Dīghanikāya - Trường Bộ Kinh
HT Thch Minh Chu dịch
|
6. Mahāgovindasuttaṃ |
6. Mahāgovindasuttavaṇṇanā |
19. Kinh ại iển Tn (Mahgovinda sutta) |
|
293. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pacasikho gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pacasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca yaṃ kho me, bhante, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhagavatoti. Ārocehi me tvaṃ, pacasikhāti bhagavā avoca. |
293.Evaṃme sutanti mahāgovindasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā pacasikhoti pacacūḷo pacakuṇḍaliko. So kira manussapathe puakammakaraṇakāle daharo pacacūḷakadārakakāle vacchapālakajeṭṭhako hutvā aepi dārake gahetvā bahigāme catumaggaṭṭhānesu sālaṃ karonto pokkharaṇiṃ khaṇanto setuṃ bandhanto visamaṃ maggaṃ samaṃ karonto yānānaṃ akkhapaṭighātanarukkhe harantoti evarūpāni puāni karonto vicaritvā daharova kālamakāsi. Tassa so attabhāvo iṭṭho kanto manāpo ahosi. So kālaṃ katvā cātumahārājikadevaloke navutivassasatasahassappamāṇaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tassa tigāvutappamāṇo suvaṇṇakkhandhasadiso attabhāvo ahosi. So sakaṭasahassamattaṃ ābharaṇaṃ pasādhetvā navakumbhamatte gandhe vilimpitvā dibbarattavatthadharo rattasuvaṇṇakaṇṇikaṃ piḷandhitvā pacahi kuṇḍalakehi piṭṭhiyaṃ vattamānehi pacacūḷakadārakaparihāreneva vicarati. Tenetaṃ pacasikho tveva sajānanti. Abhikkