapāpavāhī (-aja).scape-grace : (m.) moghapurisa.scapula : (m.) aṃsakūṭa.scapular : (adj.) aṃsakūṭāyatta.scar : (nt.) vanaciṇha; āhatalañchana; (m.) pabbatapapāta; (v.t.) lakkhaṇāhataṃ karoti; kalaṅkayati. (pp.) lakkhaṇāhataṃ kata; kallaṅyita.scaramouch : (m.) vikkatthī; attasīlāghī.scarce : (adj.) virala; dullabha.scarcely : (adj.) kicchena; kasirena.scarcity : (nt.) viralatta; dullabhatta.scare : (v.t.) uttāseti; santāseti; (m.) bhayahetu.scare-crow : (m.) tiṇapurisa.scarf : (nt.) uttarīya.scarify : (v.t.) lohitaharaṇatthaṇ vijjhati. (pp.) lohitaharaṇatthaṃ viddha.scarlet : lohitavaṇṇa.scarness : (nt.) viralatta; dullabhatta.scathe : (f.) hani; (m.) upaddava; (v.t.) balavahāniṃ pāpeti; upaddaveti. (pp.) balavahāniṃ pāpita; upadduta.scathless : (adj.) akkhata; anupahata.scatter : (v.t.) ākirati; vikirati; vippakirati; viyūheti. (pp.) ākiṇṇa; vikiṇṇa; viyūhita.scatter about : pakirati.scatter over : abbhukkirati.scattering : (nt.) vikirana; viyūhana.scavenge : (v.t.) kacavaraṃ sodheti.scavenger : (m.) kacavarasodhaka; pupphachaḍḍaka; pukkusa; vīthīsodhaka.scene : (nt.) 1. ṭhāna; (m.) padesa; naccavibhāga; diṭṭhipatha; (f.) raṅgajavanikā.scenery : (m.) desavilāsa.scenic : (adj.) 1. raṅganissita; 2. desadassanassita.scenography : (nt.) dūradassakacittakamma.scent : (m.) sugandha; gandhasāra; parimala; (v.t.) 1. parivāseti; gandhena bhāveti; 2. ghāyati. (pp.) parivāsita; gandhena bhāvita; ghāyita.scent orgen : (nt.) ghāṇindriya.scented powder : (nt.) vāsacuṇṇa.scentless : (adj.) niggandha.sceptic : (adj.; m.) kaṅkhī; natthikadiṭṭhī.scepticism : (m.) natthikavāda.sceptre : (f.) rājayaṭṭhi; (m.) jayakunta.sceptreless : (adj.) rājayaṭṭhirahita.schedule : (f.) niyamāvali; (m.) parisiṭṭha-saṅgaha; (v.t.) paṇṇe āropeti; niyamāvaliṃ likhati.schema : (nt.) saṅkhitta-nirūpana; (m.) saddālaṅkāra.schematic : (adj.) saṅkhittanirūpanāyatta.scheme : (m.) 1. upāya; payoga; upakkama; 2. kūṭopāya; (v.t.) 1. upakkamati; parikappeti; 2. kūṭopāyaṃ yojeti. (pp.) upakkamita; parikappita; yojitakūṭopāyaṃ.schemer : (m.) upāyayojaka.scheming : (f.) kumantanayojanā.schism : (m.) parisabheda; saṅghabheda; matavirodha.schismatic : (m.) parisabhedī; (adj.) saṅghabhedaraka.schismatically : (adv.) bhedakaravasena.scholar : (m.) 1. sissa; sekkha; 2. bahussuta; paṇdita.scholarly : (adj.) vibudhocita.scholarship : (m.) sissabhāva; (nt.) paṇḍicca.scholastic : (adj.) vibuddhāyatta; vijjāvisayaka; vijjāyatanāyatta.scholastically : (adv.) vibudhānurūpaṃ; vijjānurūpaṃ.scholiast : (m.) aṭṭhakathācariya; nyāsakāra.scholium : (f.) adholipi.school : (nt.) vijjāyatana; (f.) pāṭhasālā; (m.) (of thought : ) sampadāya; (v.t.) vineti; sikkheti. (pp.) vinīta; sikkhita.schoolboard : (f.) ajjhāpakassabhā.schoolboy : (m.) pāṭhāsālīyasissa.schoolfellow : (m.) sahajjhāyaka.schoolmaster : (m.) pāṭhasālācariya.schoolmate : (m.) sahajjhāyaka.schooner : (f.) dvīkūpakanāvā.socialism : (nt.) samājahitakaraṇa. (f.) samasambhogatā.sciatic : (adj.) kaṭivisayaka; kaṭivāyu.science : (f.) vijjā; (nt.) sattha.scientific : (adj.) 1. vijjānugata; 2. viññatasattha.scientifically : (adv.) vijjānukūlataya.scientist : (m.) vijjāvisārada.scilicet : (adv.) seyyathīdaṃ; kathan ti ce.scimitar : (f.) asiputtī.scintilla : (nt.) phuliṅga.scintillate : (v.i.) phuliṅgāni vissajjeti; pabhāsati. (pp.) vissaṭṭhaphuliṅga; pabhāsita.sciolistism : (nt.) appamattajānana.sciolist : (m.) kiñcimattavidū.scion : (m.) 1. kulaputta; mahākulāgata; 2. baddhaṅkura.scriptorium : (nt.) lekhanāgāra.scriptural : (adj.) pāvacanāyatta.scissile : (adj.) chedanakkhama.scission : (nt.) chinnaṭṭhāna; (m.) cheda.scissor : (v.t.) chindati. (pp.) chinna.scissors : (nt. (plu.)) pipphalaka; (f.) kattarikā.scoff : (m.) avahāsa; uphāsa; (v.i.) avahasati; upahasati. (pp.) avahasita; upahasita.scoffer : (m.) avahāsī.scoffingly : (adv.) avahāsapubbakaṃ; sopahāsaṃ.scold : (nt.) santajjana; paribhāsana; (f.) kharavācā nārī; (v.t.i.) paribhāsati; akkosati. (pp.) paribhāsita; akkuṭṭha.scolder : (m.) paribhāsaka.scolding : (f.) garahā; paribhāsanā.sconce : (m.) 1. sitthadīpādhāra; 2. khuddaka-balakoṭṭhaka; 3. sīsamatthaka.scoop : (f.) khaṇittī; (m.) uḷuṅka; (v.t.) 1. anto khaṇati; 2. uluṅkena apaneti. (pp.) anto khata; uluṅkena apaīta.scoot : (v.i.) palāyati. (pp.) palāta.scope : (m.) 1. visaya; okāsa; 2. ajjhāsaya; 3. paramattha.scorch : (m.) cammaḍāha; (v.t.) abhitāpeti. (pp.) abhitāpita.scorching : (adj.) abhitāpakara.score : (nt.) gaṇanāciṇha; (f.) chinnarekhā; vīsatisaṅkhyā; (nt.) nimitta; hetu; (v.t.) rehkāhi aṅketi. (pp.) rekhaṅkita.scored : (m.) rekhaṅkita.scoria : (m.) aggibhūdharika-ayomaṇḍa.scorify : (v.t.) lohamalattaṃ pāpeti. (pp.) lohamalattaṃ pāpita.scorn : (v.t.) avajānāti; avamāneti; hīleti. (pp.) avaññāta; avamata; hīlita. (nt.) anādara; (m.) tirokkāra; (f.) avaññā.scorner : (m.) avamaññaka; hīletu.scornful : (adj.) sāvañña.scornfully : (adv.) sāvaññaṃ.Scorpio : (m.) vicchikarāsi.scorpion : (m.) vicchika.Scot : (m.) kara; bali.scotch : (m.) cakkabādhaka; avaccheda; (v.t.) cakkaṃ bādheti; avacchindati. (pp.) bādhitacakka; avacchinna.scotoma : (nt.) akkhidiṭṭhibādhana.scoundrel : (m.) khala; narādhama.scoundrelism : (nt.) ketava.scour : (v.t.) 1. samparimajjati; ghaṃsitvā sodheti; 2. ativireceti. (v.i.) javena palāyati. (pp.) samparimaṭṭha; ghaṃsitvā sodhita; javena palāta.scourge : (f.) kasā; (m.) devadaṇḍa; (v.t.) kasāhi tāḷeti; 2. accantaṃ pīḷeti. (pp.) kasāhi tāḷita; accantaṃ pīḷita.scout : (m.) 1. carapurisa; 2. bālacara. (v.i.) gūḷhaṇ or raho carati. (v.t.) sāvaññaṃ paṭikkhipati. (pp.) sāvaññaṃ paṭikkhitta.scow : (f.) titthadoṇi.scowl : (m.) bhūbhaṅga; (nt.) bhākuṭīkaraṇa; (v.i.) bhākuṭiṃ karoti. (pp.) bhākuṭīkata.scrabble : (v.i.) 1. vilikhati; 2. āyāsena gavesati. (pp.) vilikhita; āyāsena gavesita.scrachly : (adj.) vilikhanayutta.scragginess : (nt.) 1. kakkasatta; 2. kisatta; 3. dīghagīvatta.scraggy : (adj.) 1. kakkasa; 2. kisa; 3. dīghagīva.scramble : (v.t.i.) kicchena āruhati; gaṇhitum ussaheti. (pp.) kicchena ārūḷha; gaṇhitum ussahita.scrambler : (m.) kicchenārohī.scrambling : (nt.) kicchārohaṇa; (m.) gahaṇussāha.scrannel : (adj.) kaṇṇakaṭuka.scrap : (m.) chinnakhaṇḍa; bhuttāvasesa; (nt.) bhaṇḍana.scrape : (nt.) 1. avalekhana; 2. kiccha; kasira; (v.t.) avalikhati; ullikhati. (pp.) avalikhita; ullikhita.scraper : (m.) avalekhaka; piṃsaka.scraping : (nt.) nighaṃsana; ullikhana.scratch : (v.t.) kaṇḍūvati; (f.) kaṇḍuti.scratcher : (m.) kaṇḍūvaka.scratching : (nt.) avisadalekhana.scrawl : (v.t.) avyattaṃ or turitaṃ likhati. (pp.) avyattaṃ likhita. (nt.) avisadalekhana.scream : (nt.) akkandana; viravana; (v.i.t.) viravati; akkandati. (pp.) akkandita.screamer : (m.) virāvakārī.screamingly : (adv.) saviravaṃ.screamy : (adj.) viravamāna.screech : (m.) tārassara; (v.i.t.) uccassarena nadati; vissaraṃ karoti. (pp.) katavissara.screed : (f.) āyāsakara-dīghakathā; āyāsakaradīghalipi.screen : (f.) javanikā; tirokaraṇī; (v.t.) 1. āvarati; tirokaroti; 2. cālaniyā puthakkaroti. (pp.) āvaṭa; tirokata; cālaniyā puthakkata.screen-wall : (m.) sāṇipākāra.screw : (f.) vyāvaṭṭanī; (m.) valayakhīlaka; (v.t.) 1. vyāvaṭṭniyā ābandhati; 2. nippīḷetvā dhanaṃ sañcināti. (pp.) vyāvaṭṭaniyā ābadda; nippīḷetvā sañcitadhana.screwdrawer : (m.) vyāvaṭṭanīyojaka.screwpine : (m.) dhanuketakī.scribble : (f.) avisadalipi; (nt.) avyattalekhana; (v.t.) avisadaṃ or turitaṃ likhati. (pp.) avisadaṃ likhita.scribbler : (m.) avisadalekhaka.scribe : (m.) lekhaka; lipikāra; (v.t.) likhati. (pp.) likhita.scrimmage : (m.) kalaha.scrimp : (v.t.i.) mitabbayena annapānaṃ; sampādeti; maccharāyati. (pp.) mitabbayena ditannapana; maccharāyita.scrip : (f.) khuddakathavikā; (nt.) mūlapaṭiggahapaṇṇa.script : (nt.) hattahalekhana; mūlalekhana.scripture : (nt.) pāvacana; (f.) dhammalipi.scripturerally : (adv.) pāvacanāgatavasena.scrivener : (m.)1. nītilipisampādaka; 2. iṇadāyaka.scrofula : (m.) galagaṇḍaroga.scrofulous : (adj.) galagaṇḍātura.scroll : (f.) āvaṭṭita-lipi; (v.t.i.) āvaṭṭeti. (pp.) āvaṭṭita.scrotitis : (m.) aṇḍadāha.scrotum : (m.) aṇḍakosa.scrub : (nt.) 1. nighaṃsana; 2. gumbagahana; (v.t.) nighaṃseti; pakkhāleti. (pp.) nighaṃsita; pakkhālita.scrubber : (m.) nighaṃsaka.scrubby : (adj.) gumbacchanna.scruff : (nt.) khandhaṭṭhi.scrumptious : (adj.) manohara; atimadhura.scruple : (nt.) kukkucca; (m.) saṃsaya; (v.i.) kukkuccāyati; saṅkati. (pp.) kukkuccāyita; saṅkita.scrupulous : (adj.) kukkuccabahula; yutticintaka.scrupulously : (adv.) atiparikkhāya; yutticintāya.scrupulousness : (f.) vajjabhayadassavitā.scrutator : (m.) sukhamupparikkhaka.scrutineer : (m.) vajjaparikkhaka; sukhumanirūpaka.scrutinise : (v.t.) pariyogāhati; suṭṭhupaparikkati. (pp.) pariyogāḷha; suṭṭhupaparikkhita.scrutiny : (f.) sukhumaparikkhā.scud : (m.) vātāhata-valāhaka; (v.i.) tuvaṭaṃ dhāvati.scuffle : (m.) vyākula-kalaha; (v.i.) vyākulaṃ kalahaṃ karoti.scull : (nt.) khuddakāritta; (v.t.) khuddārittena pājeti. (pp.) khuddārittena pajita.sculler : (f.) khuddaka-doṇi.scullery : (nt.) bhājanadhovaṭṭhāna.scullion : (m.) bhājanadhovaka; āḷārikantevāsi.sculptor : (m.) silāvaḍḍhakī; rūpukkiraka.sculptorture : (nt.) paṭimāukkiraṇa; silātacchana; (v.t.) (silādihi) paṭimādayo ukkirati.sculptural : (adj.) ukkiraṇāyatta.scum : (m.) pheṇa; (nt.) uggatamala; (v.t.) pheṇam apaneti. (pp.) apanītapheṇa.scumble : (v.t.) vaṇṇamaṭṭhaṃ karoti. (pp.) vaṇṇamaṭṭhaṃ kata.scummy : (adj.) uggatapheṇayutta.scurf : (f.) cammapapaṭikā.scurfy : (adj.) chavipapaṭikāyutta.scurry : (v.i.) lahuṃ dhāvati.scurvy : (m.) pūtirattaroga; (adj.) nīca; kucchita.scut : (nt.) rassa-naṅguṭṭha.scutcheon : (m.) namaṅkitapaṭṭa; (nt.) taḷacchiggalāvaraṇa.scutum : (nt.) kheṭka; saraphalaka.scythe : (nt.) asita; dātta; lavitta.sea : (m.) samudda; sāgara; sindhu; aṇṇava; jalanidhi; udadhi.seaboard : (f.) samuddavelā.seaborn : (adj.) samuddaja.seabreeze : (m.) samuddāgatavāta.seachart : (f.) samuddagamanākati.secluded : (adj.) vivitta; vūpakaṭṭha; rahogata; paṭisallīna.secluded place : (nt.) suññāgāra; pantasenāsana.seacoast : (nt.) sāgaratīra.seafaring : (adj.) samuddaagāmi.seagage : (nt.) nāvāsīdanappamāṇa.seagirt : (adj.) sāgaravaṇṇa.seal : (f.) muddā; (nt.) lañchana; (m.) lomasa-maccha; (v.t.) 1. muddeti; lañcheti; 2. niccheti; niṇṇeti. (pp.) muddita; lañchita; nicchita; niṇṇita.sealing : (nt.) lañchaṭhapana.sealing wax : (f.) lākhā; (nt.) jatu.seam : (m.) sibbanīmagga; (v.t.) sibbanena sandhāti; sibbaniṃ dasseti. (pp.) sibbanena sandhita; dassitasibbana.seaman : (m.) nāvika.seamless : (adj.) sibbanīrahita.seamonster : (m.) makara.seamster : (m.) tunnavāya.seamstress : (f.) tunnavāyikā.seance : (f.) vīmaṇsakasabhā.seanymph : (f.) aṇṇavadevatā.seaport : (nt.) nāvāpaṭṭana.sear : (adj.) sukkha; milāta; (v.t.) soseti; snehaṃ pariyādāti. (pp.) sosita; pariyādinnasneha.search : (f.) esanā; gavesana; pariyesana; anvesanā; eṭṭhi; gaveṭṭhi; pariyeti; (v.t.) esati; gavesati; pariyesati; maggati; vicināti.searchable : (adj.) gavesiya; pariyesitabba.searcher : (m.) esaka; gavesaka.seasalt : (nt.) sāmuddika-loṇa.seashore : (nt.) samuddatīra.seasickness : (m.) sāmuddika-bhama.seaside : (nt.) sāgarānnaṭṭhāna.season : (m.) utu; samaya; (v.t.) saṃkharoti; pariṇāṃeti; (v.i.) paricayati; paripākaṃ yāti. (pp.) saṅkhata; pariṇāmita; paricayita; paripākaṃ yāta || out of season: (adj.) ayathākālika. (adv.) akāle; wrong season: (m.) akāla.seasonable : (adj.) samayocita; paripācanāraha.seasonably : (adv.) yathāsamayaṃ; kālānurūpaṃ.seasonal : (adj.) samayāyatta.seat : (nt.) 1. āsana; nisīdana; 2. ṭhāna; āyatana; niketana; (v.t.) 1. (oneself : ) nisīdati; upavisati; (someone else : ) nisīdāpaeti; 2. patiṭṭhāpeti; 3. āsanaṃ paññāpeti. (pp.) nisinna; upaviṭṭha; nisīdāpita; patiṭṭhāpita; paññattāsana.seat of learning : (nt.) vijjāyatana.seaward : (adj.) samuddābhimukha.seawards : (adv.) sāgarābhimukhaṇ.seaweed : (m.) samuddagaccha.seaworthy : (adv.) yātrāyogga.sebaceous : (adj.) medobahula.secant : (f.) chedaka-rekhā.secede : (v.i.) sapakkhato apagacchati. (pp.) sapakkhato apagata.seceder : (n.) pakkhavissajjaka; bhedamatika.secession : (m.) sapakkhacāga.seclist : (n.) vivekakāmī; paṭisallīnarata.seclude : (v.t.) 1. visuṃ vāseti; 2. (oneself : ) paṭisallīyati. (pp.) visuṃ vāsita; paṭisallīna.seclusion : (nt.) 1. vinākaraṇa; visuṅkaraṇa; 2. paṭisallāna; sallīyana.seclusion at noon : (m.) divāvihāra.second : (m.) muhutta; accrāsaṅghāta; sahāya; upatthambhaka; (adj.) dutiya; (v.t.) anujānāti; sammattheti. (pp.) anuññāta; samatthita || without a second: addutiya; appaṭiya; appaṭipuggala.second-hand : (adj.) kataparibhoga.secondarily : (adv.) amukhyavasena.secondary : (adj.) appadhāna; anukhya.seconder : (m.) anumaññaka; daḷhīkattu.secondhand : (adj.) kataparibhoga.secondly : (adv.) dutiyaṃ.secrecy : (nt.) gūḷhatta; rāhassikatta.secret : (nt.) rahassa; duyha; (adj.) gūḷha; rāhassaka; paṭicchanna.secretariat : (m.) mahālekhakāya.secretariate : (m.) mahālekhakālaya.secretary : (m.) lekhanādhikārī.secretary of state : (m.) mahālekhaka.secrete : (v.t.) 1. nikkhāmeti; moceti; 2. nigūhati. (pp.) nikkhāmita; mocita; nigūḷha.secretecy : (nt.) gūḷhatta; rāhassikatta.secretion : (m.) niggatayūsa; (nt.) mala.secretive : (adj.) rahassākāra; gūḷhasabhāva.secretly : (adv.) raho; gūḷhaṃ.secretness : (nt.) gūḷhatta; rāhasikatta.secretory : (adj.) nicchāraha; mocaka.sect : (m.) nikāya; gaṇa; pakkha.sectarian : (adj.) nikāyāyatta; pakkhaagata; nekāyika.sectarianism : (nt.) nekāyika; (m.) pakkhagāha.sectary : (m.) nikāyāyattapuggala.section : (m.) vagga; khaṇḍa; pabba; pariceda; (v.t.) vibhajati; paricchindati. (pp. vibhatta; paricchinna.sectional : (adj.) koṭṭhāsāyatta.sectionally : (adv.) paricchedavasena; koṭṭāsavasena.sector : (m.) chinnabhaga.secular : (adj.) ihalokika; saṃsārika.secularise : (v.t.) lokikattaṃ pāpeti.secularism : (f.) ihalokaniṭṭhā.secularity : (nt.) lokikatta.secularly : (adv.) lokiyavasena.secularness : (nt.) lokikatta.secure : (adj.) khema; nibbaya; nirāsaṅka; nirupaddava. (v.t.) 1. tāyati; rakkhati; 2. daḷhīkaroti. (pp.) tāyita; rakkhita; daḷhākata.secure place : (nt.) khemaṭṭhāna.securely : (adv.) khemena; surakkhitaṃ.securer : (m.) abhayadāyī; tāyaka.security : (f.) gutti; rakkhā. (nt.) tāṇa; leṇa. (m.) saccakāra.sedan : (f.) sivikāsedate : (adj.) upasanta; nibbikāra.sedately : (adv.) nibbikāraṃ.sedateness : (f.) upasantatā.sedative : (adj.) upassmakara. (nt.) upasamanosadha.sedentary : (adj.) nisajjābahula; udāsīna; akammasīla.sediment : (nt.) kakka; sañcitamala.sedimentary : (adv.) malasadita.sedition : (nt.) kumantana; dubbhana.seditious : (adj.) dubbhanasīla.seditiously : (adv.) dubbhanākārena.seduce : (v.t.) vimoheti; palobheti. (pp.) vimohita; palobhita.seducer : (m.) palobhaka; vilohaka.seduction : (nt.) palobhetvā avaharaṇa; vimohana.seductive : (adj.) palobhaka vimohaka.seductively : (adv.) palobhanena.sedulous : (adj.) kiccāsatta; uyyogapara.sedulously : (adv.) sausāhaṃ.sedulousness : (f.) uyyoga; kattukamyatā.see : (m.) dhammācariyāyattapadesa. (v.t.) passati; pekkhati; ikkhati; oloketi. (pp.) diṭṭha; pekkhita; ikkhita; olokita.see-saw : (f.) phalakapājanakīḷā. (v.i.) phalakena dolāyati.seed : (nt.) bīja; (semen : ) sukka. (m.) pabhava; mūlahetu. (f.) santati. (v.t.) 1. bījam uppāṭeti; 2. bījāni puthakkaroti. (v.i.) bījāni pāteti or uppādeti. (pp.) uppāṭitabīja; puthakkatabīja; uppāditabīja.seed time : (m.) vapakāla.seed-vessel : (m.) bījakosa.seedless : (adj.) abījaka.seedling : (m.) bījaṅkura.seedsman : (m.) bījavāṇija.seedy : (adj.) bījapuṇṇa.seeing : (adj.) passanta; olokenta.seek : (v.t.) 1. gavesati; pariyesati; 2. ākaṅkhati; pattheti. (pp.) gavesita; pariyesita; ākaṅkhita; patthita.seeker : (m.) gavesī; ākaṅkhī; patthetu.seeking after : (adj.) nibbisanta; gavesanta.seem : (v.i.) dissati; khāyati; paṭibhāti.seeming : (adj.) kittima; bāhirato dissamāna.seemingly : (adv.) ayathāvato; bāhirato dissanākārena.seemly : (adj.) anucchavika; anurūpa.seen : (pp. of see), diṭṭha || easily seen: (adj.) sudassa.seen face to face : (adj.) sakkhidiṭṭha.seen well : (adj.) sudiṭṭha.seer : (m.) passitu; dassāvī; dassī.seethe : (v.i.) kuthati. (v.t.) sedeti; kutheti. (pp.) kuthita; sedita.seething : (adj.) saṅkhubhita; kuthita.segment : (m.) cheda; chinnakhaṇḍa.segregate : (v.t.) viyojeti; visuṃkaroti. (pp.) viyojita; visuṃkata.segregation : (nt.) visuṅkaraṇa.segregative : (adj.) viyojaka.seine : (nt.) mahājāla.seismic : (adj.) bhūmicalanāyatta.seismography : (m.) bhūmicālavibhāga.seismometer : (nt.) bhūmicālasūcakayanta.seize : (v.t.i.) pasayha gaṇhāti; āvisati; akkamati. (pp.) pasayha gahita; āviṭṭha; akkanta.seizer : (m.) gāhaka; gāhī.seizure : (nt.) gahaṇa; akkamana; āvisana.sejunction : (nt.) viyojana; puthakkaraṇa.seldom : (adv.) kadāci; kālantarena.select : (adj.) uccinita; visiṭṭha; sammata. (v.t.) uccināti; avadhāreti. (pp.) uccinita; avadhārita.selection : (nt.) uccinana.selectness : (nt.) mahagghatta; visiṭṭhatta.self : (m.) atta. (ind.; adj.) saka; nija; sakīya || I myself: aham attanā va; he himself: so attanā va; so saym eva; they themselves: te attanā va; we ourselves: mayam attanāva.self-abnegation : (nt.) nekkhamma.self-applause : (f.) attasilāghā.self-assumed : (adj.) attanā āropita.self-begotten : (adj.) sayambhū; sayañjāta.self-care : (f.) attagutti.self-choice : (m.) sayaṃvara.self-collected : (adj.) attadanta.self-command : (m.) attasaṃyama.self-composed : (adj.) bhāvitatta.self-conceit : (m.) ahaṅkāra.self-confidence : (nt.) vesārajja.self-conscious : (adj.) saka-sabhāvacintaka.self-contradictory : (adj.) aññamaññavirodhī.self-contained : (adj.) attasaññata.self-controlled : (adj.) saṃyatatta.self-denial : (m.) sakatthapariccāga.self-denying : (adj.) sakatthacāgī.self-destruction : (m.) attaghāta.self-devotion : (f.) paratthacariyā.self-educated : (adj.) attanā va uggahita.self-esteem : (f.) attasambhāvanā.self-evident : (adj.) sayaṃsiddha.self-government : (nt.) sādhīnapālana.self-guarded : (adj.) attagutta.self-help : (nt.) attupatthambhana.self-made : (adj.) sayaṅkata.self-mortification : (m.) attakilamatha.self-mortifying : (adj.) attantapa.self-possessed : (adj.) samāhita; avyaggamana.self-praise : (f.) attukkaṃsanā.self-respect : (m.) attābhimāna.self-righteous : (adj.) attānavajjatādassī.self-sacrifice : (m.) attapariccāga.self-same : (adj.) anañña; abhinna.self-satisfied : (adj.) attasantuṭṭha; abhimānayutta.self-seeking : (adj.) attatthakāmī.self-sufficient : (adj.) sabbasampuṇṇa; sak-bala-yutta.self-will : (f.) seritā. (m.) yathākāmācāra.selfhood : (m.) puggalabhāva; attabhāva.selfish : (adj.) sakatthapara.selfishly : (adv.) sakatthaparatāya.selfishness : (f.) sakatthaparatā.selfless : (adj.) paratthakāmī.selfness : (f.) paratthakāmitā.sell : (v.t.) vikkiṇāti. (pp.) vikkīta.seller : (n.) vikketu; vikkāyika.selling : (nt.) vikkiṇṇa.selvage : (f.) dasā; mukhavaṭṭi.semblance : (nt.) samānatta; sadisatta. (m.) dissamānākāra.semen : (nt.) sukka. (m.) sambhava.semi : (prep.) addha (in cpds.).semi-annual : (adj.) addhavassika; chammāsika.semi-circle : (nt.) addhāvaṭṭa; addhacakka.semi-circular : (adj.) addhavaṭṭula.semi-colon : (nt.) addhavirāmaciṇha.semi-conscious : (adj.) addhamucchita.semi-lunar : (adj.) addhacandākāra.semi-menstrual : (adj.) addhamāsika.semi-vowel : (nt.) addhasara; antaṭṭhakkhara.semi-weekly : (adj.) addhasattāhika.seminal : (adj.) sambhavavisayaka.seminality : (f.) jananasatti.seminary : (m.) sāmaṇerasikkhālaya. (nt.) bījaropaṇaṭṭhāna.seminiferous : (adj.) bījadhārī.sempiternal : (adj.) sadātana; sassata.senate : (f.) sacivasabhā.senator : (m.) saciva.send : (v.t.) peseti; pahiṇāti. (pp.) pesita; pahita.send after : anupeseti.send away : paṇāmeti; uyyojeti.send back : paṭipeseti.send for : pakkosāpeti.send forth : 1. nicchāreti; 2. sāsanaṃ peseti.send off : ossajati; vissajjeti; peseti.send out : nicchāreti; nikkhāmeti.sender : (m.) pesetu; pesaka.sending : (nt.) pesana.sending off : (nt.) vissajjana.senescent : (adj.) jīyamāna.senile : (adj.) vayovuddha; jarājiṇṇa.senility : (f.) jarājiṇṇatā.senior : (adj.; n.) vuḍḍhatara; jeṭṭha.senior monk : (m.) thera.senior nun : (f.) therī.seniority : (nt.) jeṭṭhatta; vuddhataratta.senna : (nt.) soṇṇapatta; virecakapaṇṇa.sensation : (nt.) visayagahaṇa.sensational : (adj.) saṃvegakara; vimhayāvaha.sensationally : (adv.) saṃvegajanakākārena.sense : (nt.) (cakkhādi-) indriya. (m.) padattha. (f.) avabhodha; ajjhāsaya; saññā; sati. (v.t.) maññati; anumānena jānāti || according to sense: (adj.) anvattha.sense object : (nt.) ālambana; ārammaṇa.sense of hearing : (nt.) sotindriya.sense of sight : (nt.) cakkhundriya.sense of smell : (nt.) ghāṇindriya.sense of taste : (nt.) jivhindriya.sense of touch : (nt.) kāyindriya.sense organ : (nt.) āyatana; pasādarūpa.sense perception : (f.) muti.senseless : (adj.) acetana; aviññāṇaka; visaññī; sammūḷha.senselessly : (adv.) visaññitāya; muṭṭhasaccena; mucchitākārena.sensibility : (f.) 1. jānanasatti; 2. tikhiṇindriyatā.sensible : (adj.) 1. indriyagocara; 2. sacetana; 3. anupahatindriya; 4. paṭisaṃvedī; 5. mutimantu; vicakkhaṇa.sensibleness : (f.) tikhiṇindriyatā.sensibly : (adv.) paccakkhato; sappaññākārena.sensitive : (adj.) 1. khippābhiñña; tikhiṇindriya; 2. hirimantu; lajjābahuta.sensitive plant : (namakkārī; nidhikumbhī.sensitively : (adv.) sukhumasaññāya.sensitiveness : (f.) tikkhindriyatā.sensorium : (nt.) matthaluṅga.sensory : (adj.) visayaga-hanasamattha; savedana.sensual : (adj.) 1. indriyabaddha; 2. visayāsatta; 3. (person : ) kāmuka; visayarasika.sensual enjoyment : (f.) kāmasevanā; visayarati.sensual pleasure : (f.) kāmarati.sensualist : (n.) kāmabhogī; visayarata.sensuality : (f.) kāmabhogitā.sensualness : (f.) kāmabhogitā.sensuous : (adj.) indriyagocara; indriyāsatta.sentence : (nt.) vākya. (m.) daṇḍaniyama. (v.t.) daṇḍaṃ paṇeti; vadhāya niyameti. (pp.) paṇītadaṇḍa; niyamitavadha.sentience : (nt.) sacetanatta.sentient : (adj.) sacetanika.sentiment : (m.) saṅkappa; adhippāya; manobhāva; siṅgārādirasa.sentimental : (adj.) rasabahula; saṅkappamaya.sentimentalism : (f.) rasaññutā; manobhāvayuttatā.sentimentality : (f.) rasaññutā; manobhāvayuttatā.sentimentally : (adv.) manobhāvavasena.sentimentalist : (m.) nāṭyarasika.sentinel : (m.) rakkhīpurisa.sentry : (m.) rakkhīpurisa.separable : (adj.) puthakkaraṇīya.separate : (adj.; n.) pacceka; paṭiyekka; āveṇika; puthubhūta; visumbhūta. (v.t.) viyojeti; vinibbhujati; puthakkaroti; visuṅkaroti. (v.i.) viyujjati; vinābhavati. (pp.) viyojita; puthakkata; visuṅkata; vinibhutta; viyutta; vinābhūta.separately : (adv.) visuṃ; puthu; pāṭekkaṃ; paccekaṃ.separateness : (f.) pāṭekkatā; paccekatā.separation : (nt.) visuṅkaraṇa; viyujjana. (m.) viyoga; vippayoga.separatism : (nt.) vinābhavana.separative : (adj.) viyogakara.separator : (m.) viyojaka.sepoy : (m.) bhāratīya-yuddhabhaṭa.sepsis : (nt.) pūyapaggaharaṇa.septangular : (adj.) sattakoṇaka.September : (m.) poṭṭhapāda.septenary : (nt.) sattaka. (adj.) sattaṅga; sattavaggika.septennial : (adj.) sattavassika.septet : (nt.) sattaka.septic : (adj.) pūtibhāvagata.septical : (adj.) pūtibhāvagata.septuple : (adj.) sattaguṇika.sepulchral : (adj.) chavāgārāyatta; khedasūcaka.sepulchre : (nt.) susānaghara; chavāgāra. (v.t.) chavaṃ thūpe nidahati. (pp.) thūpanihita-chava.sepulture : (nt.) bhūnidahana; chavanikkhipana.sequacious : (adj.) dhitihīna; parānuvattī.sequacity : (f.) dhitihīnatā.sequel : (nt.) anugāmiphala. (m.) uttarivipāka.sequence : (m.) anukkama; anvaya. (f.) paramparā.sequencent : (adj.) anugāmī.sequester : (v.) visuṃ vāseti or ṭhapeti. (pp.) visuṃ vāsita; visuṃ ṭhapita.sequestrate : (v.t.) 1. rājasantakaṃ karoti; 2. iṇāyikassa dhanaṃ rundheti. (pp.) rājasantakaṃ kata; runditadhana.sequestration : (nt.) dhanarundhana.sequestrator : (m.) rundhita-dhanapālaka.seraglio : (nt.) itthāgāra; antepura. (m.) orodha.serene : (adj.) upasanta; samāhita; passaddha.serenity : (f.) passaddhi. (m.) upasama.serf : (m.) kassaka-dāsa.serfdom : (nt.) kassaka-dāsavya.sergeant : (m.) bhaṭasenāya upādhikārī.serial : (nt.) anukkamapaṇṇa. (adj.) kamānugata.serially : (adv.) anukkamena; yathākkamaṃ.seriate : (v.t.) anukkamikaṃ or kamānugataṃ-karoti. (pp.) anukkamikaṃ or kamānugataṃ kata.seriatim : (adv.) yathānukkamaṃ.sericulture : (nt.) kosakimiposaṇa.sericulturist : (m.) kosakimiposaka.series : (f.) āvali; panti; seṇi; mālā.serious : (adj.) 1. bhāriya; garuka; 2. dhīrasabhāva.seriously : (adv.) bāḷhaṃ.seriousness : (nt.) garutta; bhāriyatta; dhīratta.serjeant : (m.) bhaṭasenāya upādhikārī.sermon : (f.) dhammadesanā. (m.) suttanta.sermonise : (v.t.) dhammaṃ deseti. (pp.) desitadhamma.serous : (adj.) takkavaṇṇa; takkasadisa.serpent : (m.) sappa; ahi; uraga; bhujaga; bhogī; āsivisa; alagadda || body of a serpent: (m.) bhoga; fang of a serpent: (f.) āsī; sappadāṭhā.serpent charmer : (m.) ahiguṇṭhika.serpentine : (adj.) sappopama; kuṭila; vaṅka.serrate : (adj.) kakacasadisa. (v.t.) dante uṭṭhāpeti. (pp.) uṭṭhāpitadanta.serried : (adj.) nirantarasaṃhata.serum : (f.) vasā.servant : (m.) sevaka; bhacca; kiṅkara; pesanakara; paricāraka.servant boy : (m.) ceṭaka.servant girl : (f.) ceṭikā.serve : (v.t.) upāsati; paricarati; upaṭṭhāti. (v.i.) sādheti; pavatteti. (pp.) upāsita; paricarita; upaṭṭhita; sādhita; pavattita.serve out : bhājeti.serve up food : 1. bhojanaṃ paṭiyādeti; 2. parivisati.serve with : sampādeti.service : (f.) sevā; paricariyā. (nt.) upaṭṭhāna; veyyāvacca; kicca; vatta. (m.) pūjāvidhi || public service: (nt.) rājakicca. (f.) rājasevā.servile : (adj.) parādhīna; parapessiya; dāsopama.servilely : (adv.) nīcavuttiyā; adhikagāravena.servility : (nt.) atilolatta; dāsasadisatta.servitor : (m.) upaṭṭhāka; kappiyakāraka. see Servant.servitude : (nt.) parādhīnatta.sesame : (nt.) tila.sesame cake : (f.) tilasaṅguḷikā.sesame paste : (nt.) tilakakka.session : (m.) sabhāvāra; adhikaraṇavāra.sessional : (adj.) sabhāvārāyatta.sesspool : (f.) jambālī. (m.) oligalla.set : (m.) samūha; vagga; gaṇa; atthagama. (f.) āvali. (adj.) niyata; thira; nicchita. (v.t.) 1. nidahati; niveseti; ṭhapeti; 2. payojeti. (v.i.) atthaṅgacchati. (pp.) nihita; nivesita; ṭhapita; payojita; atthaṅgata.set about : ārabhati.set against : virujjhati.set apart : visuṃ karoti or ṭhapeti.set aside : paṭisāmeti.set before : upaṭṭhapeti; abhiharati.set down : nikkhipati.set forth : niddisati; paññāpeti.set free : pamoceti.set in motion : kampeti; paribbhameti.set in order : saṃsāmeti.set into agitation : saṃvejeti.set on : payojeti.set on fire : ujjāleti.set out : nikkhamati; niggacchati.set over : niyojeti; adhikāraṃ pāpeti.set up : 1. payojeti; 2. ukkujjeti.set upon : pakkhandati.set-down : (nt.) bādhaka; balavatajjana.settee : (nt.) dīghāsana.setting : (m.) sannivesa. (nt.) patiṭṭhāpana.setting down : (m.) atthagama.settle : (nt.) dīghaphalakāsana. (v.t.) 1. sanniveseti; 2. saṃvidahati; 3. sannisīdāpeti; 4. samathaṃ pāpeti; 5. vavatthapeti; 6. thirīkaroti. (v.i.) 1. adhivasati; 2. sannisīdati; 3. thirībhavati; 4. samatham upeti; 5. gharabandhanam upeti. (pp.) sannivesita; saṃvihita; sannisīdāpita; thirīkata; adhivuttha; sannisinna; thirībhūta; samathamupeta; gharabandhanamupeta.settlement : (m.) sannivesa; vinicchaya. (nt.) gharabandhana; niviṭṭhaṭṭhāna. (m.) janapada.settler : (m.) adhivāsī.seven : (n.; adj.) satta || a group of seven: (nt.) sattaka.seven times : (adv.) sattakkhattuṃ.seven years old : sattavassika.seven-storied : (adj.) sattabhūmaka.sevenfold : (adj.) sattaguṇika.seventeen : (n.; adj.) sattarasa; sattadasa.seventeenth : (adj.) sattadasama.seventy : (f.) sattati.seventy-five : (f.) pañcasattati.seventy-four : (f.) catusattati.seventy-one : (f.) ekasattati.seventy-seven : (f.) sattasattati.seventy-six : (f.) chasattati.seventy-three : (f.) tesattati.seventy-two : (f.) dvisattati; dvāsattati.sever : (v.t.) vicchindati; viyojeti. (pp.) vicchinna; viyojita.several : (adj.) katipaya.severally : (adv.) visuṃ; paccekaṃ.severalty : (nt.) bhinnatta. (m.) puthubhāva.severance : (nt.) vicchindana.severe : (adj.) tikhiṇa; tibba; ugga; atimatta; kaṭuka; daḷha.severely : (adv.) atimattaṃ; atitibbaṃ.severity : (nt.) tibbatta; tikhiṇatta.sew : (v.t.) sibbati; tuṇṇakammaṃ karoti. (pp.) sibbita; katatuṇṇakamma.sewer : (f.) paṇālī; malanibbāhinī.sewerage : (nt.) malanibbāhanakamma.sewing : (nt.) sibbana.sewing machine : (nt.) sibbakayanta.sex : (nt.) liṅga; bhāvarūpa || female sex: (m.) itthibhāva; male sex: (m.) pumbhāva.sexagenarian : (adj.; 3.) saṭṭhivassika.sexangle : (adj.; m.) chakoṇaka.sexennial : (adj.) chabbassika.sexology : (nt.) kāmasattha.sextuple : (adj.) chakoṭṭhāsika.sexual : (adj.) liṅgika; methunāyatta.shabbily : (adv.) kucchitākārena.shabbiness : (nt.) lūkhavasanatta.shabby : (adj.) lūkha; kucchita; kiliṭṭhavasana.shackle : (m.) nigaḷa; anduka. (v.t.) andukehi bandhati. (pp.) andukabaddha.shade : (f.) chāya; tirokaraṇī; lesamattā. (nt.) vitāna; āvaṭaṭṭhāna. (m.) pacchābhāga. (v.t.) āvarati; chādeti. (pp.) āvaṭa; chādita.shadeless : (adj.) chāyārahita; anāvaṭa.shadow : (f.) chāyā. (nt.) lesamatta. (v.t.) 1. chāyāya pattharati; tirokaroti; 2. avisadaṃ nirūpeti.shadowy : (adj.) 1. chāyāmaya; chāyābahula; 2. vitatha.shady : (adj.) sacchāya; avivaṭa.shaft : (m.) sara; kaṇḍa; usu; bāṇa. (f.) yaṭṭhi; daṇḍa; tharu; muṭthi.shag : (nt.) thūlalomakavattha.shaggy : (adj.) 1. lomasa; kharalomayutta; 2. atibahula; 3. gumbacchanna.shake : (nt.) calana; kampana; iñjana; dhunana. (v.t.) cāleti; kampeti; dhunāti; īreti; iñjeti; phandati. (pp.) cālita; kampita; dhuta; īrita; iñjita; calita; phandita.shake about : mathati; mantheti.shake off : odhunāti; niddhunāti.shaking : (adj.) calamāna; kampamāna.shaky : (adj.) lola; capala; cala.shall : (v. aux.) Expressed forms (such as -issati, -eyya) || what shall I do: kim ahaṃ karissāmi or kareyyaṃ.shallow : (adj.) 1. uttāna; agambhīra; 2. appassuta; 3. appamattaka. (v.t.) uttānaṃ karoti. (v.i.) uttānībhavati. (pp.) uttānīkata; uttānībhūta.shallow hearted : (adj.) athirajjhāsaya.shallowly : (adv.) uttānākārena.shallowness : (nt.) agambhīratta.sham : (f.) palambhanā; vañcanā. (m. vyāja. (adj.) kūṭa; kittima. (v.t.) palambheti; vañceti. (pp.) palambhita; vañcita.sham fight : (f.) uyyodhikā.shamble : (f.) alalitagati. (v.i.) asobhanākārena yāti.shambles : (nt.; plu.) āghātana; sūnāghara.shame : (f.) lajjā; hiri; apakitti. (m.) avamāna. (v.t.) lajjāpeti; avamāneti. (v.i.) lajjati. (pp.) lajjāpita; avamānita; lajjita.shame faced : (adj.) lajjanasīla; vinītasabhāva.shameful : (adj.) lajjitabba; nindanīya; akittikara.shamefully : (adv.) lajjitabbākārena.shameless : (adj.) nillajja; ahirika.shamelessly : (adv.) nillajjākārena.shamelessness : (f.) alajjitā; ahirikatā.shampoo : (nt.) sambāhana; sedana. (v.t.) sambāhati; ubbaṭṭeti. (pp.) sambāhita; ubbaṭṭita.shank : (f.) jaṅghā.shanty : (f.) kuṭi; paṇṇasāla.shape : (nt.) saṇṭhāna. (m.) ākāra. (v.t.) saṇṭhānaṃ deti; nimmiṇāti. (pp.) dinnasaṇṭhāna; nimmita.shapeless : (adj.) nirākāra; saṇṭhānarahita.shapely : (adj.) surūpa; susaṇṭhāna.shard : (f.) kaṭhalikā. (m.) kapālakhaṇḍa.share : (m.) paṭiviṃsa; koṭṭhāsa; bhāga; phāla; phālaka. (v.t.) 1. bhājeti; vibhajati; 2. bhāgaṃ labhati. (v.i.) sahabhāgī hoti. (pp.) bhājita; vibhatta; laddhabhāga; sahabhāgībhūta.share holder : (m.) bhāgasāmī; paṭiviṃsadhārī.sharer : (m.) bhāgī; bhāgagāhī; bhājaka.shark : (m.) 1. makara; 2. vañcaka. (v.i.) sāṭheyyena jīvati.sharp : (adj.) 1. tikkha; tikhiṇa; tippa; tibba; 2. nisita; tejita; 3. khippanisantika; sukhumabuddhika. (adv.) yathākālaṃ; kālam anatikkamma.sharp set : (adj.) atijighacchita.sharp witted : (adj.) tikhiṇabuddhika.sharpen : (v.t.) tejeti; uttejeti; niseti; dhāraṃ ṭhapeti. (pp.) tejita; uttejita; nisita; ṭhapitadhāra.sharpener : (nt.) nisāṇakaravatthu.sharper : (m.) vañcaka; saṭha.sharply : (adv.) 1. tiṇhaṃ; tikhiṇaṃ; 2. yathākālameva.sharpness : (nt.) 1. tikhiṇatta; 2. kosalla; pāṭava.shatter : (v.t.) vikirati; vicuṇṇeti; khaṇḍeti. (v.i.) palujjati; vikirīyati. (pp.) vikiṇṇa; vicuṇṇita; khaṇḍita; palugga; vikiṇṇa.shave : (nt.) khurakamma; kesavoropaṇa. (f.) vañcana mutti. (v.t.) muṇḍeti; kese ohāreti (pp.) muṇḍita; ohāritakesa.shaver : (m.) nahāpita.shaverling : (m.) muṇḍaka; muṇḍasīsa.shavey : (f.) paricārikā; ceṭikā.shaving : (nt.) kesoropaṇa; bhaṇḍukamma.shavocracy : (nt.) dāsapatipālanabala.shawl : (nt.) pāvuraṇa.she : (pron.; f.) sā.she bird : (f.) sakuṇī.she elephant : (f.) hatthinī.sheaf : (m.) kalāpa. (f.) veṇī; kaṇṇikā. (v.t.) veṇīkaroti. (pp.) veṇīkata.shear : (v.t.) (lomādiṃ) luṇāti; anukantati. (pp.) lūṇā; anukantita.shearer : (m.) lomakantaka.shearing : (nt.) kantana; lāyana. (plu.; f.) kattarikā.sheath : (m.) kosa. (f.) kosī.sheathe : (v.t.) kose pakkhipati; paḷiveṭheti. (pp.) kose pakkhitta; paḷiveṭhita.sheathing : (nt.) kosekhipana.sheave : (v.t.) veṇīkaroti. (pp.) veṇīkata.shed : (m.) maṇḍapa. (f.) vivaṭasālā. (v.t.) moceti; vāheti; paggharāpeti. (pp.) mocita; vāhita; paggharāpita.shedding : (nt.) paggharāpana.shedder : (m.) paggharāpaka.sheen : (f.) kanti; sobhā; juti. (nt.) bhāsuratta.sheeny : (adj.) ujjala; bhāsura.sheep : (m.) meṇḍa; mesa; urabbha.sheep cot : (m.) meṇḍavaja.sheep dealer : (m.) orabbhika.sheep fold : (m.) meṇḍavaja.sheepish : (adj.) nitteja; lajjanasīla.sheepishness : (nt.) momuhatta; nittejatta.sheer : (adj.) 1. kevala; amissa; 2. adhika; daḷha. (v.i.) vokkamati; apasarati. (pp.) vokkanta; apasaṭa.sheerly : (adv.) accantaṃ.sheet : (nt.) paṭṭaka; attharaṇa. (v.t.) attharati; santharati. (pp.) atthata; santhata || bed sheet: (nt.) mañcattharaṇa.sheet fish : (m.) sapharī.sheet of metal : (nt.) lohapaṭṭa.sheet of paper : (nt.) kāgajapaṇṇa.sheet of water : (nt.) jalatala.shelf : (m.) pahalakādhāra; bhittiphalaka.shell : (m.) kaṭāha; kosa; ghanattaca. (v.t.) kaṭāham apaneti; kosā apaneti; kapālehi chādeti. (pp.) apanītakaṭāha; kosāpanīta; kapālehi chādita.shell fish : (m.) kosamaccha; kapālamaccha.shellac : (nt.) lākhāpaṭṭa.shelter : (nt.) āvaraṇa; tāṇa; leṇa; paṭisaraṇa. (v.t.) tāyati; rakkhati. āvarati. (pp.) tāyita; rakkhita; āvaṭa.shelterless : (adj.) anāvaraṇa; asaraṇa.shelve : (v.t.) 1. phalakatthare ṭhapeti; 2. paṭisāmeti. (pp.) phalakatthare ṭhapita; paṭisāmita. (v.i.) īsaṃ poṇāyati.shepherd : (m.) meṇḍapāla. (v.t.) meṇḍa pāleti. (pp.) pālitameṇḍa.shepherdess : (f.) meṇḍapālī.sherbet : (nt.) sītala-pāna.sheriff : (m.) padesādhikārī.sheriffdom : (nt.) padesādhikāritta.sheriffhood : (nt.) padesādhikāritta.shibboleth : (nt.) kulāveṇikavacana.shield : (nt.) kheṭaka; phalaka; tāṇa; leṇa. (v.t.) tāyati; rakkhati. (pp.) tāyita; rakkhita.shift : (nt.) saṅkamana; parivattana. (f.) ṭhānanatarappatti. (v.t.) 1. cāveti; saṅkāmeti; upāyaṃ yojeti. (v.i.) ṭhāna cavati; saṅkamati. (pp.) cāvita; saṅkamita; yojitopāya; ṭhānacuta; saṅkanta.shiftily : (adv.) kūṭopāyena.shiftless : saṅkamanarahita.shiftlessly : (adv.) acalākārena.shifty : (adj.) capala; asaddheyya.shikar : (m.) migava.shikaree : (m.) vyādha; migavantevāsī.shilling : (m.) (tannāmaka-) rūpiyavisesa.shilly-shally : (f.) akatanicchayatā. (v.i.) vicikicchati.shimmer : (m.) mandāloka. (v.i.) mandaṃ jalati.shin : (f.) aggajaṅghā.shine : (f.) juti; ditti. (v.i.) jotati; dippati; pabhāsati; rājati. (v.t.) joteti; vaṇṇamaṭṭhaṃ karoti. (pp.) jotita; ditta; pabhāsita; katavaṇṇamaṭṭha.shingle : (f.) dārumayachadaniṭṭhakā. (v.t.) chadanapaṭṭikāhi chādeti. (pp.) chadanapaṭṭikāhi chādita.shining : (adj.) ujjala; bhāsura; jutimantu; virocamāna; virājamāna.shiny : (adj.) bhāsura; vaṇṇamaṭṭha.ship : (f.) nāvā; taraṇī; tarī. (v.t.) nāvam āropeti. (pp.) nāvam āropita.ship builder : (m.) nāvānimmāpaka.ship chandler : (m.) nāvāya upakaraṇasampādaka.ship man : (m.) nāvika.ship master : (m.) nāvādhipati.ship wreck : (m.) nāvābhaṅga.ship wrecked : (nt.) nāvānimmāpanaṭṭhāna.shipment : (nt.) nāvāya bhaṇḍajāta.shipping : (nt.) nāvāya pesana; nāvāropaṇa.shire : (m.) janapadekadesa.shirk : (v.i.) kiccavimukho hoti. (pp.) kiccavimukhībhūta.shirker : (m.) kiccavimuka.shirt : (m.) adhokañcuka.shiver : (f.) kampā; sakalikā. (nt.) phandana; vedhana. (m.) khaṇḍa. (v.i.) vedhati; kampati. (v.t.) sakalī-karoti. (pp.) vedhita; kampita; sakalīkata.shivering : (adv.) kampāsahitaṃ.shoal : (m.) agambhīraṭṭhāna; mahāsamūha; macchagumba. (nt.) jalavālukātala. (v.i.) 1. uttānībhavati; 2. sammilati; gumbavasena rāsībhavati. (pp.) uttānībhūta; sammilita.shock : (m.) 1. abhighāta; 2. saṅkhobha. (nt.) vipphandana. (v.t.) 1. abhihanati; saṅghaṭṭeti; 2. saṅkhobheti; vikkhipati. (v.i.) saṅkhubhati. (pp.) abhihata; saṅghaṭṭita; saṅkhobhita; vikkhitta; saṅkbhubhita.shockingly : (adv.) bībhacchākārena; vikkhepakatāya.shoddy : (adj; n.) lāmaka; vyāja. (m.) pilotikatantu; pilotikakhaṇḍa.shoe : (nt.) pādatāṇa. (f.) pādukā. (v.t.) pādatāṇaṃ or khurattāṇaṃ yojeti. (pp.) yojitakhurattāṇa.shoe black : (m.) pādatāṇamajjaka.shoe maker : (m.) pādukāsampādaka.shoo : (intj.) apasara. (v.i.) sūsūyati. (v.t.) palāpeti. (pp.) sūsūyita; palāpita.shoot : (v.i.) sahasā niggacchati; ubbhijjati. (v.t.) vijjhati; vissajjeti. (pp.) sahasāniggata; ubhinna; viddha; vissaṭtha. (m.) aṅkura; kisalaya; salilāvaṭṭa. (f.) opatanapaṇālikā.shoot ahead : paṭimalle parājetvā dhāvati.shoot down : vijjhitvā māreti.shoot home : yathālakkhaṃ vijjhati.shoot off : sahasā palāyati.shoot up : sīghaṃ vaḍḍhati.shooter : (m.) vijjhitu.shooting : (nt.) vijjhana. (m.) migava. (adj.; m.) tibba (vedanākara).shooting gallery : (nt.) vijjha-naparicayaṭṭhāna.shooting range : (m.) abbhokāse vijjhanaparicaya.shooting star : (m.) ukkāpāta.shop : (m.) āpaṇa. (f.) paṇyasālā. (v.t.) āpaṇaṃ yāti.shop keeper : (m.) āpaṇika; paṇyavikkayī.shop lifter : (m.) paṇiyacora.shopping : (nt.) āpaṇato kiṇana.shore : (f.) veḷā. (nt.) taṭa; tīra; kūla. (v.t.) thambhādīhi upatthambheti; ādhārakaṃ yojeti. (pp.) thambhādīhi upatthambhita; yojitādhāraka.shoreless : (adj.) atīra; amariyāda.short : (adj.) (of length : ) rassa; vāmana; anāyata. (of itme : ) aciraṭṭhitika; ittarakālika. (of quantity : ) appahoṇaka; ūna. (of vowel : ) laghu.short coming : (m.) pamādadosa.short cut : (m.) ujumagga; adūrapatha.short hand : (nt.) laghulekhana.short handed : (adj.) upatthambharahita.short lived : (adj.) acirajīvī; aciraṭṭhāyī.short sighted : (f.) rassadiṭṭhi; adūradassitā.short spoken : (adj.) mitabhāṇī.short tempered : (adj.) kuppanasīla.shortage : (nt.) ūnatta.shorten : (v.t.) 1. saṅkhipati; saṅkoceti; 2. rassaṃ karoti. (pp.) saṅkhitta; saṅkocita; katarassa.shortly : (adv.) 1. acirena; khippaṃ; 2. saṅkhepena; samāsato.shortness : (nt.) adīghatta; rassatta.shot : (m.) khepa; pahāra; vijjhak; nāḷīyantavedhī. (nt.) vijjhana. (f.) nāḷīyantaguḷikā.shoulder : (m.) jattu; aṃsakūṭa. (v.t.) 1. khandhena vahati; aṃsakūṭe ṭhapeti; 2. jattunā paharati. (pp.) khandhena vahita; aṃsakūṭe ṭhapita; jattunā pahaṭa.shoulder belt : (f.) aṃsapaṭṭikā.shout : (m.) unnāda; virava. (v.i.t.) ugghoseti; saddāyati; ravati; nadati; unnadati. (pp.) ugghosita; saddāyita; ruta; nadita.shove : (f.) ussāraṇā; āyāsena apanayanā. (v.t.) ussāreti; bāhādīhi paharitvā apaneti. (pp.) ussārita; bāhādīhi paharitvā apanīta.shovel : (f.) bhūmidabbī. (v.t.) bhūdabbiyā pakkhipati. (pp.) bhūdabbiyā pakkhitta.shoveler : (m.) bhūdabbiyā pakkhipaka.show : (nt.) sandassana; āvīkaraṇa; vyājadassana. (v.t.) 1. dasseti; nidasseti; 2. sūceti; pakāseti; āvīkaroti. (pp.) dassita; nidassita; sūcita; pakāsita; āvīkata. (v.i.) sandissati; āvībhavati. (pp.) sandiṭṭha; āvībhūta.shower : (m.) dassetu; nidassaka; mandamegha. (f.) vuṭṭhi. (v.i.) mandaṃ vassati.shower bath : (nt.) dhārāsināna; sīkaranahāna.showery : (adj.) meghabahula.showily : (adv.) dassanīyākārena; vyājena.showiness : (nt.) dassanīyatta; gabbitapadassana.showy : (adj.) dassanīya; vyājadassanayutta.shred : (f.) sakalikā. (m.) vatthakhaṇḍa. (v.t.) sakalīkaroti; khaṇḍaso chindati. (pp.) sakalīkata; khaṇḍaso chinna.shrew : (f.) kakkasitthī; kalahakāriṇī. (m.) mūsikāvisesa.shrewd : (adj.) 1. tibba; tikhiṇa; 2. carura; nipuṇa; sūra.shrewdness : (nt.) 1. cāturiya; nepuñña; 2. tikhiṇatta.shrewdly : (adv.) 1. chekākārena; caturatāya; 2. tibbaṃ.shriek : (nt.) akkandana. (m.) kaṭukanāda. (v.i.t.) kaṭukaṃ nadati; akkandati. (pp.) kaṭukaṃ nadita; akkandita.shrill : (adj.) kaṇṇakaṭuka. (v.i.) kakkasaṃ nadati.shrillness : (nt.) kaṇṇa kaṭukatta.shrimp : (m.) jalavicchika.shrine : (nt.) cetiya; pujjaṭṭhāna. (v.t.) cetiye nidahati. (pp.) cetiya nidahita.shrink : (v.i.) saṅkucati; līyati. (v.t.) saṅkoceti; saṃharati. (pp.) saṅkucita; līna; saṅkocita; saṃhaṭa.shrink from : viramati; apakkamati.shrinkable : (adj.) saṅkocanāraha.shrinkage : (nt.) saṅkocana; paṭilīyana.shrivel : (v.i.) saṅkuṭati. (v.t.) valiṃ gaṇhāpeti; saṅkoceti. (pp.) saṅkuṭita; valiṃ gaṇhāpita; saṅkocita.shroud : (nt.) chavapaṭicchādana. (v.t.) onandhati; onahati. (pp.) onaddha; onayhita.shrub : (m.) gumba; gaccha.shrubbery : (nt.) gumbachannaṭṭhāna.shrubby : (adj.) gumbayutta.shrug : (m.) aṃsasaṅkoca. (v.i.t.) aṃsakūṭe unnāmeti or saṅkoceti. (pp.) unnāmitaṃsakūṭa.shudder : (nt.) chambhitatta. (v.i.) bhayena kampati or phandati. (pp.) bhayakampita.shudderingly : (adv.) sacchambhitattaṃ.shuffle : (nt.) vikkhipana; missīkaraṇa. (f.) vañcanā. (v.t.) vikkhipati; sammisseti; opuṇāti. (v.i.) pāde sappanto gacchati. (pp.) vikhitta; sammissita; opuṇita.shun : (v.t.) vivajjeti; parivajjeti; pajahati. (pp.) vivajjita; parivajjita; pajahita.shunt : (nt.) parāvattana; aññattha pāpana. (v.t.) parāvatteti; aññattha neti. (pp.) parāvattita; aññattha nīta.shut : (v.t.) thaketi; pidahati; āvarati. (pp.) thakita; pihita; āvaṭa.shut in : rodheti.shut out : nivāreti; nisedheti.shut up : sannirumbheti.shutter : (nt.) kavāṭa; pidhāna.shutting : (nt.) pidahana.shuttle : (m.) tasara.shy : (adj.) lajjālu; bhīruka; hirimana; janabhīruka. (v.i.) sahasā apakkamati. (v.t.) (paharaṇāya) khipati or vissajjeti. (pp.) sahasā apakkanta; khitta; vissaṭṭha.shyly : (adv.) salajjaṃ.shyness : (f.) hirimanatā; janabhīrutā.sibilant : (nt.) usumakkhara.sibyl : (f.) devadāsī; anāgatavādinī.siccative : (adj.; n.) sosanaka.sick : (adj.) gilāna; vyādhita; rogī; rogātura; akallaka.sick leave : (m.) gilānaviveka.sick room : (f.) gilānasālā.sicken : (v.t.) 1. gilānaṃ karoti; 2. jigucchamuppādeti. (v.i.) 1. gilāno hoti; 2. jigucchati. (pp.) gilānīkata; uppāditajiguccha; gilānabhūta; jigucchita.sickening : (adj.) jigucchākara.sickish : (adj.) īsaṃ-gilāna.sickle : (nt.) asita; dātta; lavitta.sickle man : (m.) lāyaka.sickly : (adj.) rogabahula.sickness : (m.) roga; vyādhi; ātaṅka; āmaya. (nt.) gelañña.side : (m.) passa; pakkha; aṃsa. (v.i.) pakkhaṃ gaṇhāti; passe tiṭṭhati. (pp.) gahitapakkha; passe ṭhita || on both sides: ubhato; ubhayato.side by side : (adv.) yuganandhavasena.side long : (adj.) passānugata.side show : (m.) amukhyavohāra.side splitting : (adj.) atihāsajanaka.side view : (nt.) ekapassikadassana.side ways : (adv.) tiriyaṃ.side wise : (adv.) tiriyaṃ.side with : pakkhaṃ gaṇhāti.sidereal : (adj.) nakkhattanissita.siderography : (nt.) ayoukkiraṇasippa.sidewards : (adv.) passābhimukhaṃ.siding with : (adj.) anuvattaka; pakkhagāhī.sidle : (v.i.) (gāravāya) passenayāti. (pp.) passenayāta.siege : (nt.) avarodhana; uparodhana; rundhana. (v.t.) orundhati; uparundhati; rodheti. (pp.) oruddha; rodhita.siesta : (m.) divāvihāra. (f.) divāseyyā.sieve : (f.) piṭṭhacāḷanī. (v.t.) cālaniyā puthakkaroti. (pp.) cālaniya putthakkata.sift : (v.t.) 1. opuṇāti; 2. cālaniyā sodheti; 3. sukhumam upaparikkhati. (pp.) opuṇita; cāliyā sodhita; sukhumam upaparikkhita.sifting : (nt.) opuṇana. (m.) opuṇaka.sigh : (m.) nissāsa. (v.i.t.) nissasati; nitthunāti. (pp.) nissasita; nitthunita.sighingly : (adv.) sanissāsaṃ.sight : (f.) diṭṭhi. (nt.) dassana. (m.) cakkhupatha. (v.t.) passati; āpāthagataṃ karoti. (pp.) diṭṭha; āpāthagataṃ kata.sightless : (adj.) andha; diṭṭhihīna.sightlessness : (nt.) andhatta.sightliness : (nt.) dassanīyatta; abhirūpatta.sightly : (adj.) dassanīya; cārudassana.sightseeing : (nt.) nānāṭhānadassana; disāvilokana.sightseer : (m.) sundaraṭṭhānapassī.sigillate : (adj.) samuṭṭhāpitarūpa (-bhājana).sigillation : (nt.) bhājanesu rūpasammuṭṭhāpana.sign : (nt.) lakkhaṇa; lañchana; abhiññāṇa; iṅgita; viññāpana. (f.) viññatti. (m.) visesadhaja. (v.i.) 1. hatthalañchaṃ patiṭṭhāpeti. (v.t.) viññāpeti; saññaṃ deti. (pp.) patiṭṭhāpitahatthalañca; viññapita; dinnasañña.sign board : (nt.) nāmaphalaka.sign language : (f.) hatthamuddā.sign on the forehead : (m.) tilaka.sign post : (m.) saññātthambha.signal : (f.) saññā. (m.) saṅketa. (adj.) visiṭṭha; asādhāraṇa. (v.t.) saññaṃ deti; saṅketaṃ karoti. (pp.) dinnasañña; katasaṅketa.signal man : (m.) saññādāyaka.signalise : (v.t.) khyātiṃ gameti; visiṭṭhataṃ pāpeti.signally : (adv.) visiṭṭhākārena.signatory : (adj.; m.) hatthalañchanadāyī.signature : (nt.) hatthalañchana. (f.) hatthamuddā.signet : (f.) muddā; muddika.signeting : (f.) hatthamuddikā.significance : (m.) attha; adhippāya. (nt.) mahatta; garutta.significant : (adj.) viññāpaka; atthayutta; anussaraṇīya.significative : (adj.) viññāpaka; atthayutta; anussaraṇīya.signify : (v.t.) gameti; bodheti; viññāpeti; sūceti. (pp.) gamita; bodhita; viññāpita; sūcita.signior : (m.) ayya; sāmī.signor : (m.) ayya; sāmī.silence : (f.) nissaddatā. (m.) tuṇhībhāva. (nt.) abhāsana. (v.t.) nissaddaṃ karoti; niruttarataṃ pāpeti. (pp.) nissaddīkata; niruttarataṃ pāpita.silent : (adj.) nissadda; tuṇhībhūt.silently : (adv.) tuṇhībhāvena; nissadaṃ.silhouette : (nt.) chāyācitta. (v.t.) chāyācittam ālikhati.silk : (nt.) koseyya; kimijavattha.silk cotton tree : (m.) simbalī.silk mercer : (m.) koseyyavāṇija.silk worm : (m.) kosakimi.silken : (adj.) koseyyamaya.silky : (adj.) mudu; komala; saṇha.sill : (m.) ummāra. (f.) esikā.silliness : (nt.) mūḷhatta; mandamatitta.silly : (adj.) momuha; andhabāla.silt : (m.) vūḷha-paṅkādi. (v.t.) (paṅkādīhi) rundheti or āvarati. (v.i.) rodhīyati. (pp.) rundhita; paṅkādīhi āvaṭa; rodhita.silvan : (adj.) āraññaka; vanacchanna.silver : (nt.) rajata. (adj.) rajatavaṇṇa; rajatamaya. (v.t.) rajatena āvarati or lepeti. (pp.) rajatāvaṭa; rajatalitta.silver coin : (nt.) rūpiya.silver plate : (m.) rajatapaṭṭa.silver smith : (m.) rajatakāra.silver tongued : (adj.) caturakathika.silvery : (adj.) rajatobhāsa.simian : (m.) vānara. (adj.) vānaragatika.similar : (adj.) sadisa; samāna; tulya; sannibha; saṅkāsa; carikkha.similarity : (nt.) sadisatta; tulyatta; samānatta.similarly : (adv.) that'eva; evam eva.simile : (f.) upamā. (nt.) opamma; rūpaka.similitude : (nt.) samānatta; samānarūpaka.simmer : (v.i.) mandaṃ kuthati; sanikaṃ paccati. (pp.) mandaṃ kuthita; sanikaṃ pakka.simoom : (m.) kantāravāta.simous : (adj.) cipiṭanāsika.simper : (m.) aññāṇahāsa. (v.i.) mūḷhākārena hasati.simple : (adj.) 1. avisiṭṭha; anacchariya; 2. amissa; kevala; 3. uju; 4. sugama.simple minded : (adj.) akuṭila; ujucitta.simpleness : (nt.) avisiṭṭhatta; analaṅkatatta.simpleton : (m.) eḷamūga.simplicity : (f.) 1. amissatā; 2. vinītatā; 3. sugamatā.simplification : (nt.) visadīkaraṇa.simplify : (v.t.) ujuṃ or visadaṃ karoti. (pp.) visadīkata.simply : (adv.) kevalaṃ; anākulaṃ.simulate : (v.t.) vyājena dasseti; micchā ñāpeti. (pp.) vyājena dassita; micchā ñāpita.simulation : (nt.) vyājavesagahaṇa.simultaneous : (adj.) yuganandha; apubbācarima; ekakālika.simultaneously : (adv.) apubbaṃ acarimaṃ.simultaneousness : (nt.) samakālikatta.sin : (nt.) pāpa; akusala; apuñña; agha; durita; dukkata. (v.i.) pāpaṃ karoti; duccaritaṃ carati. (pp.) katapāpa.since : (prep.) pabhuti with abl. (conj.) yato; yasmā. (adv.) tadanataraṃ; (tato) paṭṭhāya || ever since: (tato) sabbadā; has since been cut down: tasmā so chinno; how long since is it? : kīvaciraṃ into?since I saw you last : tava mayā antimaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya.since he did so : tena tathā katattā.since now : yāv'ajjatanā.sincere : (adj.) avyāja; yathābhūta.sincerely : (adv.) ajjavena; avyājena.sincereness : (nt.) ajjava; avyājatta.sincerity : (nt.) ajjava; avyājatta.sinciput : (m.) sīsapubbaddha.sine : (prep.) vinā.sine qua non : (nt.) accāvassaka-kāraṇa.sinecure : (nt.) nikkamma-savetana-ṭhānantara.sinecurist : (m.) nikkamma-vetanūpajīvī.sinew : (m.) nahāru. (f.) sirā.sinewy : (adj.) thāmavantu.sinful : (adj.) pāpī; pāpakārī; pāpiṭtha.sinfulness : (nt.) pāpiyatta; pāpiṭṭhatta.sing : (v.i.) gāyati; (of birds : ) kūjati. (pp.) gāyita; kūjita.singe : (v.t.) thokaṃ jhāpeti. (v.i.) thokaṃ ḍayhati. (pp.) thokaṃ jhāpita; thokaṃ daḍḍha.singer : (m.) gāyaka.singing : (nt.) gāyana; gīta.Singhalese : (adj.) sīhaḷadīpika; sīhaḷāyatta.Singhalese ḷanguage : (f.) sīhaḷabhāsā.single : (adj.; n.) 1. ekaka; kevala; asahāya; 2. avivāhaka. (v.t.) niddhāreti; uccināti. (pp.) niddhārita; uccinita.single combat : (nt.) dvanda-yuddha.single handed : (adj.) asahāya.single hearted : (adj.) advejjhamānasa.single lined : (adj.) ekapaṭalika.singles : (m.) vitacchikāroga.singly : (adv.) ekekaso; paccekaṃ.singleness : nt.) kevalatta; ekakatta.singsong : (nt.) abhinnassaragīta.singular : (nt.) ekavacana. (adj.) 1. pacceka; ekībhūta; 2. ativisiṭṭha; vimhayāvaha; anupama; anaññasādhāraṇa.singularity : (nt.) asādhāraṇatta; visiṭṭhatta.singularly : (adv.) visesato.Sinhalese : (adj.) sīhaḷadīpika; sīhaḷāyatta.sinister : (adj.) 1. asubha; avamaṅgala; 2. duṭṭha; vaṅka; 3. vāma; adakkhiṇa.sinistrous : (adj.) durāsaya.sinistrously : (adv.) duṭṭhākārena; durāsayatāya.sink : (m.) pūti-udakāvāṭa. (v.i.) 1. nimujjati; osīdati; visīdati; ogacchati; 2. vilayaṃ yāti. (v.t.) 1. osīdāpeti; 2. khayaṃ pāpeti. (pp.) nimugga; osīna; visīna; ogata; vilayaṃ yāta; osīdāpita; khayaṃ pāpita.sinker : (m.) 1. osīdāpaka; 2. osīdāpakabhāra.sinking : (nt.) osīdāpana; nimujjana; ogāhana. (f.) balahāni.sinless : (adj.) nippāpa; anagha.sinner : (m.) pāpakārī.sinology : (nt.) cīnabhāsādiñāṇa.sinuosity : (f.) vaṅkayuttatā.sinuous : (adj.) vaṅkagāmī; kuṭilagatika.sinus : (f.) bhagandalā.sip : (nt.) thokapibana. (v.t.) thokathokaṃ pivati. (pp.) thokathokaṃ pivita.siphon : (m.) unnāmita-nāḷa.sir : (m.) mārisa; ayya. (v.t.) ayyanāmen'ālapati.sire : (voc.) mahārāja; deva; ayya. (v.t.) sindhave uppādeti.siren : (f.) 1. kinnarī; jalaṅganā; 2. unnādinī; nādanāḷī.siriasis : (f.) adhikātapamucchā. (nt.) ātapasināna.Sirius : (f.) ekā mahātārā.sirocco : (m.) uṇhavāta.sirrah : (voc.) are; hare; aho sāmī.sister : (f.) bhaginī; anujā || younger sister: (f.) kaniṭṭhabhaginī.sister-in-law : (f.) nanandā.sisterhood : (m.) bhaginībhāva; sahadhammika-nārīgaṇa.sisterly : (adj.) bhaginīsadisa.sit : (v.i.) nisīdati; upaveseti; āsati. (v.t.) nisīdāpeti; upaveseti. (pp.) nisinna; upaviṭṭha; nisīdāpita; upavisita.sit near : upanisīdati.site : (nt.) vatthu; patiṭṭhāṭhāna.sitting : (f.) nisajjā.sitting room : (f.) ukhasāla.situate : (adj.) patiṭṭhita; niviṭṭha.situated : (adj.) patiṭṭhita; niviṭṭha.situation : (m.) sannivesa; adhikāra. (nt.) patiṭṭhāna; pada. (f.) avatthā; dasā.sitz-bath : (nt.) nahānabhājana.six : (adj.; n.) cha.six-coloured : (adj.) chabbaṇṇa.six-cornered : (adj.) chaḷaṃsika.six-fold : (adj.) chabbidha; chagguṇa.sixteen : (adj.; n.) soḷasa.sixteenth : (adj.) soḷasama.sixth : (adj.) chaṭṭha.sixty : (f.) saṭṭhi.sizeable : (adj.) mahanta; visāla.size : (nt.) pamāṇa; parimāṇa. (m.) āyāmavitthāra. (v.t.) pamāṇayuttaṃ karoti; vaggīkaroti. (pp.) vaggīkata.sizy : (adj.) khaliyutta.skate : (m.) maṇḍūkamacchavisesa. (f.) himapādukā. (v.i.) himapādukāhi visappati.skein : (f.) suttaguḷikā.skeletize : (v.t.) kaṅkalattaṃ pāpeti.skeleton : (m.) aṭṭhikaṅkala; aṭṭhisaṅkhāṭa; gehapañjara. (nt.) saṅkhittasaṇṭhāna.skep : (m.) 1. vettapiṭaka; 2. madhurapañjara.sketch : (nt.) saṅkhittanirūpana. (f.) saṅkhittaracanā. (v.t.) saṅkhepena nirūpeti. (pp.) saṅkhepena nirūpita.sketchy : (adj.) saṅkhittanirūpanayutta.skew : (adj.; n.) passonata.skewer : (f.) maṃsasūci; maṃsa-salākāka.ski : (m.) himapādukāphalaka. (v.i.) himapādukāphalakehi yāti.skid : (nt.) cakkarodhana. (v.i.) khalitvā yāti. (v.t.) cakkaṃ rodheti. (pp.) khalitvā yāta; rodhitacakka.skiff : (f.) lahudoṇikā.skill : (nt.) cāturiya; kosalla; nepuñña.skilled : (adj.) katahattha; katupāsana.skilful : (adj.) paṭu; pavīṇa; nipuṇa; cheka; catura.skilfully : (adv.) cāturiyena; nepuññena.skim : (v.t.) pheṇam or maṇḍam apaneti. (v.i.) vegena parisappati. (pp.) apanītamaṇḍa; vegena parisappita.skimmer : (m.) maṇḍuddharaṇakaṭacchu. udakapakkhivisesa.skimp : (v.t.) ūnappamāṇena annapānādiṃ sampādeti; maccharāyati.skimpingly : (adv.) maccharākārena.skimpy : (adj.) mitampaca; maccharī.skin : (m.) taca. (nt.) camma. (v.t.) cammam uppāṭeti; niccammaṃ karoti. (v.i.) cammaṃ rūhati || outer skin: (f.) chavi.skin deep : (adj.) chavimattagambhīra.skin flint : (m.) thaddhamaccharī.skinner : (m.) cammakāra; cammavāṇija.skip : (v.i.) 1. uppatanto kīḷati; 2. sahasā ṭhānantaraṃ yāti. (nt.) ādhāvana-paridhāvana; ākarotaraṇa-bhājana. (m.) vijjālayasevaka.skipper : (m.) 1. plavaka; 2. lahunāvādhipa.skirmish : (m.) antarā-kalaha. (v.t.) mandasamūhavasena yujjhati. (pp.) mandasamūhavasena yujjhita.skirt : (m.) pariyanta. (f.) (of the clothe : ) dasā. (v.i.t.) pariyantenayāti; pariyante vattati.skit : (f.) nindakalipi; ohīlakaracanā. (v.t.) ohīlakaracanaṃ sampādeti.skittish : (adj.) 1. capala; avinīta; 2. keḷsīla.skittishly : (adv.) capalatāya; keḷsīlatāya.skive : (v.t.) nipiṃseti; taccheti. (pp.) nipiṃsita; tacchita.skiver : (nt.) cammasodhakasattha.skull : (m.) sīsakapāla.sky : (m.) ākāsa; vehāsa; nabha; antaḷikkha; anilapatha; ādicapatha. (nt.) gagana; ambara; kha.sky blue : (adj.) mandanīla.sky clad : (adj.) digambara; nagga.sky lark : (m.) bhāradvājapakkhī.sky-high : (adj.) atyucca.skylight : (m.) chadanagavakkha.skyscraper : (m.) atyucca-pāsāda.skywards : (adv.) nabhābhimukhaṃ.slab : (m.) silāpatthara; silāpaṭṭa. (v.t.) patthare sampādeti.slack : (adj.) 1. sithila; manda; atikhiṇa; 2. pamatta; anussuka. (m.) dandhagatika. (v.t.) sithilīkaroti. (pp.) sithilīkata.slacken : (v.i.) mandībhavati; sithilībhavati. (v.t.) mandīkaroti. (pp.) mandībhūta; sithilībhūta. mandīkata.slackly : (adv.) sithilākārena.slackness : (nt.) sithilatta; mandavegatta.slake : (v.t.) 1. pipāsam upasameti; 2. jalam āsiñcati. (pp.) upasamitapipāsa; āsittajala.slam : (m.) ghaṭṭanasadda. (v.t.i.) mahāsaddena thaketi or ghaṭṭheti. (pp.) mahāsaddena thakita; mahāsaddena ghaṭṭita.slander : (nt.) pesuñña; abbhakkhāna. (v.t.) abbhakkhāti; apavadati. (pp.) abbhakkhāta; apavutta.slanderer : (m.) abbhakkhāvī; pisuṇāvādī.slanderous : (adj.) sopavāda; bhedakara.slanderously : (adv.) sopavādaṃ; abbhakkhānapubbakaṃ.slang : (nt.) asabbha. (f.) asiṭṭhavācā; avyattakathā.slangy : (adj.) avyattapadabahula.slant : (m.) opāta. (adj.) poṇa; opātayutta. (v.t.) opātayuttaṃ karoti. (v.i.) poṇībhavati. (pp.) opātakata; poṇībhūta.slanting : (adj.) poṇabhūta.slantingly : (adv.) poṇākārena.slap : (v.i.) pāṇitalena paharati. (pp.) pāṇitalena pahaṭa. (m.) pāṇipapahāra.slap-bang : (adv.) dāruṇākārena.slapdash : (adv.) sāhasikatāya; anisamma.slash : (f.) dīghapaṭṭikā. (nt.) kasāhanana. (v.t.) 1. dīghaso chindati; 2. kasāya tāḷeti. (pp.) dīghaso chinna; kasāya tāḷita.slashing : (adj.) mammacchedaka.slat : (f.) dīghapaṭṭikā. (v.t.) dīghapaṭṭikāya āhanati. (pp.) dīghapaṭṭikāya āhata.slate : (m.) silāpaṭṭa.slate pencil : (f.) silāpattharlekhanī. (v.t.) 1. silāpattharehi chādeti; 2. bāḷhaṃ garahati or upavadati. (pp.) bāḷhaṃ garahita; bāḷhaṃ upavutta.Slater : (m.) silāpattharavaḍḍhakī; 2. bāḷha-garahī.slattern : (f.) asobhanā or dunnivatthā itthī.slatternly : (adv.) asobha-nākārena.slaughter : (nt.) hanana; ghātana; māraṇa. (m.) vadha. (v.t.) māreti; ghāteti; hanati. (pp.) mārita; ghātita; hata.slaughter house : (nt.) sūnāghara.slaughterer : (m.) vadhaka; ghātaka.slaughterous : (adj.) manussaghātaka.slaughterously : (adv.) atidāruṇatāya.slave : (m.) dāsa. (v.i.) dāsakammaṃ karoti.slave woman : (f.) dāsī.slaver : (v.t.) lālā paggharāpeti. (pp.) paggharāpitalalā.slavery : (nt.) dāsatta.slavish : (adj.) dāsopama; dāsasadisa.slavishly : (adv.) dāsākārena.slay : (v.t.) hanati; ghāteti; māreti. (pp.) hata; ghātita; mārita.slayer : (m.) ghātetu; hantu.sled : (nt.) acakkahimayāna. (v.i.) himayānena yāti.sledge : (nt.) acakkahimayāna. (v.i.) himayānena yāti.sleek : (adj.) siliṭṭha; siniddha. (v.t.) maṭṭhaṃ or siliṭṭhaṃ karoti. (pp.) maṭṭhakata.sleekly : (adv.) saṇhākārena.sleeky : (adj.) vañcanasīla; upajappaka.sleep : (f.) niddā; seyyā. (nt.) soppa. (v.i.) niddāyati; sayati; supati.sleeper : (m.) sayitu.sleepful : (adj.) niddālu; niddābahula.sleepiness : (f.) niddālutā; middhaparetatā.sleeping : (adj.) sayāna; sayamāna.sleepless : (adj.) vigatanidda; jāgaranta.sleeplessness : (m.) niddāvigama.sleepy : (adj.) niddālu; niddhapareta.sleet : (f.) jalamissita-himavuṭṭhi. (v.i.) himamissaṃ vassati.sleeve : (m.) kañcukahattha.sleigh : see Sled.sleight : (nt.) 1. nepuñña; 2. sāṭheyya; upāyakosalla.sleight of hand : (nt.) indajāladassana.slender : (adj.) tanu; kisa; appaka.slenderness : (n.) tanutta; kisatta.slice : (f.) pesikā. (m.) phāla. (v.t.) pesīkaroti; sallikhati. (pp.) pesīkata; sallikhita.slicer : (m.) pesīkāraka.slick : (adj.) 1. catura; 2. cāṭukāma; upajappaka. (adv.) anūnaṃ sampuṇṇaṃ.slide : (v.i.) visappati; ṭhānā cavati. (pp.) visappita; ṭhānācuta. (v.t.) ṭhānā cāveti. (pp.) ṭhānā cāvita. (f.) opātapanāḷika.sliding : (nt.) opatana; visappana.slight : (adj.) appamattaka. (f.) avaññā. (m.) anādara. (v.t.) avamaññati. (pp.) avamata.slightly : (adv.) appavasena.slim : see Slender.slime : (m.) sevāla. (nt.) cikkhalla. (v.t.) sevālena onahati. (v.i.) silesitāya gahaṇā muñcati. (pp.) sevālonaddha; silesitāya gahaṇā mutta.slimily : (adv.) kapaṭatāya; cāṭukamyatāya.slimly : (adv.) nikatiyā; upāyena.slimness : (nt.) kisatta; tanutta; upāyakosalla.slimy : (adj.) 1. silesayutta; agahaṇūpaga; 2. vañcanaka; 3. upalālaka.sling : (nt.) sakkharāvijjhakayanta. (v.t.) sakkharā vijjhati. (pp.) sakkharā viddha.slink : (m.) ayathākāle jātavaccha. (v.i.) nilīyitvā apakkamati. (v.t.) 1. migīgabbhaṃ pāteti; 2. kāle aparipuṇṇe pasaveti. (pp.) nilīyitvā apakkanta; gabhapātimigi; aparipuṇṇe pasavita.slip : (nt.) pakkhalana; khalita. (m.) tanupaṭṭikā; antaravāska. (f.) cimilikā; saṅkhalikā. (v.i.) 1. khalati; visappati; 2. muñcitvā yāti; alakkhito palāyati; 3. khalitam āpatati.slip away : anabhilakkhito apakkamati.slip shod : (adj.) sadosa.slippery : (adj.) 1. picchila; khalanasabhāva; 2. asaddahitabba; agaṇeyya.slipper : (f.) pādukā. (nt.; m.) upāhana.slit : (m.) dīghapaṭṭa. (v.t.) dīghaso chindati or phāleti. (pp.) dīghaso chinna; dīghaso phālita.slitter : (v.t.) pakkhalanto visappati.sliver : (f.) dārusakalikā. (v.t.) sakalīkaroti. (v.i.) sakalībhavati. (pp.) sakalīkata; sakalībhūta.slobber : (f.) paggharitalālā; atimamāyanā. (v.i.) 1. khelaṃ paggharāpeti; khelena makkheti; 2. asammā kiccaṃ karoti. (pp.) paggharāpitakhela; khelena makkhita; asammākatakicca.slobbery : (adj.) lālākilinna; khelapaggharāpaka.slog : (v.t.) daḷham abhihanati. (pp.) daḷham abhihata. (v.i.) āyāsena kammaṃ karoti. (pp.) āyāsena katakamma.sloger : (m.) daḷhābhighātī.sloop : (f.) ekakūpaka-nāvā.slop : (nt.) malinajala. (m.) kacavara. (nt.; plu.) peyyavatthu; nāvikanivāsana. (v.t.) malinajalena temeti. (pp.) malinajalena temita.slop basin : (f.) avakkārapāti.slop seller : (m.) nivāsanavāṇija.slop shop : (m.) nivāsanāpaṇa.slope : (nt.) poṇatta; pabbhāratta. (v.i.) paṇībhavati. (v.t.) poṇīkaroti. (pp.) poṇībhūta; poṇīkata.sloppiness : (m.) palipa.sloping : (adj.) poṇa; ninna.sloppy : (adj.) sakaddama.sloth : (nt.) ālasya; kosajja. (f.) tandī.sloth bear : (m.) madhubakkhī-accha.slothful : (adj.) alasa; kusīta; tandita.slothfully : (adv.) ālasiyena; kosajjena.slothfulness : (f.) ālasiyābhibhūtatā.slouch : (f.) asobhanagati. (v.i.) onatasīsena gacchati.Slough : (m.) nimmoka; jiṇṇataca; mahāpaṅka. (v.t.) nimmokam apaneti. (pp.) apanītanimmoka.Slough of a serpent : (m.) nimmoka.sloven : (adj.) 1. malina; asobhana; 2. dandha.slow : (adj.) dandha; manda; manthara; asīgha. (adv.) mandaṃ; sanikaṃ. (v.t.) mandīkaroti; vegaṃ hāpeti.slow paced : (adj.) mandagāmī.slow-worm : (m.) gaṇḍuppāda.slowly : (adv.) mandamandaṃ; sanikaṃ; aturitaṃ.slowness : (nt.) asīghatta; aturitatta.slubber : (v.t.) paṅkādīhi dūseti. (v.i.) asakkaccaṃ karoti. (pp.) paṅkādīhi dūsita; asakkaccaṃ kata.sludge : (m.) ghanakalala. (f.) jambālī.sludgy : (adj.) sakaddama; kalalībhūta.slug-abed : (m.) ussūrasāyī.sluggard : (m.) alasa; kusīta; mandaviriya.sluggish : (adj.) olīna; mandussāha.sluggishly : (adv.) olīnatāya; kusītākārena.sluggishness : (nt.) ālassa; ālasiya.sluice : (m.) vāpijalaniggama. (nt.) jaladvāra.sluicy : (adj.) sandamānaka.slum : (m.) duggatajanāvāsappadesa. (v.i.) duggatāvāsaṃ passati.slumber : (f.) pacalayanā. (v.i.) pacalāyati; middhī hoti. (pp.) pacalāyita; middhī bhūta.slummock : (v.t.) giddhākārena gilati. (pp.) giddhākārena gilita.slump : (nt.) sahasā-agghapatana. (v.i.) aggho osīdati.slur : (m.) apavāda. (nt.) abbhācikkhaṇa. (v.t.) 1. sammissetvā katheti or gāyati; 2. kalaṅketi; dūseti. (pp.) samissetvā kathita or gāyita; kalaṅkita; dūsita.slush : (m.) tintakaddama; asabbhagantha. (nt.) vilīyamānahita.slut : (f.) adhamanārī; kulaṭā.sluttish : (adj.) kulaṭāsadisa.sly : (adj.) saṭha; kūṭa; kapaṭa.slyly : (adv.) saṭhena.slyness : (nt.) sāṭheyya.smack : (m.) rasalesa; pāṇippahāra. (nt.) saññāmatta; oṭṭhāhanana; sasaddacumbana. (f.) khuddakanāvā. (v.i.) 1. rasaleso ñāyati; 2. tālussaraṃ pavatteti. (v.t.) pāṇinā paharati. (adv.) daḷhaṃ; sahasā.smacker : (m.) sasaddappahāra. (nt.) daḷhacumbana; mahattaravatthu.small : (adj.) 1. khuddaka; 2. appaka; thoka; 3. omaka.small hand : (f.) khuddakakkharalipi.small hours : (m.) pacchimayāma.small talk : (m.) samphappalāpa.small-minded : (adj.) anuḷārajjhāsaya.smaller : (adj.) khuddakatara.smallish : (adj.) īsaṃkhuddaka.smallness : (nt.) khuddakatta.smallpox : (f.) masūrikā.smart : (f.) balavavedanā. (adj.) 1. sobhana; suvesa; 2. catura; dakkha; 3. khippābhiñña. (v.i.) tibbavedanaṃ vindati.smarten : (v.t.) samuttejeti. (pp.) samuttejita.smartly : (adv.) 1. sīghaṃ; 2. sobhanākārena.smartness : (nt.) 1. paṭutta; 2. sobhanatta.smash : (v.t.) cuṇṇeti; cuṇṇavicuṇṇaṃ karoti. (pp.) cuṇṇita; cuṇṇavicuṇṇīkata. (nt.) cuṇṇīkaraṇa. (f.) dhanahāni. (m.) daḷhappahāra.smatter : (v.i.) lesamattaṃ jānāti. (pp.) lesamattañāta.smatterer : (m.) bahussutamānī.smattering : (nt.) appassutatta. (m.) paṇḍitamāna.smear : (m.) lepa-kalaṅka. (v.t.) ālepeti; abbhañjati; añjeti; makkheti; vilepeti. (pp.) ālitta; abbhañjita; añjita; makkhita; vilitta.smeary : (adj.) lepakalaṅkita.smell : (m.) gandha. (v.t.) ghāyati; āghāyati; siṅghati. (pp.) ghāyita; āghāyita; siṅghita. (v.i.) vāyati; gandhaṃ sūceti. (pp.) vāyita; sūcitagandha.smelling : (nt.) ghāyana; siṅghana. (adj.) gandhayutta; ghāyamāna.smelt : (v.t.) (lonaṃ) vilīyāpeti. (pp.) vilīyapita.smelter : (m.) vilīyāpaka.smeltery : (nt.) lohavilīyāpanaṭṭhāna.smile : (nt.) sita; mihita. (m.) mandahāsa. (v.i.) mandaṃ hasati; sitaṃ pātukaroti. (pp.) mandaṃ hasita; sitaṃ pātukata.smiling : (adj.) hasamāna; mihitayutta.smilingly : (adv.) mihitapubbakaṃ.smirch : (m.) kalaṅka. (v.t.) kalaṅketi; kalusayati. (pp.) kalaṅkita; kalusayita.smirk : (m.) vyājahāsa. (v.i.) vyājena hasati.smirky : (adj.) vyājahāsa-bahula.smite : (v.t.) paṭihanati; daḷhaṃ paharati. (pp.) paṭihata; daḷhaṃ pahaṭa.smith : (m.) kammāra; lohakāra.smithing : (nt.) lohakamma.smithy : (f.) kammārasālā.smock : (m.) bāhirakañcuka.smoke : (m.) dhūma. (v.i.) dhūmāyati; dhūmapānaṃ karoti. (v.t.) dhūmena sukkhāpeti. (pp.) dhūmāyita; katadhūmapāna; dhūmena sukkhāpita.smoker : (m.) dhūmapāyī.smoking : (nt.) 1. dhūmāyana; 2. dhūmapāna.smoking pipe : (nt.) dhūmanetta.smokeless : (adj.) vidhūma.smoky : (adj.) dhūmāvuta.smooth : (adj.) 1. maṭṭa; maṭṭha; siliṭṭha; siniddha; saṇha; 2. acala; akkhobha; 3. nirāyāsa. (v.t.) 1. saṇheti; parimajjati; 2. sameti; upasameti. (pp.) saṇhita; parimaṭṭha; samita; upasamita.smooth chinned : (adj.) nimmassuka.smooth faced : (adj.) sommānana; bhadramukha.smooth-tongued : (adj.) sakhilavāca; piyaṃvada.smoothly : (adv.) saṇhākārena.smoothness : (nt.) maṭṭhatta; saṇhatta. (m.) akkhobha; upasama.smother : (m.) dhūmapaṭala; dhūlipaṭala. (v.t.) 1. sāsam avarodheti; sāsarodhanena māreti; 2. aticumbanādhīhi viheseti; bhasmanā aggiṃ paṭicchādeti; 4. rahassaṃ rakkhati. (v.i.) kicchena sasati. (pp.) avorodhitasāsa; sāsarodhanena mārita; aticumbanādīhi vihesita; paṭicchāditaggi; rakkhitarahassa.smoulder : (nt.) antojhāyana. (m.) vītaccikaṅgāra. (v.i.) 1. antojhāyati; padhūpāyati; 2. gūḷhaṃ pavattati. (pp.) antojhāyita; padhūpāyita; gūḷhaṃ pavattita.smouldering : (adj.) pakkaṭṭhita.smudge : (v.t.) masiādīhi dūseti. (v.i.) malinībhavati. (nt.) masiciṇha. (m.) makasavārakadhūma.smug : (adj.; 3.) attatuṭṭha; yathālābhatuṭṭha.smuggle : (v.t.) suṅkam adatvā bhaṇḍaṃ harati; theyyena harati or āharati.smuggler : (m.) theyya-bhaṇḍahārī; suṅkaparihārī.smuggling : (nt.) theyyabhaṇḍaharaṇa.smugness : (f.) yathā-lābhatuṭṭhi.smut : (nt.) masimakkhitaṭṭhāna. (f.) asabbhakathā. (v.t.) kalaṅketi; malinayati. (pp.) kalaṅkita; malinayita.smutch : see Smudge.smutty : (adj.) 1. kalaṅkita; 2. asabbhayutta.snail : (m.) manthara; thalasambuka. (v.t.) manthare rāsīkaroti.snail slow : (adj.) atipapañcaka; atimandagatika.snake : see Serpent.snake-catcher : (m.) ahiguṇṭhika.snake-fang : (f.) āsī.snake-gourd : (m.) paṭola.snaky : (adj.) 1. āsivisūpama; 2. kuṭila.snap : (nt.) 1. bhañjana; 2. sahasā gahaṇa or ḍasana; 3. kopena kathana. (v.t.) 1. sahasā ḍassati or bhañjati; 2. kipena katheti; 3. accharaṃ paharati; 4. acchindivā gaṇhāti. (pp.) sahasā daṭtha or bhaṭṭha; kopena kathita; accharaṃ pahaṭa; acchindivā gahita || in a snap: (adv.) muhuttena.snappish : (adj.) kodhana; kaṭukavāca.snappishly : (adv.) pharusākārena; sakopaṃ.snapping : (nt.) sahasā-gahaṇa. (m.) accharāsadda.snapshot : (nt.) sahasā-gahitachāyārūpa.snare : (m.) pāsa. (f.) vākarā; migabandhinī. (v.t.) pāse yojeti; pāsena bandhati. (pp.) pāsayojita; pāsabaddha. || snare of craving : (f.) bhavanetti. (m.) taṇhāpāsa.snarl : (m.) kakkasadda. (nt.) ghuru-ghurāyana. (v.i.t.) ghuru-ghurāyati; kakkasasaddaṃ pavatteti (pp.) ghuru-ghurāyita; pavattitakakkasasadda.snatch : (nt.) acchindana; pasayhagahaṇa. (v.t.i.) acchindati; pasayha gaṇhāti. (pp.) acchinna; pasayha gahita.snatch off : avaharati; theneti.snatch out : uppāṭeti; ummūleti.sneak : (m.) hīnalāmakapuggala. (v.i.t.) 1. rahasi vicarati; 2. kucchitaṃ carati; 3. pesuññaṃ bhaṇati; 4. theneti. (pp.) rahasi vicarita; kucchitaṃ carita; pesuññaṃ bhaṇita; thenita.sneakingly : (adv.) gārayhākārena.sneck : (nt.) aggala. (m.) dvārabandha. (v.t.) aggalena pidahati; dvāraṃ bandhati. (pp.) aggalena pihita; baddhadvāra.sneer : (f.) avaññā; ohīḷanā. (v.t.) avahasati. (v.i.) avaññaṃ dasseti. (pp.) avahasita; dassitāvañña.sneerer : (m.) ohīḷaka.sneeringly : (adv.) sāvamānaṃ; sopahāsaṃ.sneeze : (nt.) khipita. (v.i.) khipati.sneezing : (adj.) khipanta.sneezy : (adj.) khipitabahula.snick : (m.) khuddaka-cheda. (v.t.) agambhīraṃ khataṃ sampādeti.snicker : (v.i.) pajagghati. (pp.) pajagghita.snide : (adj.) kūṭa; kittima.sniff : (nt.) upasiṅghana. (v.i.) upasiṅghati.sniffy : (adj.) gabbita; ohīḷaka.snigger : (m.) saniggaha-hāsa. (v.i.) sopahāsaṃ hasati.snip : (m.) chinnakhaṇḍa. (v.t.) kattarikāya sīghaṃ chindati. (pp.) kattarikāya sīghaṃ chinna.snipe : (m.) vaṭṭaka.snivel : (nt.) vyājarodana; siṅghānikāpaggharaṇa. (v.i.) siṅghānikaṃ muñcanto rodati.snob : (m.) attukkaṃsī; vyājadappita.snobbish : (adj.) attukkaṃsaka; nikiṭṭha.snobbishness : (f.) attama-hattakāmitā.snooze : (f.) appaniddā. (v.i.) thokaṃ sayati.snore : (f.) ghurughurāyanā; kākacchanā. (v.i.) kākacchati; ghurughurāyati.snoring : (adj.) kākacchamāna.snort : (m.) nāsārāva. (v.i.) nāsāya ravati.snot : (f.) siṅghāṇikā.snotty : (adj.) siṅghāṇikābahula.snout : (nt.) sanāsika-mukha; (sūkara-) tuṇḍa. (f.) soṇḍā.snow : (nt.) hima; tuhina. (m.) nīhāra. (v.i.) himaṃ patati. (pp.) patitahima.snow white : mimadhavala.snowball : (f.) himaguḷikā.snowdrift : (f.) himasaṃhati.snowfall : (f.) himavuṭṭhi.snowplough : (f.) himanaṅgala.snowstorm : (f.) tuhinavuṭṭhi.snowy : (adj.) 1. himayutta; 2. himasadisa.snub : (f.) ohīḷanā. (v.t.) 1. omāneti; ohīḷeti; 2. vaḍḍhiṃ nivāreti. (pp.) omānita; ohīḷita; vaḍḍhiṃ nivārita.snub nosed : (adj.) cipiṭanāsika.snuff : (nt.) nāsācuṇṇa. (v.t.) nāsācuṇṇam ādāti; dīpavaṭṭiṃ saṅkharati. (pp.) ādinnanāsācuṇṇa; saṅkhatadīpavaṭṭika.snuffbox : (m.) nāsācuṇṇakaraṇḍa.snuffers : (m.; plu.) dīvavaṭṭisaṅkhāraka.snuffle : (v.t.) 1. anusāsikasdaaṃ pavatteti; 2. kicchena sasati.snuffler : (m.) mammana.snuffout : (dīpaṃ) nibbāpeti.snug : (adj.) succhanna; sugutta.snuggery : (nt.) suguttaṭṭhāna.snuggle : (v.i.) samīpe sayati.snugly : (adv.) yathāsukhaṃ.so : (adv.; conj.) tathā; tādisaṃ; itthaṃ || howsoever: yena kenaci ākārena; whatsoever: yaṃ kiñci ; wheresoever: yatthakatthaci; whosoever: yo koci.so also : (ind.) tath'eva.so and so : (adj.) asuka.so as : (ind.) viya.so big : (adj.) tāvamahanta.so called : (adj.) saṅkhāta.so far : (adv.) ettāvatā.so long : (adv.) tāvatā.so long as : (adv.) yāva kīvaṃ.so much so : (ind.) apissu.soak : (v.t.) kiledeti; temeti. (v.i.) kiledīyati. (pp.) kiledita; temita.soaker : (f.) mahāvuṭṭhi. (m.) surāsoṇḍa.soap : (nt.) nahānīya.soap berrytree : (m.) pheṇila.soapy : (adj.) pheṇabahula.soar : (v.i.) uḍḍeti; upari ḍeti. (pp.) uḍḍita.soaring : (nt.) uḍḍīyana.sob : (m.) gaggada. (v.i.) sagaggadaṃ rodati.sober : (adj.) 1. santa; dhīra; 2. nimmada; amatta. (v.t.) amattaṃ or upasantaṃ karoti. (pp.) amattakata.soberly : (adv.) santākārena.soberness : (nt.) santatta; nimmadatta.sobriquet : (nt.) parihāsanāma.sociability : (f.) samānattatā.sociable : (adj.) 1. susīla; 2. saṅgamappiya.sociably : (adv.) mittākārena.social : (adj.) samājahita; mahājanika.socialist : (m.) samasambhogavādī; samājahitakārī.society : (f.) samiti; parisā. (m.) samāgama || fond of society: (adj.) saṅgaṇikārata.sociologist : (m.) samājadhammavedī.sociology : (f.) samājadhammavijjā.sock : (nt.) rassa-pādāvaraṇa. (v.t.) 1. khipati; 2. laguḷena paharati. (pp.) khitta; laguḷena pahaṭa.socket : (nt.) kuhara.sod : (m.) saddala. (v.t.) saddala khaṇḍehi attharati or āvarati. (pp.) saddala khaṇḍehi attata or āvaṭa.soda : (nt.) sodhakalavaṇa.sodden : (adj.) 1. atitinta; atikilinna; 2. atisayena matta. (v.t.) adhikaṃ temeti. (v.i.) atikiledīyati. (pp.) adhikaṃ temita; atikiledita.sodomy : (nt.) purisamethuna.soever : (suf.)sofa : (m.) pallaṅka; mañcaka.soft : (adj.) 1. mudu; komala; 2. (in speech : ) sakhila; 3. (tender : ) sikhumāla; sukumāra; 4. dubbala; 5. mūḷha.soft-hearted : (adj.) muducitta.soften : (v.t.) 1. muduṃ karoti; 2. upasameti. (v.i.) mudubhavati. (pp.) mudukata; upasamita; mudubhūta.softish : (adj.) īsaṃ muduka.softishly : (adv.) muduṃ; sanikaṃ; saṇhākārena.softishness : (nt.) maddava; komalatta.soggy : see Sodden.soil : (f.) mattikā; bhūmi. (nt.) paṃsu. (v.t.) dūseti; malinīkaroti. (pp.) sūsita; malinīkata.sojourn : (m.) kālikavāsa; aciravāsa. (v.i.) tāvakālikaṃ vasati.sojourner : (m.) aciranivāsī.sojourning : (m.) aciravāsa.solace : (m.) assāsa. (v.t.) assāseti; samassāseti. (pp.) assattha or assāsita.solar : (adj.) suriyāyatta.solarium : (adj.; f.) ātapasālā.solder : (nt.) sandahanaka-loha. (v.t.) lohabhaṇḍaṃ sandhāneti. (pp.) sandhānitalohabhaṇḍa.solderer : (m.) lohasandhānakārī.soldier : (m.) yuddhabaṭa; yodhājīvī; balattha.soldierly : (adj.) yodhasama.soldiership : (f.) saṅgāmasūratā.soldiery : (f.) balasenā.sole : (nt.) pādatala. (v.t.) pādukātalāni sampādeti or yojeti. (pp.) yojitapādukā-tala. (adj.) kevala; ekaka; adutiya.solecism : (m.) 1. asuddhappayoga; 2. avinītabhāva.solecistic : (adj.) ocityahīna.solemn : (adj.) 1. atisanta; 2. atigambhīra; 3. cārittavidhipubbaka.solemnity : (f.) garutā; santatā. (m.) carittavidhi.solemnly : (adv.) santatāya; cārittavidhipubbakaṃ.soleness : (nt.) kevalatta. (f.) adutiyatā.solicit : (v.t.) āyācati; abhiyācati. (pp.) āyācita; abhiyācita.solicitant : (m.) abhiyācaka.solicitation : (f.) abhiyācanā.solicitor : (m.) 1. āyācaka; 2. nītividū.solicitous : (adj.) cintāpara; avupasantacitta.solicitously : (adv.) cintāparatāva; sākaṅkhaṃ.solicitude : (f.) 1. pajjhāyanā; 2. ukkaṇṭhitatā; 3. ākaṅkhā.solid : (adj.) ghana; thira. (m.) ekaghana; ghanībhūta.solid measure : (nt.) ghanamāṇa.solidarity : (nt.) ekamatikatta. (m.) samānasambhoga.solidification : (nt.) ghanīkaraṇa; thirīkaraṇa.solidify : (v.t.) ghanattaṃ or thirattaṃ pāpeti. (v.i.) ghanībhavati.solidity : (nt.) ghanatta; thiratta.solidly : (adv.) thiraṃ; daḷhaṃ.solidness : (nt.) ghanatta; thiratta.solidungular : (adj.) abhinnakhura.soliloquist : (m.) ekākī-bhāsaka.soliloquise : (v.i.) ekākī bhāsati.soliloquy : (nt.) ekākībhāsana.soliped : (m.) abhinnakhura-pasu.solitarily : (adv.) savivekaṃ; ekākitāya.solitariness : (m.) paviveka; ekākībhāva.solitary : (adj.) ekākī; nissaṅga; adutiya; vivitta. (m.) samaṇa; tāpasa.solitude : (m.) viveka. (nt.) paṭisallāna; vivittaṭṭhāna.solstice : (m.) ayanakāla || winter solstice: (nt.) dakkhiṇāyana.soluble : (adj.) vilīyanakkhama; vissajjanāraha.solution : (nt.) vilīyana; vilīnavatthu; vyākhyāna; vivaraṇa.solutive : (adj.) 1. vilīyāpanaka; 2. virecanaka.solvability : (nt.) vilīyanīyatta; vissajjanasāmatthiya.solvable : (adj.) vivaraṇīya; vissajjanakkhama.solve : (v.t.) 1. vyākhyāti; visadīkaroti; 2. vilīyāpeti. (pp.) vyākhyāta; visadīkata; vilīyāpita.solvency : (nt.) iṇasodhanasamattha.solvent : (adj.; n.) 1. vilīyāpanaka; 2. iṇasodhanasamattha.somatic : (adj.) kāyika; kāyapaṭibaddha.somatology : (f.) kāykavijjā.sombre : (adj.) malinavaṇṇa; dhūsara; nippabha.sombrely : (adv.) nippabhākārena.sombreness : (nt.) nippabhatta.sombrously : (adv.) nirānandaṃ; nippadaṃ.some : (adj.; pron.) eka; ekacca; ekatiya; 2. (quantity : ) thoka; kiñci; appaka. (adv.) pāyo.some people : ekacce.somebody : koci.somehow : yathā kathañ ci.somehow or other : yena kena ci ākārena.someone : koci.somersault : (nt.) avaṃsirakkhipana. (v.i.) uddhapādaṃ avaṃsiraṃ laṅgheti. (pp.) uddhapādaṃ avaṃsiraṃ laṅghita.something : yaṃ kiñci.sometime : (adj.) bhūtapubba.sometimes : (adv.) kadāci; karahaci.somewhat : (adv.) īsaṃ; thokaṃ; manaṃ.somewhere : yattha katthaci.somnambulate : (v.i.) niddāya āhiṇḍati.somnambulism : (nt.) niddāyāhiṇḍana.somnambulist : (m.) niddayāhiṇḍaka.somniferous : (adj.) niddājanaka.somniloquence : (nt.) niddāya jappana.somniloquist : (m.) niddāya jappaka.somnolent : (adj.) niddāsīlī; middhapareta.son : (m.) putta; tanaya; tanuja; atraja; sūnu; suta.son-in-law : (m.) jāmātu.sonant : (nt.) ghosakkhara; dhanitakkhara.song : (nt.) gīta. (f.) gītika.songster : (m.) gāyaka.songstress : (f.) gāyikā.soniferous : (adj.) saddavāhaka.sonless : (adj.) aputtaka.sonnet : (nt.) cuddasapadikapajja.sonometer : (nt.) savaṇa-māṇakayanta.sonorific : (adj.) sadduppādaka; nādakara.sonorous : (adj.) ninnādī; gambhīranādī.sonorously : (adv.) 1. mahānādena; 2. sumadhuraṃ.sonorousness : (f.) 1. madhurasaratā; 2. nādajanakatā.sonship : (m.) puttabhāva.soon : (adv.) sīghaṃ; khippaṃ; āsu; tuvaṭaṃ; aciraṃ; avilambitaṃ.soot : (m.) masi. (nt.) kajjala. (v.t.) masinā lepeti or chādeti. (pp.) masilitta; chādita.sooth : (nt.) sacca; taccha.soothe : (v.t.) 1. upasameti; 2. lāleti. (pp.) upasamita; lālita || in soothe: (adv.) tathavasena.soothe fast : (adj.) saccasandha.soother : (m.) lālaka; upasametu.soothing : (adj.) santikara; nibbāpaka. (nt.) upasamana; lālana.soothsayer : (m.) nemittika; nimittapāṭhaka.sooty : (adj.) masiyutta.sop : (nt.) tinta-khādanīya; lālakavatthu. (m.) lañca. (v.t.) 1. kiledeti; 2. lañcaṃ deti. (pp.) kiledita; dinnalañca.sophist : (m.) moghatakkī; vitaṇḍavādī.sophistical : (adj.) kutakkamohaka.sophisticate : (v.t.) moghatakkena dūseti.sophistication : (nt.) micchātakkanena vivadana.sophistism : (m.) vitaṇḍavāda.sophistry : (m.) vitaṇḍavāda.soporific : (adj.; n.) soppajanaka; niddājanaka.sorcerer : (m.) vijjādhara; indajālika.sorcery : (f.) māyā. (nt.) indajāla.sordid : (adj.) 1. malina; 2. nīca; adhama; nikiṭṭha.sordidly : (adv.) 1. malinākārena; 2. nīcākārena.sordidness : (nt.) 1. malinatta; 2. nihīnatta.sore : (m.) vaṇa; aru. (adj.) savedana; saruja; dukkhita. (adv.) bāḷhākārena.sorely : (adv.) atisayena; tippaṃ; tibbaṃ.soreness : (f.) rujā; vedanā.sororal : (adj.) bhaginyāyatta.sorrel : (f.) paṇṇambilikā.sorrily : (adv.) sasokaṃ.sorrow : (m.) soka; cittasantāpa. (f.) socanā. (v.i.) socati; anutapati. (pp.) socita; anutapita.sorrow stricken : (adj.) sokapīḷita; sokātura.sorrowful : (adj.) 1. sasoka; sokī; dummana; dukkhita; sokaṭṭa; 2. socanīya; khedāvaha.sorrowfully : (adv.) sasokaṃ.sorrowless : (adj.) nissoka.sorrowlessness : (f.) nissokitā.sorry : (adj.) 1. sokaṭṭa; khinna; dukkhita; 2. alakkhika; dīna; lāmaka; 3. dayāraha; socanīya.sort : (m.) vaggabheda. (f.) visesajāti. (v.t.) vaggavasena viyojeti; uccināti. (pp.) vaggasena viyojita; uccinita.sortable : (adj.) vaggīkātabba; jātivasena vibhajanīya.sorter : (m.) vaggīkāraka.sot : (m.) surādhutta. (v.t.) surāyamajjati.sottish : (adj.) madamatta; surālola.soul : (m.) atta; jīva || belonging to the soul: ajjhattika; attaniya.soul stirring : (adj.) cittakkhobhakara.soul theory : (f.) attadiṭṭhi.soulful : (adj.) dhitimantu; saussāha.soulfully : (adv.) dhīratāya.soulless : (adj.) 1. anatta; acetana; 2. nirīha; nibbiriya.soullessly : (adv.) nirīhatāya.sound : (m.) sadda; nāda; rava; ghosa; dhani; ārāva; avitthata-samuddappadesa. (adj.) 1. agilāna; kalla; niroga; 2. avikala; akkhata; 3. niddosa; 4. acchidda; 5. daḷha. (v.i.) nadati; ravati; saddāyati. (v.t.) 1. nādeti; vādeti; 2. suṭṭhu vīmaṃsati; 3. jalagambhīrattaṃ mināti; 4. ajjhāsayaṃ pucchati. (pp.) nadita; ruta; saddāyita; suṭṭhu vīmaṃsita; mitajalagambhīratta; puṭṭhajjhāsaya. (adv.) daḷhaṃ; thiraṃ.sounder : (m.) unnādī; vanasūkara. (nt.) saddapaṭiggāhakopakaraṇa.sounding : (m.) jalamāṇa. (nt.) velāsannaṭṭhāna.sounding line : (nt.) jalamāṇakasutta.sounding-headed : (adj.) satimantu.soundless : (adj.) nissadda.soundness : (nt.) 1. kallatta; nirogatta; 2. akkhatatta; 3. daḷhatta.soup : (m.) pātabba-sūpa.sour : (adj.) 1. ambila; 2. kakkasa; appiya. (v.i.) ambilāyati. (v.t.) ambilattaṃ or appiyattaṃ pāpeti. (pp.) ambilāyita; ambilattaṃ or appiyattaṃ pāpita.source : (m.) pabhava. (nt.) ubbhavaṭṭhāna; nidāna; āyatana.sourish : (adj.) mandambila.sourly : (adv.) appiyākārena.sourness : (nt.) ambilatta; kakkasatta.south : (f.) dakkhiṇa-disā. (adj.) dakkhiṇa; apasavya.south-pole : (m.) dakkhiṇakkha; assakaṇṇa.Southeast : (adj.) dakkhiṇapubbā.southern : (adj.) dakkhiṇāyatta.southerner : (m.) dakkhiṇadisāvāsī.southwards : (adv.) dakkhiṇābhimukkhaṃ.Southwest : (f.) dakkhiṇapacchimā.southwester : (m.) dakkhiṇapacchimavāta.souvenir : (nt.) sārānīyavatthu.sovereign : (adj.) sabbabhumma; parama; seṭṭha. (m.) adhirāja; mahārāja. (nt.) suvaṇṇa-nikkha.sovereignty : (nt.) ekarajja; issariyādhipacca.sow : (f.) varāhī; sūkarī. (v.t.) vapati. (pp.) vapita.sower : (m.) vāpaka.sowing : (nt.) vapana.space : (m.) okāsa; ākāsa. (nt.) antara. (v.t.) antaraṃ ṭhapeti; anāsannaṃ karoti. (pp.) ṭhapitantara; anāsannaṃ kata.space of time : (nt.) kālantara.space-around : (nt.) parikkamana.spacious : (adj.) urunda; mahanta; asambādha.spade : (m.) kuddāla; khaṇittivisesa. (v.t.) kuddālena khaṇati. (pp.) kuddālena khata.spadeful : (nt.) khaṇittipūra.spado : (m.) napuṃsaka.spalpeen : (m.) nīcapuggala.span : (f.) vidatthi. (nt.) vitthatappamāṇa. (v.t.) 1. (vidatthiyā) miṇāti; 2. antaraṃ chādetvā tiṭṭhati. (pp.) mita; antaraṃ chādetvā tiṭṭhita.spangle : (nt.) ujjala-vibhūsaṇa. (v.t.) ujjalavatthūhi bhūseti. (pp.) ujjalavatthūhi bhūsita.spank : (v.t.) paharitvā assam uyyojeti. (pp.) paharitvā jitassa. (m.) 1. assuyyojaka; 2. javanassa.spanner : (m.) vyāvattanī-saṇḍāsa; setupassa-sambandhaka.spar : (m.) dīgha-vaṭṭa-daṇḍa. (nt.) muṭṭhiyuddha. (v.t.) muṭṭhīhi yujjhati. (pp.) muṭṭhīhi yujjhita.spare : (adj.) 1. atiritta; avasiṭṭha; vinimmutta; 2. kisa; virala. (v.t.) 1. parivajjeti; 2. parimoceti; 3. atirittaṃ karoti. (pp.) parivajjita; parimocita; atirittaṃ kata.sparely : (adv.) viralvasena.spareness : (nt.) viralatta.sparing : (adj.) mitabbaya.sparingly : (adv.) pamāṇayuttaṃ; mitabbayena.spark : (nt.) vipphuliṅga; phuliṅga. (v.t.) phuliṅgāni vissajjeti. (pp.) vissaṭṭhaphuliṅga.sparkle : (v.i.) vipphurati.sparkling : (adj.) vipphuranta.sparklingly : (adv.) vipphuraṇākārena.sparrow : (m.) kalaviṅka; caṭaka.sparse : (adj.) virala; tanubhūta.sparsely : (adv.) viralākārena.spasm : (nt.) kāyaphandana. (m.) cittakkhobha.spasmodic : (adj.) kālika-phandanayutta.spate : (nt.) mahājalottharaṇa.spatial : (adj.) okāsāyatta.spatter : (nt.) binduvissajjana. (m.) pariseka. (v.t.) osiñcati; parisiñcati. (pp.) ositta; parisitta.spawn : (nt.) macchaṇḍa. (v.i.) aṇḍani pasavati or vijāyati. (pp.) pasivitaṇḍa.spay : (v.t.) gabbhāsayam apaneti. (pp.) apanītagabbhāsaya.speak : (v.i.t.) katheti; bhāsati; vadati; bhaṇati; sallapati. (pp.) kathita; bhāsita; vutta; bhaṇita; sallapita.speak about him : taṃ sandhāya bhāsati.speak ill of : apavadati.speak together : sambhāsati.speak well of : pasaṃsati.speakable : (adj.) kathanakkhama; kathanīya.speaker : (m.) kathika; kathetu; vattu.speaking : (nt.) kathana.spear : (f.) satti; heti. (v.t.) sattiyā āhanati. (pp.) sattiyā āhata.spear man : (m.) sattidhara.special : (adj.) visesa; asādhāraṇa; āveṇika.specialism : (nt.) visesañāṇa.specialist : (m.) visesaññū.speciality : (nt.) visiṭṭhatta.specialise : (v.t.) visiṭṭhattaṃ labhati.specially : (adv.) visesato.specialty : (nt.) visesapaṭiññāpaṇṇa.species : (f.) abhijāti. (m.) vaggabheda; jātivisesa.specific : (adj.) visiṭṭha; paricchinna.specifically : (adv.) odhiso; visesato.specification : (nt.) niddhāraṇa; visesakaraṇa.specify : (v.t.) viseseti; vibhajati; niddhāreti. (pp.) visesita; vibhatta; niddhārita.specimen : (f.) ākati. (nt.) nidassana; paṭirūpa.specious : (adj.) bahimanorama; saccābhāsa.speciously : (adv.) saccābhāsamattena.speck : (m.) tilaka; bindu.speckle : (v.t.) bindūhi citteti. (pp.) bindūhi cittita. (m.) vaṇṇabindu.speckled : (adj.) kammāsa.speckless : (adj.) akalaṅka.spectacle : (nt.) visiṭṭha-dassana. (nt.; plu.) upanetta.spectacular : (adj.) visiṭṭhadassanāyatta.spectator : (m.) pekkhaka; ullokaka.spectral : (adj.) pisācasadisa.spectre : (m.) pisāca; bhūta.spectrum : (m.) tiyaṃsakāce dissamāna-chabbaṇṇa. (nt.) uggahanimitta.speculate : (v.i.) vitakketi; cinteti; jhāyati; anumāneti. (pp.) vitakkita; cintita; jhāyita; anumānita.speculation : (f.) vicāraṇā. (nt.) upanijjhāna.speculator : (m.) vitakkī; vīmaṃsī; nijjhāyaka.speech : (f.) kathā; vācā. (nt.) bhāsana; kathana || harsh-speech: (f.) pharusavācā; kind-speech: (nt.) peyyavajja; right-speech: (f.) sammāvācā.speechless : (adj.) 1. tuṇhī; 2. mūga.speed : (m.) vega; java. (v.i.) turitayati; vegaṃ janeti. (v.t.) sīghataraṃ kāreti. (pp.) turiyita; janitavega; sīghataraṃ kārita.speedily : (adv.) sīghaṃ; turitaṃ.speediness : (nt.) sīghatta; tiritatta.speedy : (adj.) vegavantu; javasampanna.spell : (nt.) manta; mohana; vasīkaraṇa. (v.i.) anvakkharaṃ uccāreti.spell bound : (adj.) mohita; vasīkata.spelling : (m.) akkharaviññāsa.spelter : (nt.) tuttha.spend : (v.t.i.) 1. vayaṃ karoti; vissajjeti; 2. (time : ) khepeti; vītināmeti. (pp.) vayaṃ kata; vissaṭṭha; khepita; vītināmita.spendthrift : (adj.; m.) dhananāsaka.sperm : (m.) sambhava. (nt.) sukha.spermatism : (nt.) sukkamocana.spew : (v.t.) vamati. (pp.) vamita.sphere : (nt.) goḷa; goḷaka; maṇḍala; āyatana; visayaṭṭhāna. (m.) āvaṭṭa.sphere rule : (nt.) khuddakagoḷa.spherical : (adj.) goḷākāra; parimaṇḍala.spherically : (adv.) goḷākārena.spherics : (f.) goḷamāṇakavijjā.spheroid : (nt.) upagoḷaka.sphinx : (m.) nārīmukhasīha; guttasabhāva.sphygmic : (adj.) rattadhāvanāyatta.spice : (nt.) kaṭukabhaṇḍa. (v.t.) kaṭukabhaṇḍaṃ pakkhipati. (pp.) pakkhittakaṭukabhaṇḍa.spicery : (m.) katukabhaṇḍasamūha.spicily : (adv.) dassanīyākārena.spick : (adj.) abhinavatara; atinūtana.spicy : (adj.) 1. kaṭukabhaṇḍayojita; 2. sobhana; 3. kaṭukārāra.spider : (f.) lūtikā. (m.) uṇṇanābhi; makkaṭaka.spider web : (nt.) lūtikājāla; makkaṭasutta.spidery : (adj.) lūtāsadisa; atikisa.spiflicate : (v.t.) 1. bhusaṃ ṭāḷeti; 2. cittaṃ vyākulayati. (pp.) bhusaṃ tāḷita; vyākulitacitta.spike : (m.) khīla; saṅku; sūla. (f.) mañjarī; vallarī. (v.t.) 1. sūle āropeti; 2. saṅkūhi āvarati. (pp.) sūlāropita; saṅkūhi āvaṭa.spile : (m.) 1. nāgadantaka; 2. mahākhīla.spilling : (f.) khīlavati.spill : (f.) dārupaṭṭikā. (nt.) paggharāpana; avassāvaṇa. (v.t.) paggharāpeti; bahi-pāteti. (v.i.) galati; paggharati; bahi patati. (pp.) paggharāpita; bahi-pātita; galita; paggharita; bahi patita.spill-water : (m.) jalaniggama.spin : (v.t.) 1. (suttaṃ) kantati; 2. bhamāpeti. (pp.) kantita; bhamāpita.spinach : (f.) upodikālatā.spinal : (adj.) piṭṭhikaṇṭakāyatta.spindle : (f.) kantanasūci. (v.i.) kisībhavati. (pp.) kisībhūta.spindle legged : (adj.) kisajaṅgha.spindly : (adj.) kisadīgha.spindrift : (nt.) vīcipheṇa. (m.) vīcisīkara.spine : (m.) piṭṭhikaṇṭaka.spineless : (adj.) piṭṭhikaṇṭakarahita.spinner : (m.) suttakantaka.spinning : (nt.) suttakantana.spinous : (adj.) sapiṭṭhikaṇṭaka.spinster : (f.) 1. vayappatta avivāhikā; 2. suttakantikā.spinsterhood : (f.) avivāhikatā.spiracle : (m.) khuddajantu-sāsanāḷā.spiral : (m.) vyāvaṭṭa. (v.t.) vyāvaṭṭeti. (pp.) vyāvaṭṭita.spire : (nt.) sikhara; siṅga. (f.) thūpikā; pāsādakaṇṇikā; āvaṭṭanī. (v.i.) sikharākārena uggacchati. (v.t.) sikharaṃ yojeti. (pp.) sikharākārena uggata; yojitasikhara.spirit : (m.) 1. jīva; atta; 2. amaussa; bhūta; 3. cittasabhāva. 4. (liquor : ) āsava; 5. sāraṃsa; 6. uyyoga. (v.t.i.) 1. bhūtehi viya nīyati; antaradhāyati; 2. uttejeti. (pp.) bhūtehi viya nīta; antarahita; uttejita.spirited : (adj.) mahussāha.spiritedly : (adv.) saviriyaṃ.spiritless : (n.) nitteja; hīnaviriya.spiritlessly : (adv.) maṅkubhāvena; nittejatāya.spiritual : (adj.) ajjhattika; mānasika.spiritualism : (f.) bhūtavijjā.spiritualist : (m.) attavādī; bhūtavejja.spiritualise : (v.t.) ajjhattikattaṃ or parisuddhattaṃ pāpeti.spiritually : (adv.) ajjhattikavasena; paramatthato.spirt : (nt.) bahisandana. (v.t.) vegena bahi paggharāpeti. (v.i.) vegena bahi sadanti. (pp.) vegena bahi paggharāpita; vegena bahi sandita.spiry : (adj.) sikharayutta.spit : (nt.) maṃsasūla. (f.) bhūnāsikā. (v.t.) niṭṭhubhati; nicchāreti; sūlena or khaggena vijjhati. (pp.) niṭṭhubhita; nicchārita; sūlaviddha.spite : (m.) viddesa. (v.t.) dubbhati; veraṃ bandhati; virujjhati. (pp.) dubbhita; baddhavera; viruddha || in spite of: (adv.) anādariyena.spiteful : (adj.) viddesī; dubbhī; usūyaka.spitefully : (adv.) issāya; viddesena.spitfire : (m.) atikodhana.spitting : (nt.) niṭṭhubhana.spittle : (f.) lālā. (m.) khela.spittoon : (m.) khelamallaka.splanchnic : (adj.) antapaṭibaddha.splash : (nt.) sittodaka. (m.) kalaṅka. (v.t.) udakaṃ or kaddamaṃ siñcati or khipati. (pp.) sittodaka; khittakaddama.splash board : (m.) kaddamāvaraṇaphalaka.splashy : (adj.) kaddamamakhita.splatter : (v.i.) 1. udakapothana saddaṃ pavatteti; 2. anavagamanīyākārena katheti. (pp.) pavattitasada; anavagamanīyākārena kathita.splatter dash : (m.) mahāghosa.splatter faced : (adj.) vikaṭamukha.splay : (adj.) anujubhūta; passato nikkhanta; asamakoṇaka. (v.t.) anujukaṃ sampādeti.splay footed : (adj.) khaluṅkapāda.spleen : (nt.) pihaka; domanassa. (m.) kopa.spleenful : (adj.) kodhana; dummana.spleenish : (adj.) kodhana; dummana.splenalgia : (f.) pihakarujā.splendent : (adj.) dittiyutta.splendid : (adj.) 1. tejassī; mahānubhāva; samullasita; bhāsura; 2. seṭṭha; pasattha.splendidly : (adv.) mahānubhāvena; atisundarākārena.splendour : (m.) patāpa; pabhāva. (f.) sirivibhūti. (nt.) sirisobhagga.splenetic : (adj.) kodhana; kopabahula.splenic : (adj.) pihakanissita.splice : (nt.) saṅghaṭana; sandhikaraṇa. (v.t.) saṅghaṭeti; sandhāneti. (pp.) saṅghaṭita; sandhānita.splint : (nt.) dāruhīra.splinter : (f.) sakalikā. (nt.) hīra. (v.t.) hīra-hīraṃ karoti. (pp.) hīrīkata.splintery : (adj.) hīrasadisa.split : (nt.) phulla; vivara. (v.t.) vidāreti; phāleti; vipāṭeti. (v.i.) phalati; bhijjati; vidālīyati. (pp.) vidārita; phālita; vipāṭita; phalita; bhinna; vidālita.split bamboo : (nt.) bidala.splitter : (m.) vidāraka; phāletu.splitting : (nt.) vidālana; phālana.splodge : (m.) kalaṅka.splutter : (v.i.) 1 avyattaṃ katheti; 2. bindūni pāteti. (pp.) avyattaṃ kathita; pātitabindū.spoil : (nt.) 1. vilutta-dhana; 2. abbhutaladdha. (v.t.) 1. padūseti; saṅkileseti; nāseti; 2. vilumpati; pasayha harati. (pp.) padūsita; saṅkilesita; nāsita; vilutta; pasayha haṭa.spoiler : (m.) dūsaka; vilumpaka.spoke : (m.) ara; cakkadanta. (v.t.) are yojeti. (pp.) yojitāra.spoken : (pp. of speak), vutta; kathita; akkhāta.spokesman : (m.) niyojitakathika.spoliate : (v.t.) vilumpati. (pp.) vilutta.spoliator : (m.) vilumpaka.spolion : (nt.) 1. vilumpana; 2. sakkhilipidūsana.sponge : (nt.) samuddāhicchatta. (v.t.) samuddāhicchattena sodheti or ubbaṭṭeti. (pp.) samuddāhicchattena sodhita or ubbaṭṭita.sponger : (m.) parūpajīvī; parabhata.sponginess : (nt.) chiddabahulatta.spongy : (adj.) chiddāvacchiddaka; pariyādiyaka.sponsion : (f.) pāṭibhogitā.sponsor : (m.) pāṭibhoga; ārakkhaka.spontaneous : (adj.) yādicchaka; sayañjāta.spontaneously : (adv.) sahasā; yadicchāya; sayam eva.spontaneousness : (f.) yādicchakatā; sābhāvikatā.spoof : (nt.) sāṭheyya. (v.t.) vañceti.spoofer : (m.) saṭha; vañcaka.spook : (m.) pisāca.spookish : (adj.) bhūtāviṭṭha.spool : (m.) vaṭṭulāvaṭṭa.spoon : (f.) dabbi. (m.) kaṭacchu; mandamati; adhimattasinehī. (v.t.) kaṭacchunā gaṇhāti or cāleti. (v.i.) adhimattasinehaṃ dasseti. (pp.) kaṭacchugahita or cālita; dassitātimattasineha.spoon-fed : (adj.) dabbiposita; sakamatahīna.spoonful : (nt.) kaṭacchupūra.spoony : (adj.) muduka; pemātura.spoor : (m.) migapadavalañja. (v.t.) (migānaṃ) gatamaggam anuyāti. (pp.) gatamaggam anuyāta.sporadic : (adj.) tattha tattha jāyamāna; kālena kālaṃ sijjhamāna.sporadically : (adv.) viralavasena.spore : (nt.) sukhumabīja.sport : (f.) keḷi; kīḷā. (m.) migava. (v.i.) dibbati; ramati; kīḷati.sportful : (adj.) keḷisīla; khiḍḍāpasuta.sportfully : (adv.) kīḷāvasena; sopahāsaṃ.sportive : (adj.) keḷisīla; khiḍḍāpasuta.sportively : (adv.) kīḷāvasena; sopahāsaṃ.sportiveness : (nt.) khiḍḍābhiratatta.sportsman : (m.) kīḷaka; migavakusala.spot : (nt.) ṭhāna; ciṇha. (m.) bhūbhāga; padesa; tilaka; bindu; kālaṅka. (v.t.) 1. bindūhi citteti; 2. kalaṅketi; dūseti. (pp.) bindūhi cittita; kalaṅkita; dūsita.spotless : (adj.) akalaṅka; niddosa.spotted : (adj.) sabala; kammāsa.spotty : (adj.) sabala; kammāsa.spouse : (m.) bhattu; pati. (m.; plu.) (both together : ) dampatī; jāyāpatī; jānipatī; jayampatī. (f.) bhariyā; dutiyikā.spouseless : (adj.) avivāhika.spout : (f.) paṇāī. (v.t.) sīghaṃ nikkhāmeti or nicchāreti. (pp.) sīghaṃ nikkhāmita or nicchārita.spouter : (m.) turitakathika.sprag : (m.) cakarodhaka.sprain : (nt.) kāyasandhipīḷana or vyāvaṭṭana. (v.t.) maṇibandhādikaṃ vyāvaṭṭeti. (pp.) maṇibandhādikaṃ vyāvaṭṭita.sprat : (m.) sālimaccha.sprawl : (v.t.) asammā pasāreti. (v.i.) hatthapāde pasāretvā nipajjati. (pp.) asammā pasārita; hatthapāde pasāretvā nipanna. (nt.) duppasāraṇa.spray : (m.) sapuppha-sākhābhaṅga. (nt.) binduvasena patamāna-vatthu. (v.t.) binduvasena khipati. (pp.) binduvasena khitta.spread : (nt.) pattharaṇa; visaraṇa. (v.t.) pasāreti; vitthāreti; vitanoti. (v.i.) pattharati; visarati. (pp.) pasārita; vitata; patthaṭa; visaṭa.spread eagle : (m.) attasilāghī.spread-over : opttarati. (pp.) otthaṭa.spreading : (adj.) pattharamāna.sprig : (f.) pasākhā.sprightliness : (m.) uyyoga. (nt.) ussukatta.sprightly : (adj.) sausāha; uyyogī.spring : (m.) 1. (time : ) vasanta; 2. (of water : ) ubbhida; jalapasava; 3. (an elastic body : ) uplavaka; unnāmaka. (v.i.) (-up) 1. ubbhijjati; abbhudeti; 2. virūhati; 3. unnamati; plavati. (v.t.) jeneti; virūheti; uṭṭhāpeti. (pp.) ubbhinna; abbhudita; virūḷha; unnata; plavita; janita; virūhita; uṭṭhāpita.spring of life : (nt.) navayobbana.spring tide : (m.) adhika-uppāta.spring-forth : nipphajjati.spring-forward : pakkhandati.springe : (nt.) khuddakapasubādhana.springless : (adj.) anupplavaka.springy : (adj.) parāvattanagatika.sprinkle : (nt.) vikiraṇa. (f.) appavuṭṭhi. (v.t.) vikirati; siñcati. (pp.) vikiṇṇa; sitta.sprinkling : (nt.) vikiraṇa; secana.sprint : (v.i.) puṇṇajavena dhāvati. (nt.) sīghadhāvana.sprite : (m.) pisāca; amanussa.spirituous : (adj.) majjasārabahula.sprout : (m.) aṅkura; kalīra. (v.i.) virūhati; aṅkurīyati. (pp.) virūḷha; aṅkurita.spruce : (adj.) sumaṇḍita; pasādhita. (v.t.) maṇḍeti; pasādheti. (pp.) maṇḍita; pasādhita.sprucely : (adv.) maṇḍitākārena.spruceness : (nt.) sumaṇḍitatta.spry : (adj.) catura; sūra.spud : (f.) khuddaka-khaṇittī. (v.t.) uddharati. (pp.) uddhaṭa.spume : (nt.) pheṇa. (v.i.) pheṇam uggacchati. (pp.) uggatapheṇa.spumy : (adj.) pheṇabahula.spunk : (f.) dhiti. (nt.) viriya. (m.) kopa.spunky : (adj.) dhitimantu.spur : (m.) pādukāpatoda; (of a cook : ) pādakaṇṭaka. (v.t.) patodena vijjhati; ussāheti; uttejeti. (pp.) patodaviddha; ussāhita; uttejita.spurious : (adj.) kūṭa; kittima.spuriously : (adv.) kūṭena; vyājena.spuriousness : (m.) kūṭasabhāva. (f.) kittimatā.spurn : (nt.) pāden'apaharaṇa. (v.t.) 1. pādena apaharati; 2. apasādeti. (pp.) pādena apahaṭa; apasādita.spurt : (nt.) bahisandana. (v.t.) vegena bahi paggharāpeti. (v.i.) vegena bahi sadanti. (pp.) vegena bahi paggharāpita; vegena bahi sandita. (nt.) sahasā niccharaṇa. (v.i.) sahasā vegaṃ janeti. (pp.) sahasājanitavega.sputter : (nt.) vegena kathana; sasadda-niccharana. (v.t.) vegena vyākulaṃ katheti. (pp.) vegena vyākulaṃ kathita.sputum : (m.) khela.spy : (m.) ocaraka; payuttaka; carapurisa. (v.t.) anabhilakkhito upaparikkhati.squab : (adj.; n.) thullavāmana. (adv.) bāḷhapatanena. (m.) pārāpatapotaka. (f.) tūlabhisi.squabble : (nt.) bhaṇḍana. (m.) kalaha. (v.i.t.) bhaṇḍeti; kalahaṃ karoti. (pp.) bhaṇḍita; katakalaha.squabbler : (m.) kalahakārī.squadron : (m.) yuddhanāvāgaṇa; bhaṭasamūha; assārohīgaṇa.squalid : (adj.) malina; kucchita; adhama.squalidness : (nt.) malinatta; dīnatta.squalidity : (nt.) malinatta; dīnatta.squall : (f.) vaddalikā. (nt.) viravana. (v.i.t.) viravati; vissaraṃ karoti. (pp.) viravita; vissaraṃ kata.squaller : (m.) virāvakārī.squally : (adj.) vaddalikāsahita.squander : (v.t.) adhikavayaṃ karoti; dhanaṃ vināseti.squanderer : (m.) dhananāsaka.squanderingly : (adv.) niratthakavayena.square : (nt.) samacaturassaka-vatthu; caturassaṅgaṇa. (adj.) 1. samacaturaṃsiaka; 2. avaṅka; 3. samabhūta; 4. anavajja; 5. anucchavika. (v.t.) 1. caturassattaṃ pāpeti; 2. guṇeti; 3. samāneti; 4. iṇaṃ sodheti. (pp.) caturassattaṃ pāpita; guṇita; samānita; sodhitaiṇa.square deal : (m.) sādhāraṇavinimaya.square meal : (nt.) yāvadatthabhojana.square measure : (m.) ghanamāṇa.square root : (nt.) guṇamūla.squarely : (adv.) ujukaṃ.squash : (nt.) abhimaddana; parimathana. (m.) lābuvisesa. (v.t.) parimaddati; abhimanthati. (pp.) parimaddita; abhimanthita.squat : (nt.) ukkuṭikanisīdana. (v.i.) ukkuṭikaṃ nisīdati.squatter : (m.) 1. ukkuṭikāsanika; 2. parabhūmibhogī.squeak : (m.) tikhiṇarava. (v.i.) tikhiṇaṃ ravati or nadati.squeaker : (m.) tikhiṇarāvī.squeal : (m.) kaṭukasadda; aṭṭitassara. (v.i.) aṭṭitasaddaṃ pavatteti. (pp.) pavattitaṭṭitasadda.squealer : (m.) aṭṭitasaddakārī.squeamish : (adj.) niccakukkuccaka; 2. dubbala-gahaṇika.squeamishly : (adv.) sakukkuccaṃ.squeamishness : (nt.) kukkuccapakatatta; niccasaṅkitatta.squeeze : (nt.) nippīḷana; maddana; 2. daḷhāliṅgana. (v.t.) 1. nippīḷeti; maddati; 2. daḷham āliṅgati. (pp.) nippīḷita; maddita; daḷham āliṅgita.squeezer : (m.) nippīḷaka.squib : (f.) aggisalākā; nindakalipi. (v.t.) omasavādena garahati. (pp.) omasavādena garahita.squiffy : (adj.) īsaṃ-matta.squint : (f.) kekaradiṭṭhi. (adj.) valira; kekara. (v.i.) valirākārena passati.squint eyed : (adj.) valirakkhika; visamacakkhula.squire : (m.) bhūmisāmī; janapadaseṭṭhī.squirm : (nt.) ito c'ito pavaṭṭana. (v.i.) ito c'ito parivattati or visappati. (pp.) ito c'ito parivattita or visappita.squirrel : (m.) kalandaka.squirt : (nt.) siṅgaka. (v.t.) siṅgakena nicchāreti.stab : (nt.) chūriyāhanana. (v.t.) chūriyā āhanati. (pp.) chūriyā āhata.stabber : (m.) āhanaka.stability : (nt.) thiratta; dhuvatta; ciraṭṭhitikatta.stabilise : (v.t.) thirīkaroti. (pp.) thirīkata.stable : (adj.) thira; acala; thāvara; dhuva; ciraṭṭhāyī. (f.) assasālā. (m.) pasunivāsa. (v.t.) assasālāya pakkhipati. (pp.) assasālāya pakkhitta.stably : (adv.) thiraṃ; daḷhaṃ.stack : (m.) (tiṇādīnaṃ) rāsi; puñja; sañcaya. (v.t.) puñjīkaroti; samāharati. (pp.) puñjīkata; samāhaṭa.stactometer : (nt.) bindumāṇakayanta.stadium : (nt.) samajjamaṇḍala. (f.) kīḷābhūmi.staff : (f.) yaṭṭhi; kattarayaṭṭhi. (m.) daṇḍa; adhikārīgaṇa.stag : (m.) sāraṅga; hariṇa.stage : (nt.) raṅgatala; ussāpitaṭṭhāna; gamanappamāṇa. (m.) aṭṭāla; nāṭakagaṇa. (f.) avatthā; dasā; naccakalā. (v.t.) naccaṃ dasseti or payojeti. (pp.) payojitanacca.stager : (m.) katahattha; ñāṇavuddha.stagger : (v.i.) dolāyati; pakkhalati. (v.t.) saṃsayaṃ pāpeti; pakampeti. (pp.) dolāyita; pakkhalita; saṃsayaṃ pāpita; pakampita.staggeringly : (adv.; m.) sapakkhalanaṃ.stagnancy : (nt.) avahanatta; asuddhatta.stagnant : (adj.) niccala; asuddha.stagnate : (v.i.) nippasavo hoti; nappabhavati. (pp.) nippasavībhūta; nappabhavita.stagnation : (nt.) niccalapavattana; ekattha-vattana.staid : (adj.) thirasabhāva.staidly : (adv.) thirasabhāvena.staidness : (nt.) acalatta; thiratta.stain : (m.) kalaṅka. (nt.) kalusa. (v.t.) kalaṅketi; dūseti; kalusayati. (pp.) kalaṅkita; dūsita; kalusayita.stainer : (m.) kalaṅketu; dūsaka.stainless : (adj.) akalaṅka; nimmala; vimala.stair : (nt.) sopāṇa. (f.) ārohanī.staircase : (m.) sopāṇapatha.stake : (m.) sūla; saṅku; abbhuta; paṇa. (f.) thūṇā. (v.t.) sūlehi āvarati; sūle uttāseti. (pp.) paṇita; katabbhuta; sūlehi āvaṭa; sūle uttāsita.stale : (nt.) gomutta; assamutta. (adj.) pārivāsika; virasa; navabhāvāpagata. (v.t.) 1. pārivāsikaṃ karoti; 2. omutteti. (pp.) pārivāsikaṃ kata; omuttita.staleness : (nt.) pārivāsikatta.stalk : (m.) nāḷa; daṇḍa. (nt.) vaṇṭa; gabbitagamana; pasucoriya. (v.i.) uddhatākārena vajati. (v.t.) raho anubandhati; pasuṃ coreti. (pp.) raho anubaddha; coritapasuka.stalking horse : (m.) dīpakassa. (nt.) vyājadassana.stall : (m.) ekapasuvaja; āpaṇavibhāga; khuddakāpaṇa. (nt.) gāyakāsana. (v.t.i.) 1. vaje nikkhipati; 2. paṅke cakkam osīdati; 3. dhāvanayantaṃ nivattati. (pp.) vaje nikkhitta; paṅke osīnacakka; nivattadhāvanayanta.stall fed : (adj.) vaje posita.stallage : (m.) āpaṇasuṅka.stallion : (m.) anuddhaṭabījassa.stalwart : (adj.; m.) thāmavantu; daḷhakāya.stalwartness : (nt.) pabalatta.stamen : (nt.) purisa-kesara. (m.) pupphareṇu.stammer : (nt.) mammanatta. (v.i.) mammanāyati.stammerer : (m.) mammana; khalitavāca.stammeringly : (adv.) sagagadaṃ; mammanatāva.stamp : (f.) muddā; muddikā. (nt.) lañchana. (m.) padapāta; padaghāta. (v.t.) 1. muddeti; lañcheti; 2. pādena bhūmim āhanati. (pp.) muddita; lañchita; bhūmyāhatapāda.stampede : (nt.) sasambhamapalāyana. (v.i.) sasambhamaṃ palāyati.stanch : (v.t.) santhambheti; sandanaṃ nivatteti. (pp.) santhambhita; nivattitasandana.stanchion : (f.) upatthambhakathūṇā. (v.t.) upatthambhakaṃ yojeti.stand : (m.) ādhāra; nissaya; virāma. (nt.) saṇṭhiti. (v.t.i.) 1. tiṭṭhati; avaṭṭhāti; 2. uṭṭhāti; 3. vattati; 4. sahati; dhāreti; 5. nivattati. (pp.) ṭhita; avaṭṭhita; uṭṭhita; vattita; sahita; dhārita; nivatta.stand aside : passato tiṭṭhati.stand back : apakkamati.stand fast : patiṭṭhāti; adhiṭṭhāti; gādhati.stand firmly : patiṭṭhāti; adhiṭṭhāti; gādhati.stand-by : upatiṭṭhati.stand-up : uttiṭṭhati; uṭṭhāti.standard : (m.) dhaja; ketu. (f.) patākā. (adj.) pamāṇībhūta; nidassanabhūta.standard bearer : (m.) dhajadhārī.standing : (adj.) pavattamāna; tiṭṭhamāna. (nt.) pavattana; avaṭṭhāna; puggalikatatta.standstill : santiṭṭhāti.staple : (m.) aṅkusa. (nt.) padhāna-vāṇijabhaṇḍa. (adj.) padhānabhūta; sulabhuṭṭhānaka; mukhya. (v.t.) aṅkusaṃ yojeti. (pp.) yojitaṅkusa.stanza : (f.) gāthā. (nt.) pajja.star : (f.) tārā; tārakā. (m.) uḷu. (v.t.) tārālakkhaṇaṃ yojeti.star-gazer : (m.) nakkhattapāṭhaka.starboard : (m.) nāvādakkhiṇapassa.star crossed : (adj.) hatalakkhika; dubbhaga.starch : (f.) piṭṭhadhātu. (nt.) khali. (v.t.) khalinā makkheti. (pp.) kalimakkhita.starchy : (adj.) amuduka; kharasamphassa.stare : (nt.) thirolokana. (v.i.t.) thiram oloketi. (pp.) thiram olokita.starer : (m.) thirolokaka.staringly : (adj.) ativyattaṃ; atiphutaṃ.stark : (adj.) asesa; kevala; asithila; daḷha; thaddha. (adv.) kevalaṃ; accantaṃ.starless : (adj.) tārāvirahita.starlight : (m.) tārāloka.starlit : (adj.) tārobhāsita.start : (m.) ārambha. (nt.) phandana. (v.i.) ārabhati; sahasā phandati or kampati. (pp.) āraddha, sahasā phandita or kampita || he started for Colombo: so Koḷambanagaraṃ pati gato.starting point : (nt.) ārabhanaṭṭhāna.startle : (v.t.) uttāseti; santāseti; phandāpeti. (pp.) uttāsita; santāsita; phandāpita.startling : (adj.) phandāpanaka.starvation : (f.) nirāhāratā; ajaddhumārikā.starve : (v.i.) chinnabhatto hoti; khudāya avasīdati. (v.t.) nirāhārena māreti. (pp.) khudāya avasīna; nirāhārena mārita.starveling : (n.) chāta; jighacchita; bubhukkhita.starving : (adj.) khudāya mīyamāna.stasis : (m.) rudhirāvarodha.state : (f.) avatthā; dasā; pakati. (m.) sabhāva; patāpa. (nt.) rajja; raṭṭha; issariya. (adj.) rajjāyatta. (v.t.) ācikkhati; pakāseti; vitthāreti. (pp.) ācikkhita; pakāsita; vitthārita.state-carriage : (m.) rājaratha.state-elephant : (m.) maṅgalahatthī.state-horse : (m.) maṅgalassa.stateliness : (nt.) mahāpatāpatta; uḷārasirisobhagga.stately : (adj.) mahāteja; mahānubhāva.statement : (nt.) nivedana; pakāsana.statesman : rājanītinipuṇa.static : (adj.) acala; aniñja.statical : (adj.) acala; aniñja.statics : (m.; plu.) acalavatthuniyāma.station : (nt.) avaṭṭhāna; nivattanaṭṭhāna; ṭhānanatara. (m.) adhikāra. (v.t.) niveseti; patiṭṭhāpeti. (pp.) nivesita; patiṭṭhāpita.stationary : (adj.) acala; thāvara.stationer : (m.) lipibhaṇḍavāṇij.stationery : (nt.) lipibhaṇḍa.statistically : (adv.) saṅkhyālekhanānusārena.statistics : (nt.; plu.) mahājanika-saṅkhyālekhana.statue : (f.) paṭimā. (nt.) paṭibimba.statuary : (nt.) paṭimāsippa; paṭimākaraṇa. (adj.) paṭimāpaṭibaddha.statuesque : (adj.) paṭimāsadisadassana.statuette : (f.) khuddakapaṭimā.stature : (m.) ārohapariṇāha.status : (nt.) dhana-balādi-pamāṇa.statutable : (adj.) vavatthānugata; nītyanukūla.statute : (f.) vavatthā; paññatti. (m.) niyamitavidhi.statutory : (adj.) vavatthānugata; nītyanukūla.staunch : (adj.) daḷhabhattika.stave : (f.) dārupaṭṭikā. (nt.) gāthāpāda. (v.t.) nivāreti. (pp.) nivārita.stay : (m.) kālikavāsa; ādhāra; upatthambha. (nt.) nivattana. (v.i.) tāvakālikaṃ vasati; nivattati. (v.t.) nivatteti; santhambheti. (pp.) tāvakālikaṃ vuttha; nivattita; santhambhita.stay behind : ohīyati.stayer : (m.) nivāretu; upatthambhaka.staying : (nt.) viharaṇa.steadfast : (adj.) thira; daḷhādhiṭṭhāna.steadfastly : (adv.) thiravasena.steadfastness : (nt.) daḷhatta; thirādhiṭṭhānatta.steadily : (adv.) thirākārena.steadiness : (nt.) thiratta; acalatta; acāpalla.steady : (adj.) acala; thāvara. (v.t.) thirīkaroti; daḷhayati.steak : (m.) maṃsakhaṇḍa.stealth : (nt.) gūḷhatta. (m.) rahobhāva.stealthily : (adv.) gūḷhaṃ.stealthy : (adj.) gūḷha; paṭicchanna.steam : (m.) bappa. (v.i.) bappam uppādeti. (v.t.) usmanā sedeti. (pp.) uppāditabappa; usmanā dita.steam bath : (nt.) sadakamma.steam boat : (f.) dhūmayātrā.steam engine : (nt.) bappayanta.steamer : (f.) dhūmanāvā.steap by step : (adv.) anupadaṃ; anukkamena.steed : (m.) ājaññassa.steel : (m.) ayasāra. (adj.) atithaddha. (v.t.) ayasārena chādeti. (pp.) ayasārena chādita.steely : (adj.) atithaddha.steep : (m.) papāta. (adj.) ukkūla; durāruha; pātālayutta. (v.t.) kiledeti; otāretvā temeti. (pp.) kiledita; otāretvā temita.steeple : (nt.) pāsādasikhara.steer : (m.) uddhaṭabīja-goṇa. (v.t.) nāvaṃ pājeti or gantabbamaggaṃ pāpeti. (pp.) pājitanāva; gantabbamaggaṃ pāpita.steerage : (nt.) nāvācāraṇa.steersman : (m.) kaṇṇadhāra.stele : (m.) salekha-silāthambha.stelliferous : (adj.) tārābahula.stellar : (adj.) nakkhattapaṭibaddha.stellate : (adj.) tārakākāra.stellular : (adj.) tārākārena sampādita.stem : (m.) daṇḍa; nāḷa. (nt.) vaṇṭa. (v.t.) 1. nivatteti; santhambheti; 2. oghaṃ chindanto tarati. (pp.) nivattita; santhambhita; oghaṃ chindanto tarita.stench : (m.) pūtigandha.stenchy : (adj.) pūtigandhika.stenograph : (nt.) saṅkhittakkharalekhana.stenographer : (m.) laghulekhaka.stenography : (f.) laghulekhanavijjā.stentor : (m.) uccassarayutta.stentorian : (adj.) gambhīrassara.step : (m.) padapāta; padavikkhepa; kama; sopāṇaphalaka. (f.) paṭipāṭi. (nt.) pādalañchana. (v.t.i.) akkamati; padaṃ nikkhipati. (pp.) akkanta; nikkhitapada.step back : paṭikkamati.step down : otarati.step forward : abhikkamati.step in : āruhati or pavisati.step out : turitayati.stepbrother : (m.) vemātikabhātu.stepdaughter : (f.) dutiyavivāhe dhītā.stepfather : (m.) dutiyavivāhe pitā.stepmother : (f.) dutiyavivāhe mātā.steppe : (f.) rukkharahita-sambhūmi.stepping : (m.) padavikama; padavītihāra.stepping stone : (f.) padapātasilā. (nt.) vuddhipadaṭṭhāna.stepsister : (f.) vemātika-bhaginī.stepson : (m.) paṭhamavivāhe putto.stereotype : (m.) ghanīkata-muddākkharaphalaka. (v.t.) 1. ekābaddhaṃ karoti; 2. avipariṇāmiyattaṃ pāpeti. (pp.) ekābaddhakata; avipariṇāmiyattaṃ pāpita.sterile : (adj.) aphala; vañjha; asāra.sterility : (f.) vañjhatā.sterling : (adj.) yathābhūta; yathāvatthuka. (nt.) soṇṇanikkha.stern : (m.) nāvāpacchābhāga. (adj.) asithila; daḷha; thaddha.sternese : (nt.) daḷhatta; pharusatta.sternly : (adv.) atidaḷhaṃ.sternum : (nt.) uraṭṭhi.sternutation : (nt.) 1. khipitaka; 2. natthukamma.sternutatory : (adj.) 1. khipitajanaka; 2. natthukammāyatta.stertorous : (adj.) ghurughurupassāsī.stethoscope : (nt.) nāḷiviññāṇayanta. (v.t.) hadayaphandanam upaparikkhati.stevedore : (m.) nāvābhaṇḍavāhaka.stew : (nt.) mandapakka-bhojana. (m.) manotāpa. (v.t.) mandaṃ pacati. (pp.) mandaṃ pakka.steward : (m.) bhojanādhikārī; bhaṇḍāgārika; āyuttaka.stewardship : (nt.) āyuttakaṭṭhāna; bhaṇḍāgārikatta.stick : (m.) kattaradaṇḍa. (f.) kattarayaṭṭhi. (v.i.) allīyati; laggati. (v.t.) alliyāpeti; laggeti; nittudati. (pp.) allīna; lagga; alliyāpita; laggita; nittudita.stickiness : (f.) saṃlagganatā.sticking : (nt.) allīyana. (m.) abhissaṅga.stickle : (v.t.) nibandhati; vivadati. (pp.) nibaddha; vivadita.stickler : (m.) nibandhaka.sticky : (adj.) allīyanasabhāva.stiff : (adj.) 1. patthaddha; kaṭhina; anamma; 2. dukkara; 3. ghanībhūta.stiff-necked : (adj.) ādhānagāhī; uddhata.stiffen : (v.t.) kaṭhinīkaroti. (v.i.) kaṭhinībhavati. (pp.) kaṭhinīkata; kaṭhinībhūta.stiffly : (adv.) daḷhaṃ; sābhimānaṃ.stiffness : (nt.) kaṭhinatta.stifle : (v.t.) sāsaṃ nirumbheti. (pp.) nirumbhitasāsa.stifling : (adj.) sāsanirumbhaka.stigma : (nt.) vaṇalañchana. (f.) apakitti.stigmatise : (v.t.) kalaṅketi; lañcheti. (pp.) kalaṅkita; lañchita.stile : (nt.) vatidvāra.still : (nt.) parissāvaka-yanta. (adj.) acala; akampa; niccala; nissadda. (v.t.) upasameti; acalaṃ or nissaddaṃ karoti. (pp.) upasamita; acalaṃ or nissaddaṃ kata. (adv.) 1. yāva-tāva; yāvajjatanā; yāv'imaṃ kālaṃ; 2. evaṃ sante pi; tathā pi.still more : (adv.) bhīyoso mattāya.stillborn : (m.) maritvā-jāta; gabbhamata.stillness : (nt.) niccalatta; nissaddatta.stilt : (f.) pādayaṭṭhi.stilted : (adj.) 1. pādayaṭṭhigāmī; 2. gabbita; vikatthaka.stimulant : (adj.; m.) uttejaka; uddīpaka.stimulate : (v.t.) uttejeti; ussāheti; pabodheti. (pp.) uttejita; ussāhita; pabodhita.stimulation : (nt.) uttejana; samuṭṭhāpana; anubalappadāna.stimulative : (adj.) uttejaka; paggaṇhanaka.stimulus : (nt.) uddīpakavatthu; uttejakosadha. (m.) paggaha.sting : (f.) dāṭhā. (nt.) ḍasana. (v.t.) 1. ḍasati; 2. accantaṃ vyathati. (pp.) daṭṭha; accantaṃ vyathita.stingily : (adv.) luddhākārena; kadariyena.stinginess : (nt.) macchariya; luddhatta.stingless : (adj.) niddāṭha; uddhaṭadāṭha.stingy : (adj.) luddha; kadariya; maccharī.stink : (m.) pūtigandha. (v.t.) pūtigandhaṃ vāyeti. (v.i.) 1. pūti vāyati; 2. ayasaṃ pappoti. (pp.) vāyitapūtigandha; ayasaṃ patta.stinking : (adj.) pūtigandhāvaha.stint : (nt.) ūnatta; ūnappamāṇa. (v.t.) 1. ūnakaṃ deti; 2. mitaṃ bhūñjati; 3. viramati. (pp.) ūnakaṃ dinna; mitaṃ bhutta; virata.stintingly : (adv.) atiluddhākārena.stintless : (adj.) nillobhī; amaccharī; asīmita.stipe : (m.) daṇḍa; nāḷa. (nt.) vaṇṭa.stipend : (nt.) vetana. (m.) niyamita-aya.stipendiary : (m.) vetanalābhī.stipulate : (v.i.) paṭiññaṃ ṭhapeti; saṅgaraṃ karoti. (v.t.) paṭiññaṃ gaṇhāti. (pp.) ṭhapitapaṭiñña; katasaṅgara; gahitapaṭiñña.stipulation : (f.) paṭiññā. (m.) saṅgara.stir : (m.) saṅkhobha. (v.t.) 1. khobheti; āloleti; viloleti; 2. matheti. (v.i.) saṅkhubhati; iñjati; kampati. (pp.) khobhita; ālolita; vilolita; manthita; iñjita; kampita.stirrer : (m.) khobhakārī.stirring : (nt.) copana; kampana; saṅkhubhana. (adj.) saṅkhobhaka.stirrup : (f.) ārohī-pādukā.stitch : (f.) sibbanī. (m.) ārapatha. (v.t.) sibbati. (pp.) sibbita.stithy : (f.) 1. kammārasālā; 2. adhikaraṇī.stock : (m.) sannidhi; sañcaya; anvaya; vaṃsa; saṃvaḍḍhita-pasugaṇa; khandha; daṇḍa; khāṇuka. (nt.) mūladhana. (f.) (for feet : ) suruṅgā. (v.t.) sañcināti; samāharati; rāsīkaroti. (pp.) sañcita; samāhaṭa; rāsīkata || laughing stock: (nt.) parihāsaṭṭhāna-vatthu.stock-still : (adj.) khāṇusadisa; niccala.stockade : (f.) saṅkuvati. (v.t.) saṅkuvatiṃ yojeti.stockbreeder : (m.) pasupālaka; pasuposaka.stocking : (nt.) pādajāla.stocktaking : (nt.) bhaṇḍagaṇanolokana.stocky : (adj.) thulla-vāmanaka.stodge : (m.) garukāhāra. (v.i.) gedhena bhuñjati. (pp.) gedhena bhutta.stodgy : (adj.) 1. garuka; dujjara; 2. ativitthārita.stoic : (adj.; n.) upekkhaka; mahādhitika.stoically : (adv.) upekkhakatāya; attasaṃyamena.stoke : (v.t.) 1. uddhane indhanaṃ khipati; 2. turitaṃ bhuñjati. (pp.) uddhane khittindhana; turitaṃ bhutta.stoker : (m.) 1. uddhanaposaka; 2. turitabhojī.stolid : (adj.) momuha; garukāya; anussuka.stolidity : (nt.) muṭṭhasacca; anussukatta; jaḷatta; garukāyatta.stolidly : (adv.) mūḷhākārena.stomach : (m.) āmasaya. (nt.) udara; jaṭhara. (f.) abhiruci. (v.t.) abhiruciyā bhuñjati.stomachic : (adj.) āmāsayāyatta. (nt.) rucivaḍḍhakosadha; gahaṇdīpaka.stomackless : (adj.) mandagahaṇika.stone : (f.) silā. (m.) pāsāṇa; asma. (nt.) (of fruits : ) aṭṭhi; bīja. (v.t.) 1. pāsāṇehi paharati; 2. aṭṭhīni apaneti. (pp.) pāsāṇehi pahaṭa; apanītaṭṭhika || made of stone: (adj.) silāmaya.stone age : (m.) pāsāṇāyudha-yuga.stone blind : (adj.) jaccandha.stone cutter : (m.) 1. taṅka; 2. pāsāṇadāraka.stone still : (adj.) pāsāṇathira.stone to grind with : (m.) nisadapota.stone-deaf : (adj.) puṇṇabadhira.stonemason : (m.) silāvaḍḍhakī.stoneware : (nt.) ghanamattikabhājana.stoniness : (nt.) niṭṭhiratta; pāsāṇabāhula.stony : (adj.) 1. silābahula; 2. atithaddha.stony hearted : (adj.) niṭṭhura; kaṭhinahadaya.stook : (m.) veṇīkata-sassapuñja.stool : (nt.) pādapīṭha. (m.) uccārossagga. (v.i.) vaccaṃ karoti; uccāraṃ ossajati. (pp.) katavacca; ossaṭṭhuccāra.stoop : (nt.) 1. onamana; 2. vasaṅgamana. (v.i.) 1. onamati; 2. vasaṃ yāti. (pp.) onamita; vasaṃ yāta.stop : (nt.) nivattana; virāmalakkhaṇa; rodhana. (m.) viccheda; virāma. (v.i.) nivattati; 2. viramati; vicchijjati. (v.t.) 1. nivatteti; rundheti; 2. vāreti; nivāreti. (pp.) nivatta; virata; vicchinna; nivattita; rundhita; vārita; nivārita.stopcock : (nt.) jalanāḷathakanaka.stoppage : (nt.) rodhana; thambhana; nivattāpana. (m.) upaccheda.stopper : (m.) avarodhaka. (f.) rodhanī. (v.t.) rodhaniyā pidahati.storage : (nt.) sannidhikaraṇa; bhaṇḍāgārāya dātabbamūla.storax : (m.) sugandha-niyyāsavisesa.store : (f.) 1. bhaṇḍanicaya; 2. bhaṇḍasālā. (v.t.) sañcināti; sannidahati; rāsīkaroti. (pp.) sañcita; sannihita; rāsīkata.storehouse : (nt.) sannidhiṭṭhāna; koṭṭhāgāra.storekeeper : (m.) koṭṭhāgārika.storey : (nt.) pāsādatala.storeyed : (adj.) bhūmiyutta; bhummika || three-storeyed: tibhummika.storied : (adj.) bhūmiyutta; bhummika.stork : (m.) bakavisesa.storm : (m.) caṇḍavāta; mahāmegha; saṅkhobha. (nt.) omaddana. (v.i.) saṅkhubhati; vegena vassati. (v.t.) 1. saṅkhobheti; 2. (paravisayaṃ) omaddati. (pp.) saṅkhubhita; vegena vuṭṭha; omaddita.stormy : (adj.) saṅkhubhita; vātavuṭṭhisahita; khobhakara.story : (nt.) kathāvatthu; tala. (f.) ākhyāyikā; bhūmi.stout : (adj.) thāmavantu; thūladehī; dhitimantu; nibbhaya.stout-hearted : (adj.) thiracitta; daḷhanicchaya.stoutly : (adv.) thiracittena.stoutness : (nt.) pabalatta; thiranicchayatta.stove : (f.) cullī. (nt.) uddhana.stow : (v.t.) paṭisāmeti; nikkhipati. (pp.) paṭisāmita; nikkhitta.stow away : (m.) mūlam adatvā nāvā-gāmī.stowage : (nt.) paṭisāmana. (m.) bhaṇḍāgārika-suṅka.straddle : (v.i.t.) pāde pasāretvā tiṭṭhati or nisīdati. (pp.) pāde pasāretvā tiṭṭhita or nisinna.straggle : (v.i.) samūhato viyujjhati; vikiṇṇākārena yāti; animittam āhiṇḍati. (pp.) samūhato viyutta; vikiṇṇākārena yāta.straggler : (m.) sakaparisa-bhaṭṭha; maggamūḷha.stragglingly : (adv.) maggamūḷhākārena; samūhaviyogena.straight : (adj.) uju; ajimha; avaṅka; akuṭila; sarala. (adv.) ujukaṃ; sajju; sapadi.straight away : (ind.) sajju; sīgham eva.straight forward : (adj.) ujucitta; ajjavayutta.straight line : (f.) ujurekhā.straighten : (v.t.) ujuṃ karoti.straightly : (adv.) ujukam eva.straightness : (nt.) ajjava; akoṭilla.strain : (m.) āyāsa; parissana; (musical : ) laya. (f.) kriyāsantati. (v.t.) āyāseti; uppīḷeti; parissāveti; vimalīkaroti. (pp.) āyāsita; uppīḷita; parissāvita; vimalīkata.strainer : (nt.) parissāvana. (f.) sodhanī; cālanī.straiten : (v.t.) sambādheti; pīḷeti. (pp.) sambādhita; pīḷita.straitness : (nt.) sambādhatta; dukkaratta.straits : (f.) duddasā. (nt.) kasira; kiccha. (m.) samuddasandhi. (adj.) sambādha; avitthiṇṇa.strand : (nt.) kūla; tīra; taṭa. (v.t.) kūlaṃ pāpeti; tīre āhanati. (v.i.) ohiyāti. (pp.) kūlaṃ pāpita; tīre āhata; ohīna.stranded : (adj.) kicchāpanna; appaṭisaraṇa.strange : (adj.) 1. abbhuta; apubba; 2. videsīya; 3. asanthuta; aparicita.strange looking : (adj.) abbhutadassana.strangely : (adv.) abbhutākārena.strangeness : (nt.) abbhutatta; aparicittatta.stranger : (m.) 1. āgantuka; atithi; 2. adhunāgata; aparicita.strangle : (v.t.) sāsanirodhena māreti. (pp.) sāsanirodhena mārita.strangle oneself : (v.t.) ubbandhati; sāsaṃ nirumbhetvā marati. (pp.) ubbaddha; sāsaṃ nirumbhetvā mata.strangling : (nt.) ubbandhana; sāsanirumbhana.strangurious : (adj.) muttakicchābādhī.strangury : (m.) muttakicchābādha.strap : (f.) varattā; naddhi. (nt.) yotta. (v.t.) varattāya bandhati or tāḷeti. (pp.) varattāya baddha or tāḷita.strapping : (nt.) varattātāḷana. (adj.) vaḍḍhideha.stratagem : (m.) kapaṭopāya.strategic : (adj.) saṅgāmopāyavisaka.strategical : (adj.) saṅgāmopāyavisaka.strategist : (n.) saṅgāmopāyadakkha.strategy : (m.) saṅgāmopāya.straticulate : (adj.) talattharayutta.stratify : (v.t.) talavasena attharati. (pp.) talavasena atthata.stratum : (nt.) bhūmitalatthara.stratus : (m.) meghapaṭala.straw : (nt.) palāla; sukkhatiṇa.strawy : (adj.) palālamaya; palālasadisa.stray : (adj.) maggamūḷha; yūthabhaṭṭha. (v.i.) 1. magge muyhati; 2. uppathaṃ yāti. (pp.) maggamūḷha; uppatthaṃ yāta.streak : (f.) vaṇṇalekhā. (v.t.) lekhā yojeti; vaṇṇalekhāhi alaṅkaroti. (pp.) yojitaleka; vaṇṇalekhālaṅkata.stream : (m.) jalasota; jalogha. (f.) kunnadī; jalamātikā. (v.i.) pasavati; pabhavati. (pp.) pasavita; pabhavita.stream let : (f.) khuddakamātikā.streamer : (m.) dīghadhaja; raṃsikadamba.street : (f.) racchā; vīthi; visikhā; rathikā.street sweeper : (m.) vīthisodhaka.street walker : (f.) gaṇikā.strength : (f.) satti. (m.) thāma. (nt.) bala; sāmatthiya.strengthen : (v.i.) pabalīkaroti; daḷhayati. (v.i.) thirībhavati. (pp.) pabalīkata; daḷhayita; thirībhūta.strengthener : (m.) pabalīkāraka. (nt.) balajanakosadha.strengthless : (adj.) sattihīna; abala; dubbala.strenuous : (adj.) āraddhaviriya; atandita; ātāpī.strenuously : (adv.) daḷhaviriyena.strenuousness : (m.) uyyoga; parakkma. (nt.) viriyādhiṭṭhāna.stress : (m.) āyāsa. (nt.) bhāriyatta; saddagambhīratta. (v.t.) daḷhayati; savisesaṃ udīreti. (pp.) daḷhayita; udīrita.stretch : (nt.) pasāraṇa; pattharaṇa. (v.t.) pasāreti; vitanoti. (v.i.) pasārīyati. (pp.) pasārita; vitata.stretcher : (m.) pasāretu; rogīmañca.stretchforth : paggaṇhāti.strew : (v.t.) ākirati; vikirati; vippakirati. (pp.) ākiṇṇa; vikiṇṇa.striate : (adj.) sukhumarekhāṅkita.stricken : (pp. of strike) addita; maddita; pīḷita; aṭṭita.strict : (adj.) 1. daḷha; asithila; 2. anullaṅghiya; anatikkamiya; niyata.strictly : (adv.) sanicchayaṃ; saniyamaṃ.strictness : (n.) daḷhatta; asithilatta.stricture : (nt.) tikhiṇa-vivecana. (m.) sirāsaṅkoca.stride : (v.i.t.) pāde vītiharati; pādaṃ dūre nikkhipati. (pp.) vītihaṭapāda; nikkhittapāda.strident : (adj.) kaṭukasaddayutta.stridulate : (v.i.) gambhīra-kaṭukasaddaṃ pavatteti.strife : (nt.) bhaṇḍana. (m.) kalaha; viggaha.strike : (v.t.) paharati; abhihanati; ghaṭṭeti. (v.i.) āhaññati; ghaṭṭīyati. (pp.) pahaṭa; abhihata; ghaṭṭita; āhata; ghaṭṭita. mūlādiṃ muddāpeti; kammantaṃ cajati; cittaṃ ākaḍḍhati. (pp.) mūlādiṃ muddāpita; cattakammanta; ākaḍḍhitacitta. (m.) kammantacāga.strike against : paṭihanati.strike down : opāteti.strike in return : paṭipaharati.strike off : lopeti; makkheti.strike out : (fire) saṅghaṭṭanena janeti.strike through : vinivijjhati.strike up : ārabhati.striker : (m.) 1. pahāradāyī; 2. kammantacāgī.striking : (adj.) mahohara; cittākaḍḍhaka. (nt.) paharaṇa; pothana; saṅghaṭṭana.strikingly : (adv.) savisesaṃ; mahoharatāya.string : (nt.) sutta. (f.) tanti; seṇi; panti; āvali; dhanujiyā. (v.t.) 1. āvuṇāti; 2. tantūhi bandhati; 3. jiyaṃ āropeti. (pp.) āvuta; tantubaddha; jiyāropita.string of contents : (nt.) uddāna.string of pearls : (f.) muttāvali.stringency : (nt.) kaṭukatta; asithilatta; anullaṅghiyatta.stringent : (adj.) 1. kaṭuka; tikhiṇa; 2. avilaṅghiya; asithila.stringy : (adj.) tantuyutta.strip : (nt.) cīraka. (f.) dīghapaṭṭikā. (v.t.) uddāḷeti; (of clothes : ) acchindati. (pp.) uddāḷita; acchinna.strip of bark : (nt.) vākacīra.strip of cloth : (f.) coḷapaṭṭikā.stripe : (f.) paṭṭikā; visamvaṇṇarekhā. (m.) kasāpahāra.striped : (adj.) lekhācittita.striping : (m.) kumāra; māṇava.strive : (v.i.) ghaṭati; vāyamati; yatati; īhati; ussahati. (pp.) ghaṭita; vāyamita; īhita; ussahita.striving : (nt.) ghaṭana; īhana. (m.) ussāha; vāyāma.stroke : (m.) pahāra; āghāta; nigghāta; kenipāta; khaṇikābādha. (f.) rekhā. (nt.) paramasana; anapekkhita-bhāgya or abhāgya. (v.t.) parimajjati; parāmasati. (pp.) parimaṭṭha or majjita; parāmaṭṭha.stroll : (f.) mandacārikā. (nt.) caṅkamana. (v.i.) carati; āhiṇḍati; pariyaṭati.stroller : (m.) pariyaṭaka.strong : (adj.) balavantu; thāmavantu; pabala; daḷha; thira; tibba; tikhiṇa; pahonta; samattha.strong-minded : (adj.) daḷhamānasa.stronghold : (nt.) balakoṭṭhaka; dugga.strongly : (adv.) gāḷhaṃ; daḷhaṃ; bāḷhaṃ.strop : (nt.) khuracamma. (f.) khuratejanapaṭṭikā. (v.t.) paṭṭikāya khuraṃ tejeti. (pp.) paṭṭikāyatejitakhura.structure : (nt.) nimmāṇa; mandira. (m.) racitākāra.struggle : (m.) daḷhavāyāma; balavaviggaha. (nt.) vipphandana. (v.i.) 1. abhiyatati; daḷhaṃ vāyamati; 2. vipphandati. (pp.) abhiyatita; daḷhaṃ vāyamita; vipphandita.strum : (nt.) anipuṇavādana. (v.i.) anipuṇākārena vādeti. (pp.) anipuṇākārena vādita.struma : (m.) gaṇḍamālaroga.strumpet : (f.) gaṇikā.strut : (v.i.) sābhimānaṃ vicarati.strychnia : (m.) tikhiṇavisa-visesa.stub : (m.) khāṇuka. (nt.) chinnāvasiṭṭha-mūla. (v.t.) mūlāni uddharati. (pp.) uddhaṭamūla.stubble : (nt.) chinnāvasiṭṭha-sassa.stubborn : (adj.) avidheyya; avasa; duddamma; mānatthaddha.stubbornness : (nt.) duddamyatta; avidheyyatta.stubbornly : (adv.) duddammākārena.stucco : (m.) siniddha-sudhālepa.stud : (m.) gaṇṭhi; kukku. (v.t.) khacati. (pp.) khacita.student : (m.) sissa; antevāsī; vijjatthī.studio : (nt.) sippāyatana.studious : (adj.) vijjāsatta; vīmaṃsāpubbaka.studiously : (adv.) vīmaṃsāpubbakaṃ; upaṭṭhitasatiyā.studiousness : (f.) vijjatthikatā; vīmaṃsakatā.study : (nt.) ajjhayana; uggahaṇa. (m.) ajjhayana-gabbha. (v.t.i.) 1. uggaṇhāti; pariyāpuṇāti; adhīyati; anusikkhati; 2. vīmaṃsati. (pp.) uggahita; pariyāputa; adhīta; anusikkhita; vīmaṃsita.stuff : (nt.) dabba; vatthu; upakaraṇa. (m.) kacavara. (v.t.) accantaṃ pūreti. (v.i.) giddho bhuñjati. (pp.) accantaṃ pūrita.stuffing : (nt.) antopūraṇa; pūrakadabba.stuffy : (adj.) nivāta; sambādha.stultify : (v.t.) 1. mūḷhattaṃ dasseti; 2. adhikāraṃ nivāreti. (pp.) mūḷhattaṃ dassita; nivāritādhikāraṃ.stumble : (nt.) khalita; pakkhalana. (m.) pamādadosa. (v.i.t.) pakkhalati; pamajjati. (pp.) pakkhalita; pamatta.stumbling : (adj.) pakkhalamāna.stumbling block : (nt.) bādhaka. (m.) antarāya.stump : (m.) khāṇuka; chinnāvasesa. (v.t.i.) 1. sasaddaṃ caṅkamati; 2. niruttaraṃ karoti; 3. pacārento āhiṇḍati; 4. sākhādayo chindati. (pp.) sasaddaṃ caṅkamita; niruttaraṃ kata; chinnasākhādi.stumpy : (adj.) thullavāmana.stun : (v.t.) badhirīkaroti; mucchāpeti. (pp.) badhirīkata; mucchāpita.stunner : (m.) vesārajjakara.stunning : (adj.) atisundara; vimhāpanaka.stunt : (nt.) vaḍḍhinivattana. (f.) visiṭṭhakriyā. (v.t.) vaḍḍhiṃ nirumbheti; vāmanaṃ karoti. (pp.) nirumbhitavāḍḍhī; vāmanīkata.stupefaction : (nt.) vyāmohana; visaññīkaraṇa.stupefy : (v.t.) moheti; muccheti. (pp.) mohita; mucchita.stupefying : (adj.) mucchaka; pamohaka.stupendous : (adj.) 1. ativisāla; 2. vimhayāvaha.stupendously : (adv.) atimahattena; abbhutākārena.stupid : (adj.) momuha; mandamatika; dandha; sammūḷha.stupidity : (nt.) dandhatta; mandiya.stupidly : (adv.) dandhākārena.stupidness : (nt.) dandhatta; mandiya.stupor : (f.) mucchā; sammucchā; bhantasatitā.stuprate : (v.t.) pasayha (itthiṃ) dūseti.stupration : (nt.) pasayharamana.sturdily : (adv.) pabalākārena.sturdiness : (f.) thāmasampannatā.sturdy : (adj.) daḷhasarīra; thāmavantu.stutter : (v.i.) pakkhalanto bhāsati.stutterer : (m.) pakkhalitavāca.stutteringly : (adv.) sagaggadaṃ.sty : (m.) sūkaravaja. (nt.) kucchitaṭṭhāna. (v.t.) sūkare vajekhipati.stye : (f.) akkhidalapiḷakā.style : (f.) paṇṇalekhanī. (m.) pakāra; ākāra; racanāvilāsa. (v.t.) abhidhāti; nāmaṃ ṭhapeti; upalakkheti. (pp.) abhihita; ṭhapitanāma; upalakkhita.stylish : (adj.) suvesa.stylishly : (adv.) sobhanavesena.stylist : (adj.) lalitaracanāsatta.stylograph : (m.) nāḷaḷekhanīvisesa.styptic : (adj.) rudhirasandanivattaka.Styx : (f.) Vetaranī-nadī.suasion : (nt.) palobhana; pakkhagāhana.suasive : (adj.) pakkhagāhāpaka.suave : (adj.) 1. piyaṃvada; 2. sādurasa; manuñña.suavely : (adv.) manuññatāya; saṇhākārena.suavity : (f.) 1. piyavāditā; 2. sādurasatā.sub : (pref.) upa; anu; adho.sub-editor : (m.) upasaṅkhāraka.sub-head : (f.) upamātikā.sub-king : (m.) padesarāja.subacid : (adj.) īsaṃambila.subacrid : (adj.) īsaṃtittaka.subacute : (adj.) īsaṃtikhiṇa.subaltern : (m.) upasenāpati.subaqueous : (adj.) antodakaṭṭha.subcommentary : (f.) ṭīkā.subcommittee : (f.) anukārakasabhā.subconsciousness : (nt.) bhavaṅga; upaviññaṇa.subcutaneous : (adj.) antocammaṭṭha.subdivide : (v.t.) puna vibhajati; upavibhajati. (pp.) puna vibhatta; upavibhatta.subdivision : (m.) upavibhāga.subdue : (v.t.) abhibhavati; pamaddati; dameti; pasahati; abhimanthati. (pp.) abhibhūta; pamaddita; danta; pasahita; abhimanthita.subdue able : (adj.) abhibhavanīya; jeyya.subduer : (m.) abhibhū; pamaddaka; dametu.subduing : (adj.) abhimanthaka.subjacent : (adj.) adhoṭhita.subject : (m.) visaya; pajā; parapālanānugata. (in gram.) kattu; kathānāyaka. (nt.) vasagamana. (adj.) vasavattī; upajīvī; parādhīna; parāyatta. (v.t.) vasīkaroti; abhibhoti. (pp.) vasīkata; abhibhūta.subjection : (m.) vasībhāva. (nt.) parādhīnatta.subjective : (adj.) ajjhattikā; mānasika.subjectivity : (nt.) mānasikatta.subjoin : (v.t.) anughaṭeti; pacchā sambandheti. (pp.) anughaṭita; pacchā sambandhita.subjugate : (v.t.) vasaṃ neti; omaddati; abhibhavati. (pp.) vasaṃ nīta; omaddita; abhibhūta.subjugation : (nt.) vasānayana; abhibhavana.subjugator : (m.) vijetu; dametu; vasavattaka.subjunctive : (adj.) aniyamatthavācaka; vikappadīpaka.subjunctive mood : (f.) Sattamī vibhatti.sublimate : (v.t.) sukhumattaṃ or parisuddhattaṃ pāpeti. (pp.) sukhumattaṃ or parisuddhattaṃ pāpita.sublimation : (nt.) sukhumattapāpaṇa; parisodhana.sublime : (adj.) sukhuma; visiṭṭha; ukkaṭṭha.sublimely : (adv.) sukhumatāya; uḷāratāya.subliminal : (adj.) bhavaṅgagata; cittānusayita.sublimity : (nt.) accuḷāratta; atisukhumatta.submarine : (adj.) antodakavattī. (m.) makarapota. (f.) antodakanāvā.submarine fire : (nt.) vaḷavāmukha.submerge : (v.t.) ajjhottharati; nimujjāpeti. (v.i.) nimujjati; ottharīyati. (pp.) ajjhotthaṭa; nimujjāpita; nimugga.submergence : (nt.) ajjhottharaṇa; nimujjāpana; nimujjana.submersion : (nt.) ajjhottharaṇa; nimujjāpana; nimujjana.submission : (nt.) anuvattana; vasaṅgamana.submissive : (adj.) anuvattī; vidheya; vacanakara; assava.submissively : (adv.) savinayaṃ; sagāravaṃ.submissiveness : (m.) vasībhāva. (nt.) anuvattana; vacanakaratta.submit : (v.i.) vasaṃ yāti; anuvattati; 2. savinayaṃ vadati. (v.t.) appeti; bhāvaṃ karoti. (pp.) vasaṃ yāta; anuvattita; savinayaṃ vutta; appita; katabhāra.subordinate : (adj.) amukhya; orapadaṭṭha; appadhāna. (m.) sahakārī; anuvattaka. (v.t.) anuṭhapeti; vase vatteti; amukhyaṃ karoti. (pp.) anuṭhapita; vase vattita; amukhyaṃ kata.subordinately : (adv.) amukhyavasena.subordination : (nt.) vasaṅgamana; appadhānatta.suborn : (v.t.) kūṭasakkhiṃ otāreti.subornation : (nt.) kūṭasakkhiotāraṇa.subpoena : (nt.) adhikaraṇavhāna. (v.t.) adhikaraṇaṃ avhāti. (pp.) adhikaraṇaṃ avhāta.subreption : (nt.) nikatiyā gahaṇa.subscribe : (v.t.) 1. hatthalañchanaṃ yojeti; 2. niyamitabhāgaṃ deti. (v.i.) sanumññati. (pp.) yojitahatthalañchana; dinnaniyamitabhāga; anumata.subscriber : (m.) chandakadāyī; upatthambhaka; bhāgadāyī.subscript : (f.) adholipi.subscription : (nt.) 1. nāmalikhana; 2. chandakadāna; 3. vassikadeyya.subsection : (m.) upavibhāga.subsequence : (m.) vipāka. anugataphala.subsequent : (adj.) anantarāgata; ānantarika.subsequently : (adv.) anantaraṃ; tato paraṃ.subserve : (v.t.) upatthambheti; upakaroti. (pp.) upatthambhita; upakata.subservience : (m.) upatthambha. (nt.) anukūlatta.subservient : (adj.) upakāraka; anukūla.subserviently : (adv.) upatthambhakavasena.subsidence : (nt.) ogamana; heṭṭhā-osīdana.subside : (v.i.) ogacchati; sanisīdati. (pp.) ogata; sannisinna.subsidiary : (adj.; n.) upatthambhaka; upakāraka.subsidy : (nt.) upatthambhaka-dhana.subsist : (v.i.t.) pavattati; jīvati; yāpeti; jīvikaṃ kappeti. (pp.) pavattita; kappitajīvita.subsist by : anujīvati.subsistence : (nt.) jīvana; pavattana. (m.) ājīva. (f.) jīvitavutti.subsistent : (adj.) pavattamāna; upajīvī.subsistent on : upajīvati.subsize : (v.t.) dhanena upatthambheit. (pp.) dhanena upatthambhita.subsoil : (m.) heṭṭhā-paṃsu.substance : (nt.) vatthu; dabba; dhana; vitta. (m.) sāra; piṇḍattha.substantial : (adj.) 1. dabbamaya; 2. tathato-vijjamāna; 3. sāravantu; 4. dhanavantu.substantiality : (nt.) dabbatta; thathatovijjamānatta.substantially : (adv.) vatthuto; tattato; sārato.substantiate : (v.t.) tathaṃ or paccakkhaṃ kāreti.substantiation : (nt.) pamāṇīkaraṇa; tathattadīpana.substantive : (nt.) nāmapada; visessa. (adj.) sattāvācaka.substitute : (m.) niyojita; paṭinidhi. (v.t.) aññass'atthāya niyojeti; (in gram : ) ādesaṃ karoti. (pp.) aññass'atthāya niyojita; katādesa.substitution : (nt.) paṭinidahana; niyojana.substitutional : (adj.) paṭinidahanāyattasubstitutive : (adj.) paṭinidheyya.subtract : (v.t.) bhāgam uddharati; ūnaṃ karoti. (pp.) uddhaṭabhāga; ūnīkata.subtraction : (nt.) vyavakalana; bhāguddharaṇa.subtractive : (adj.) vyakalanaka.substratum : (nt.) heṭṭhātala. (m.) upanissaya.substructure : (nt.) vatthucinana.subsume : (v.t.) antogadhaṃ karoti. (pp.) antogadhaṃ kata.subsumption : (nt.) antogadhakaraṇa.subterfuge : (m.) muñcanūpāya. (nt.) sāṭheyya.subterranean : (adj.) antobhumma; bhūmigata.subtle : (adj.) 1. atisukhuma; dubbodha; duggāhiya; 2. upāyakusala; kerāṭika; 3. (of intellect : ) kusaggamatika; tikkhapañña.subtlely : (adv.) sukhumaṃ; dubbodhatāya; nikatiyā.subtleness : (nt.) sukhumatta; dubbodhatta; upāyakosalla.subtlety : (nt.) sukhumatta; dubbodhatta; upāyakosalla.suburb : (nt.) upanagara.suburban : (adj.) nagarāsanna.subvert : (v.t.) viparivatteti; ummūleti; vināseti. (pp.) viparivattita; ummūlita; vināsita.subvention : see Subsidy.subversion : (nt.) viparivattana.subversive : (adj.) viparivattaka; ucchindaka.subway : (m.) ummagga.succeed : (v.i.) samijjhati; sampajjati. (v.t.) paṭilabhati; anupāpuṇāti. (pp.) samiddha; sampanna; paṭiladdha; anuppatta.succeeding : (adj.) anuyāyī; āgāmī; anantarāgāmī.success : (f.) samiddhi; nipphatti; saṃsiddhi. (nt.) sāphalya.successful : (adj.) samiddha; saphala.successfully : (adv.) samiddhākārena.succession : (m.) anukkama. (f.) paṭipāṭi; paramparā; santati; āvali.successional : (adj.) anukkamāgata; yathāpaṭipāṭika.successive : (adj.) anukkamika; pāramparika.successively : (adv.) anukkamena; anupubbena.successor : (m.) anantarāgata; anukkamappatta.succinct : (adj.) saṅkhitta; laghu.succinctly : (adv.) saṅkhepena.succinctness : (nt.) saṅkhittatta.succour : (m.) avassopatthambha. (nt.) paṭisaraṇa; paṭibala. (v.t.) yathākāle upatthambeti. (pp.) yathākāle upathambhita.succourer : (m.) avassakāle upatthambhaka.succourless : (adj.) appatiṭṭha; appaṭisaraṇa.succulence : (f.) ojavantatā.succulent : (adj.) sarasa; ojavantu.succumb : (v.i.) avasīdati; vasaṃ yāti. (pp.) osīna; vasaṃyāta.such : (adj.) tathāvidha; tathārūpa; tādisa; etādisa.such and such : (adj.) asuka.such like : (adj.) evaṃvidha.such likeness : (m.) tathābhāva.suck : (v.t.) cūsati; thaññaṃ viya pibati.sucker : (m.) cūsaka.sucking : (adj.) thanapāyī.suckle : (v.t.) pāyeti. (pp.) pāyita.suckling : (m.) thanapa; khīrapaka.sudation : (nt.) sedakamma.sudatorium : (nt.) sedanaghara; jantāghara.sudatory : (adj.) sedajanaka.sudden : (adj.) sahasāpatta; taṅkhaṇika.suddeness : (nt.) khaṇikatta; sahasāgatatta.suddenly : (adv.) sahasā; taṅkhaṇaṃ.sudoriferous : (adj.) sedavāhī.sudorific : (adj.) sedamocaka.suds : (v.t.i.) adhikaraṇe codeti; aṭṭaṃ karoti; vinicchayaṃ yāti. (pp.) adhikaraṇe codita; kataṭṭa; vinicchayaṃ yāta.suet : (m.) pasumeda.suffer : (v.i.t.) vindati; vedeti; paccanubhoti; adhivāseti; titikkhati. (pp.) vindita; vedita; paccanubhūta. adhivāsitata; titkkhita.sufferable : (adj.) vedanīya; sahanīya.sufferance : (f.) anummati; khamā. (nt.) paramata-sahana.sufferer : (m.) vedaka.suffering : (f.) vedanā; pīḷā; vyathā. (nt.) dukkha.suffering from illness : (adj.) rogātura.sufferingly : (adv.) savedanaṃ.suffice : (v.i.t.) pahoti.sufficiency : (nt.) pahoṇakatta; sāmatthiya; alambhāva.sufficient : (adj.) pahoṇaka; alambhūta.sufficiently : (adv.) pariyattaṃ; paripuṇṇaṃ; pahoṇakatāya.suffix : (n.) paccaya. (v.t.) padante ghaṭeti. (pp.) padante ghaṭita.suffocate : (v.t.) 1. sāsaṃ rodheti; 2. sāsaṃ nirumbhitvā māreti. (pp.) rodhitasāsa; sāsaṃ nirumbhitvā mārita.suffocation : (nt.) sāsarodhana.suffrage : (nt.) anumatidāna; chandabala.suffuse : (v.t.) vyāpeti; vitthambheti; pattharati; pharati. (pp.) vyāpita; vitthambhita; patthaṭa; phuṭa.suffusion : (nt.) pattharaṇa; vyāpana.sugar : (f.) sukkharā. (v.t.) sakkharā yojeti. (pp.) yojitasakkhara.sugar candy : (f.) khaṇḍasakkharā.sugar cane : (m.) ucchu.sugar mill : (nt.) ucchuyanta.sugary : (adj.) sakkharāyutta.suggesness : (nt.) sūcakatta; vyañjakatta.suggest : (v.t.) samupaṭṭhapeti; sūceti. (pp.) samupaṭṭhapita; sūcita.suggestion : (f.) parikappanā; matayojanā.suggestive : (adj.) sūcaka; vyañjaka.suicidal : (adj.) attanāsaka; attaghātaka.suicide : (m.) 1. attvadha; 2. attaghātī.suilline : (adj.) sūkaragaṇika.suit : (nt.) nivāsanayugala; yuga; yamaka. (f.) vivāhayojanā; codanā. (m.) abhiyoga. (v.i.) kappati; vaṭṭati; yujjati. (v.t.) yoggaṃ karoti; saṅghaṭeti. (pp.) kappita; yutta; yoggakata; saṅghaṭita.suitable : (adj.) yogga; anurūpa; anucchavika; sāruppa.suitableness : (nt.) ocitya; yoggatta; sāruppatta.suitably : (adv.) yathocitaṃ.suite : (m.) 1. parijana; parivāra; 2. paribhogabhaṇḍarāsi. (f.) ovarakapanti; turiyasāmaggi.suitor : (m.) 1. abhiyuñjaka; 2. vivāhatthī.sulk : (v.i.) dummukhī hoti.sulkiness : (f.) asantuṭṭhi.sulky : (adj.) dummana.sullen : (adj.) khinna; anattamana.sulleness : (nt.) dummukhatta; dummanatta.sulleny : (adv.) khinnākārena.sully : (v.t.) kalaṅketi; dūseti. (pp.) kalaṅkita; dūsita.sulphur : (nt.) gandhaka.sulphurous : (adj.) gandhakayutta.sultriness : (nt.) gimhādhikatta.sultry : (adj.) gimhādhika; tāpakara.sum : (f.) gaṇanā; sākalla. (nt.) saṅkalana. (m.) samāhāra; piṇḍattha. (v.t.) 1. gaṇeti; saṅkaleti; 2. saṅkhipati; samāharati. (pp.) gaṇita; saṅkalita; saṅkhitta; samāhaṭa.summarily : (adv.) saṅkhepavasena.summarise : (v.t.) saṅkhipati; sāraṃsam uddharati. (pp.) khitta; uddhaṭasāraṃsa.summary : (m.) uddesa; saṅkhittasaṅgaha; saṅkhepa.summation : (nt.) saṅkalana.summer : (m.) gimhāna; nidāghasamaya. (v.i.) gimhānaṃ vītināmeti.summer solstice : (nt.) uttarāyana.summerless : (adj.) gimhānarahita.summersault : see Somersult.summery : (adj.) gimhika.summit : (nt.) kūṭa; sikhara; siṅga. (m.) matthaka; muddhā.summon : (v.t.) adhikaraṇam avheti; pakkosati; āṇāpeti. (pp.) avhita; pakkosita; āṇāpita. (nt.; plu.) adhikaraṇavhāna; āṇāpana.summum bonum : (nt.) accantasukha; nibbāṇā.sumpter : (m.) bhāravāhī-assa.sumption : (nt.) udāharaṇa.sumptuary : (adj.) paribbayaniyāmaka.sumptuous : (adj.) bahuparibbaya; tittikara.sumptuously : (adv.) adhikavayena; paṇīṭākārena.sun : (m.) suriya; ādicca; dinakara; ravi; bhānumantu; divākara; sataraṃsi; aṃsumālī; bhānu. (v.t.) ātape nidahati. (v.i.) ātapaṃ tapati; ātape nisīdati. (pp.) ātape nihita; tapitātapa; ātape nisinna.sun-like : (adj.) suriyopama.sunbeam : (m.) ravikiraṇa.sunburnt : (adj.) ātapatatta.Sunday : (m.) ravivāra.sunder : see Separate.sundial : (f.) suriyaghaṭī.sundry : (adj.) bahuvidha; nānākāra; vividha.sunflower : suriyāvattī puppha.sunless : (adj.) nirātapa.sunlight : (m.) suriyātapa.sunny : (adj.) ātapasahita.sunrise : (m.) suriyodaya.sunset : (nt.) suriyatthaṅgamana.sunshade : (nt.) chatta; ātapatta.sunshine : (m.) suriyātapa.sup : (v.i.) sāyamāsaṃ bhuñjati. (pp.) bhuttasāyamāsa.super : (pref.) ati; adhi; adhika; atisaya.super-eminence : (nt.) atyuttamatta; atiseṭṭhatta.super-eminent : (adj.) atiseṭṭha; atiuttama.super-erogation : (nt.) atirekakiccakaraṇa.super-erogatory : (adj.) atirekakiccadāyī.super-essential : (adj.) accāvassaka.superable : (adj.) abhibhavanīya; sukhasādhiya.superabundance : (nt.) atibahulatta.superabundant : (adj.) accādhika.superadd : (v.t.) adhikaṃ sambandheti. (pp.) adhikaṃ sambandhita.superaddition : (nt.) adhikataraghaṭana.superannuated : (adj.) vayovuddha.superb : (adj.) atisobhana; atirucira.superbly : (adv.) atiruciratāya.superbness : (nt.) atisobhanatta.supercargo : (m.) nāvābhaṇḍādhikārī.superciliary : (adj.) bhamukipariṭhita.supercilious : (adj.) atidappita; abhimānī.superciliously : (adv.) uddhatākārena.superexcellence : (nt.) ativisiṭṭhatta.superexcellent : (adj.) ativisiṭṭha; atiseṭṭha.superficial : (adj.) 1. uttāna; agambhīra; 2. appamattaka; 3. anipuṇa; 4. bāhira.superficiality : (nt.) uttānatta; appamattakatta.superficially : (adv.) bāhiravasena; agambhīratāya.superfine : (adj.) 1. atisukhuma; 2. atisundara; suparisuddha.superfluous : (adj.) atiritta; accadhika; niratthaka.superfluousness : (nt.) adhikatta; niratthakatta.superhuman : (adj.) manussattātīta; amānusika.superimpose : (v.t.) matthake āropeti. (pp.) matthake āropita.superintend : (v.t.) kammantaṃ vicāreti or saṃvidahati. (pp.) vicāritakammanta; saṃvihitakammanta.superintendence : (f.) kammantavicāraṇā.superintendent : (m.) kammantanāyaka; ajjhakkhaka; avekkhaka.superior : (m.) 1. seṭṭhādhikārī; 2. ārāmādhipati. (adj.) uccatarapadaṭṭha; parama; uttama.superiority : (nt.) seṭṭharatta; ukkaṭṭhatta.superlative : (adj.; n.) seṭṭhatama; sabbuttama.superlatively : (adv.) accantaṃ; atisayena.supermundane : (adj.) lokuttara.supernal : (adj.) devāyatta.supernatant : (adj.) upari plavamāna.supernatural : (adj.) alokika; atimānusa.superposition : (nt.) upariṭhapana. (f.) upariṭṭhiti.superscribe : (v.t.) upari likhati; silādisu likhati. (pp.) upari or silādisu likhita.supersede : (v.t.) ekam apanetvā aññaṃ niyojeti.supersession : (nt.) aññassa ṭhāne niyojana.superstition : (f.) micchāmati. (nt.) ayathāsaddahana.superstitious : (adj.) micchāmatika.superstitiously : (adv.) micchāmatānugamanena.superstructure : (nt.) uparimandira.supervene : (v.i.) anusijjhati; antaraṃ pāpuṇāti. (pp.) anusiddha; antarappatta.supervise : (v.t.) paripāleti. (pp.) paripālita.supervision : (nt.) paripālana; paṭiavekkhana.supervisor : (m.) paripāletu.supine : (adj.) uttānasay; nirussaha. (nt.) (in gram : ) tumantapada.supinely : (adv.) uttānamukhatāya; ālassena.supiness : (nt.) 1. uttānamukhatta; 2. nirīhakatta.supper : (nt.) rattibhojana.supplant : (v.t.) upāyena apaneti; aññassa adhikāraṃ (upāyena) gaṇhāti. (pp.) upāyena apanīta; aññassagahitādhikāra.supple : (adj.) sunamya; komala.supplement : (v.t.) ūnaṃ pūreti; atirekaṃ yojeti. (pp.) ūnapūrita; yojitātireka. (nt.) ūnapūraṇa. (m.) upagantha; parisiṭṭhasaṅgaha.supplementary : (adj.) ūnapūraka.suppliance : (f.) abhiyācanā.suppliant : (m.) āyācaka; patthetu. (adj.) āyācamāna.suppliantly : (adv.) sagāravaṃ; āyācanapubbakaṃ.supplicant : (m.) abhiyācaka.supplicate : (v.t.) sagāravaṃ yācati. (pp.) sagāravaṃ yācita.supplication : (f.) sagāravāyācanā.supplicatory : (adj.) savinaya; sagārava.supply : (v.t.) sampādeti; upaṭṭhapeti. (pp.) sampādita; upaṭṭhapita. (nt.) 1. sampādana; 2. sampādita-bhaṇḍa.supplying : (adj.) sampādaka.support : (m.) upatthambha; nissaya; avassaya; paggaha; ādhāra. (f.) patiṭṭhā. (v.t.) 1. upatthambheti; sandhāreti; 2. (life : ) bharati; poseti; 3. sahati; dhāreti; 4. anumaññati. (pp.) upatthambhita; sandhārita; bhata; posita; sahita; dhārita; anumata.supportable : (adj.) upatthambhiya; paṭipādanīya.supportless : (adj.) nirādhāra.suppose : (v.i.t.) parikappeti; anumāneti. (pp.) parikappita; anumānita.supposition : (f.) parikappanā. (m.) anumāna.supposititious : (adj.) anumānamattaka; parikappamattaka.suppositive : (adj.) anumānavācaka.suppress : (v.t.) abhibhoti; nimmathati; nirumbheti. (pp.) abhibhūta; nimmathita; nirumbhita.suppression : (m.) niggaha. (nt.) nimmathana; nirumbana.suppressive : (adj.) niggaṇhaka; nirumbhaka.suppresser : (m.) niggahetu; vikkhambhetu; paṭibāhetu.suppurate : (v.i.) pūyaṃ janeti. (pp.) janitapūya.suppuration : (nt.) pūyajanana.suppurative : (adj.) pūyajanaka.supremacy : (f.) atiseṭṭhatā; pāmokkhatā. (nt.) ādhipacca.supreme : (adj.) anuttara; seṭṭhatama; accukkaṭṭha.supreme court : (nt.) seṭṭhādhikaraṇa.supremely : (adv.) seṭṭhākārena; visiṭṭhatāya.surcease : (nt.) nivattana; osāna. (f.) appavatti. (v.i.) nivattati; viramati.surcharge : (nt.) atirekamūlaniyamana. (v.t.) 1. accantaṃ pūreti; 2. atirekamūlaṃ niyameti. (pp.) accantaṃ pūrita; niyamitātirekamūla.surcoat : (m.) sannāhoparikañcuka.surd : (nt.) aghosakkhara.sure : (adj.) niyata; ekanta; ekaṃsika; nicchita; asandiddha; nissaṃsaya.sure ship : (f.) pāṭibhogitā.surely : (adv.) nissaṃsayaṃ; addhā; dhuvaṃ; nūnaṃ; ve; have; kāmaṃ; jātu; ekantaṃ.sureness : (nt.) nissaṃsayatta; nicchitatta.surety : (m.) 1. pāṭibhoga; 2. pāṭibhogī.surf : (f.) velāvici. (m.) taraṅga.surface : (nt.) tala; piṭṭha. (m.) matthaka.surfeit : (nt.) atimattabhojana; suhitatta. (v.t.) atipūreti. (v.i.) atibhuñjati. (pp.) atipūrita; atibhutta.surge : (m.) ulloka; kallola. (f.) mahāvīci. (v.i.) saṅkhubhati; vīci viya uṭṭhāti. (pp.) saṅkhubbhita; vīci viya uṭṭhita.surgeon : (m.) sallakatta; sallvejja.surgery : (nt.) sallakattiya. (f.) sallakattasālā.surgical : (adj.) sallakammāyatta.surgical instrument : (nt.) sallāyudha.surgical operation : (nt.) sallakamma.surlily : (adv.) pharusākārena.surliness : (nt.) pharusatta.surly : (adj.) pharusa; kakkhala.surmise : (m.) anumāna. (nt.) parikappana. (v.i.) anumeti; parikappeti. (pp.) anumita; parikappita.surmiser : (m.) takkika; anumetu.surmount : (v.t.) 1. atikkamitvā yāti; 2. sikharam āruhati; 3. bādhakam abhimaddati. (pp.) atikkamitvā yāta; sikhram ārūḷha; abhimadditabādaka.surname : (nt.) gottanāma; kulanāma. (v.t.) kulanāmaṃ yojeti.surpass : (v.t.) atikkamati; atiseti; visiṭṭhataṃ yāti. (pp.) atikkanta; atisita; visiṭṭhataṃ yāta.surpassing : (adj.) visiṭṭhatara.surpassingly : (adv.) visiṭṭhākārena.surplice : (m.) uttarakañcuka.surplus : (m.) atireka; atirittabhāga.surprise : (m.) vimhaya. (nt.) sahasāpakkhandana. (v.t.) 1. vimhayāpeti; sahasā pāpuṇāti. (pp.) vimhayāpita; sahasā patta.surprised : (adj.) vimhita.surprising : (adj.) acchariyāvaha; vimhayajanaka.surprisingly : (adv.) vimhayajanakā-kārena.surrender : (nt.) paravasagamana; samappaṇa. (v.i.) paravasaṃ yāti; attādhīnattaṃ cajati. (pp.) paravasaṃ yāta; cattattādhīnatta.surreptitious : (adj.) gūḷha; paṭicchanna; rahokata.surreptitiously : (adv.) gūḷhākārena; raho.surround : (v.t.) parikkhipati; parivāreti. (pp.) parikkhitta; parivārita.surrounding : (adj.) samantāṭhita.surroundings : (m.; plu.) parivāra; parisara.surtax : (m.) atireka-kara.surveillance : (nt.) upaparikkhaṇa.survey : (nt.) avekkhaṇa; parikkhaṇa; parimiṇana. (f.) saṅkhittappavatti. (v.t.) 1. avekkhati; nirikkhati; anuviloketi; 2. parimiṇāti; 3. anuvicāreti. (pp.) avekkhita nirikkhita; anuvilokita; parimita; anuvicārita.surveyor : (m.) bhūmimāṇaka; rajjugāhaka.survival : (nt.) atikkammajīvana; puna-jīvana.survive : (v.t.i.) 1. aticca jīvati; 2. puna jīvati.survivor : (m.) aticca-jīvī; puna-jīvī; matāvasiṭṭha-puggala.susceptibility : (nt.) sunamyatta. (m.) mudusabhāva.susceptible : (adj.) muducitta; onamanasīla.suspect : (adj.) saṅkitabba. (m.) saṅkitapuggala. (v.t.) āsaṅkati; parisaṅkati; kaṅkhati. (pp.) āsaṅkita; parisaṅkhita; kaṅkhita.suspend : (v.t.) 1. olambeti; 2. (from office : ) adhikārā nirumbheti. (v.i.) olambati; olaggati. (pp.) adhikārā nirumbhita; olambita; olagga.suspense : (m.) 1. avinicchaya; sandeha. (nt.) adhikāranirumbhana.suspension : (nt.) 1. olambana; 2. adhikāranirumbhana.suspensory : (adj.) olambamāna.suspicion : (f.) āsaṅkā; kaṅkhā; vimati. (m.) sandeha.suspicious : (adj.) 1. saṅkanīya; sāsaṅka; 2. saṅkākula; āsaṅkita.suspire : (v.i.) nissasati.sustain : (v.t.) 1. bharati; poseti; 2. pariharati; pavatteti; paṭipādeti; 3. sahati; vindati; dhāreti. (pp.) bhata; posita; parihaṭa; pavattita; paṭipadita; sahita; vindita; dhārita.sustainable : (adj.) bharitabba; vindanīya; dhāretabba.sustainer : (m.) dhārī; vinditu; bharitu.sustainment : (nt.) upatthambhana.sustenance : (nt.) yāpana; jīvana; anna. (f.) jīvikā. (m.) āhāra; jīvanādhāra.sustentation : (nt.) jīvanavetana.susurrant : (adj.) nitthunanta.susurrus : (nt.) nitthunana. (m.) dubbalasadda.suture : (nt.) sibbana; sambandhana. (m.) sibbanīmagga. (f.) sīsasibbanī.suzerain : (m.) adhīsa.swag bellied : (adj.) lambodara.swab : (f.) pariyādāyakapuñchanī. (v.t.) (tāya) puñchati. (pp.) puñchita.swaddle : (v.t.) vatthehi paḷiveṭheti or oguṇṭheti. (pp.) vatthehi paḷiveṭhita or oguṇṭhita.swag : (v.i.) olambati. (pp.) olambita.swagger : (v.i.) gabbitākārena carati; vikatthati. (pp.) gabbitākārena carita; vikatthita.swaggy : (adj.) lambamāna.swain : (m.) 1. taruṇa-jānapadika; 2. vivāhatthī.swallow : (m.) jalasakuṇa; galanāḷa. (nt.) ajjhoharaṇa; āhārakabala. (v.t.i.) gilati; ajjhoharati. (pp.) gilita; ajjhohaṭa.swamp : (m.) anupa; palipa. (v.t.) osīdāpeti; nimuggāpeti. (pp.) osīdāpita; nimuggāpita.swampy : (adj.) palipayutta.swan : (m.) haṃsa.swan like : (adj.) haṃsasadisa.swanery : (nt.) haṃsaposanaṭṭhāna.sward : (f.) saddalabhūmi.swarm : (f.) ghaṭā. (m.) gumba; saṅkulasamūha. (v.i.) 1. gumbavasena sannipatati; 2. vāyamanto āruhati. (pp.) gumbavasena sannipatita; vāyamanto ārūḷha.swart : (adj.) kāḷavaṇṇa.swarthy : (adj.) kāḷavaṇṇa.swash : (m.) udakakkhepasadda. (v.t.) vegena udakaṃ khipati.swathe : (f.) dussapaṭṭikā. (v.t.) paṭṭikāhi paḷiveṭheti. (pp.) paṭṭikāhi paḷiveṭhita.sway : (nt.) 1. pabhutta; ādhipacca; 2. dolāyana. (v.i.) 1. dolāyati; 2. agatiṃ yāti. (v.t.) āṇaṃ pavatteti. (pp.) dolāyita; agatiṃ yāta; āṇaṃ pavattita.sway backed : (adj.) onatapiṭṭhika.swear : (v.i.) sapati; sapthaṃ karoti. (v.t.) sapathaṃ kāreti. (pp.) sapita; katasapatha; kāritasapatha.swearer : (m.) sapathakārī.swearing : (nt.) sapana. (m.) sapatha.sweat : (m.) seda. (v.t.) sedaṃ moceti. (v.i.) sedo muccati. (pp.) mocitaseda; muttaseda.sweater : (m.) antarakañcuka.sweatiness : (nt.) sedakilinnatta.sweaty : (adj.) sedatinta.sweep : (nt.) sammajjana; visayaṭṭhāna; sīghagamana. (m.) dhūmanettasodhaka. (v.t.) 1. sammajjati; 2. javenadhāvati. (pp.) samaṭṭha; javenadhāvita.sweeper : (m.) sammajjaka.sweeping : (nt.) sammajjana.sweepings : (m.) kacavara. (nt.) saṅkārajāta.sweet : (m.) madhurāhāra. (nt.) khajjaka. (adj.) 1. madhura; paṇīta; 2. cāru; manuñña.sweet potato : (f.) badālatā.sweet scented : (adj.) sugandhī.sweet tempered : (adj.) somma; pasannākāra.sweet voiced : (adj.) mañjubhāṇaka; madhurassara.sweeten : (v.t.) madhurīkaroti.sweetheart : (f.) vallabha; piya; vivāhāpekkha.sweetly : (adv.) madhurākārena.sweetmeat : (nt.) madhurakhajjaka.sweetness : (nt.) madhuratta.swell : (v.i.) uddhumāyati. (v.t.) vitthambheti. (pp.) uddhumāyita; vitthambhita.swelling : (nt.) uddhumāyana. (m.) sopha; gaṇḍa.swelter : (nt.) ghammādhikatta. (v.i.) ghammena pīḷīyati or kilamati. (pp.) ghammena pīḷīta or kilanta.sweltry : (adj.) ghammṇhitatta.swerve : (nt.) uppathagamana; maggāpagamana. (v.i.) supathā apayāti; ummagge yāti. (pp.) upathā apayāta; ummagge yāta.sweveless : (adj.) apagamanarahita.swift : (adj.) sīgha; turita; avilambita.swiftly : (adv.) sīghaṃ; turitaṃ; āsu.swiftness : (nt.) sīghatta; turitatta. (m.) java; vega.swill : (nt.) 1. pakkhālana; 2. sagedha-pivana. (v.t.i.) 1. pakkhāleti; 2. gedhena pivati. (pp.) pakkhālita; gedhena pīta.swiller : (m.) atimattapāyī.swim : (nt.) udakaplavana; taraṇa. (v.i.) udake plavati. (v.t.) udakaṃ tarati. (pp.) udake plavita; tiṇṇodaka.swimmer : (m.) plavaka; taritu.swimming : (nt.) plavana; taraṇa.swimmingly : (adv.) anāyāsena; sukhena.swindle : (f.) vañcanā; palambhanā. (v.t.i.) see Cheat.swine : (m.; plu.) 1. sūkaragaṇa; 2. nīcajana.swine-herd : (m.) sūkarapāla.swing : (nt.) 1. dolāyana; 2. dolāyitavatthu. (v.i.) dolāyati; āviñjati. (v.t.) cāleti; pājeti; bhamāpeti. (pp.) dolāyita; āviñjita; cālita; pājita; bhamāpita.swinge : (v.t.) daḷhaṃ potheti. (pp.) daḷhaṃ pothita.swinging : (adj.) dolāyamāna.swinging round : (adj.) āviñjanaka.swingle : (m.) sāṇadhovakadaṇḍa. (v.t.) sāṇaṃ sodheti. (pp.) sodhitasāṇa.swinish : (adj.) sūkaropama.swipe : (v.t.) bāḷhaṃ paharati. (pp.) bāḷhaṃ pahaṭa.swiper : (m.) gāḷhappahāradāyī.swirl : (m.) salilāvaṭṭa. (v.i.) paribbhamati. (v.t.) bhame uppādeti. (pp.) paribbhanta; uppāditabhama.swish : (v.t.) vettādīni nabbe cāletvā sadaṃ uppādeti.switch : (f.) chinnapasākhā; vijjubalakuncikā. (m.) kittimakesapuñja. (nt.) vijjuppavāhaniyāmaka. (v.t.) 1. sākhāya tāḷeti; 2. vijjubalaṃ payojeti; 3. dhūmarathaṃ yathāmaggaṃ pāpeti. (pp.) sākhāya tāḷita; payojitavijjubala; dhūmarathaṃ yathāmaggaṃ pāpita.switchboard : (m.; nt.) vijjukuñcikāphalaka.swollen : (adj.) 1. uddhumāta; sūna; 2. saṅkhubhita.swoon : (f.) mucchā; visaññitā. (v.i.) mucchati; visaññīhoti. (pp.) mucchita; visaññībhūta.swoop : (nt.) opatana; pakkhandana; ajjhottharaṇa. (v.i.t.) sahasā ajjhottharati or pakkhandati. (pp.) sahasā ajjhotthaṭa; pakkhanta.swop : (m.) bhaṇḍavinimaya. (v.t.) bhaṇḍaṃ vinimeti. (pp.) vinimitabhaṇḍasword : (m.) khagga; nettiṃsa || blade of a sword: (nt.) khaggatala; asipatta.sword and shield : (nt.) asi-camma.sword bearer : (m.) khaggadhara; asiggāhaka.swordfish : (m.) makaravisesa.swordsman : (m.) khaggadhara; asiggāhaka.sworn : (adj.) abhisatta.sworn foe : (m.) balavaverī.swot : (nt.) balavuggahaṇa. (v.i.) atandito uggaṇhāti.sybarite : (m.) kāmabhogī.sycophant : (m.) cāṭukamya; parūpajīvā.syllable : (nt.) uccāriyakkhara; vyañjanapada.syllabus : (nt.) niddesapaṇṇa.syllogism : (m.) tidhābhūta-takka.syllogize : (v.t.) takkaṃ dasseti.sylph : (f.) bhūtadevatā.sylvan : (adj.) āraññaka; vanacchanna.symbol : (nt.) ciṇha; visesalakkhaṇa.symbolic : (adj.) ciṇhāyatta; visesaviññāpaka.symbolical : (adj.) ciṇhāyatta; visesaviññāpaka.symbolise : (v.t.) lakkhaṇehi viññāpeti or nirūpeti. (v.i.) nidassanavasena pavattati. (pp.) lakkhaṇehi viññāpita or nirūpita; nidassanavasena pavatta.symbolism : (f.) lakkhaṇapaddhati.symbolize : (v.t.) lakkhaṇehi viññāpeti or nirūpeti. (v.i.) nidassanavasena pavattati. (pp.) lakkhaṇehi viññāpita or nirūpita; nidassanavasena pavatta.symmetrical : (adj.) yathāpamāṇayutta; saṅgatāvayava.symmetrically : (adv.) saṅgatabhāvena.symmetrize : (v.t.) ubhayasamattaṃ pāpeti; saṅgataṃ karoti. (pp.) ubhayasamattaṃ pāpita; saṅgataṃ kata.symmetry : (f.) saṅgatāvayavatā; anukūlatā; nigrodhaparimaṇḍalatā.sympathetic : (adj.) anukampaka; anumodaka.sympathise : (v.i.) anukampati; samanuñño hoti.sympathy : (f.) anukampā; samasukhadukkhatā.symphonic : (adj.) samasarayutta.symphony : (f.) samānassaratā.symposium : (m.) 1. nānāmatasaṅgaha; 2. madhupānussava. (nt.) dassanikasambhāsana.symptom : (nt.) pubbanimitta; rogalakkhaṇa.symptomatic : (adj.) sūcaka; ñāpaka; nimittabhūta.symptomatology : (m.) rogalakkhaṇa-vibhāga.synagogue : (nt.) Yādava-devāyatana.synchronism : (nt.) samakālikatta.synchronise : (v.i.) samakāle vattati; samakālikaṃ karoti. (pp.) samakāle vattita; samakālikaṃ kata.synchronous : (adj.) samakālika; apubbācarima.syncopate : (v.t.) majjhavaṇṇaṃ lopeti. (pp.) luttamajjhavaṇṇa.syncopation : (nt.) majjhavaṇṇalopana.syndicate : (nt.) adhikārīmaṇḍala. (f.) palakasabhā.synod : (n.) dhammācariyasabhā.synonym : (nt.) pariyāyavacana; vevacana. (m.) abhinnattha-sadda.synonymic : pariyāyasaddappayojaka.synonymous : (adj.) tulyatthaka.synonymously : (adv.) samānatthakavasena.synopsis : (m.) sārasaṅgaha.synoptic : (adj.) sārasaṅgāhaka.synovial fluid : (f.) lasikā.syntactic : (adj.) vākyaracanāpaṭibaddha.syntax : (m.) kārakayoga; vākyaracanāvidhi.synthesis : (m.) saṃyoga. (f.) saṃhitā; sandhi.synthetic : (adj.) saṃyogāyatta; saṃyutta.syphilis : (m.) upadaṃsaroga.syphilous : (adj.) upadaṃsātura.syringe : (f.) vatthi. (nt.) siṅgaka. (v.t.) vatthiṃ yojeti; vatthiyā sodheti. (pp.) vatthiyojita; vatthisodhita.syrup : (nt.) pānaka.systaltic : (adj.) phandamānaka; saṅkoca-vitthambhanayutta.system : (f.) paṭipāṭi; rīti; paddhati; kappanā. (m.) yojitakkama.systematic : (adj.) kamānugata.systematically : (adv.) yathākkamaṃ; yathānurūpaṃ.systematism : (nt.) vavatthāpana.systematise : (v.t.) vavatthapeti; niyameti. (pp) vavatthapita; niyamita.systemic : sakaladehāyatta.systole : (nt.) hadayasaṅkocana.syzygy : (m.) gahasaṃyoga. (nt.) gahayuddha.-ooOoo-
Pali-Viet
Dictionary |
Pali-English Dictionary |
English Index
|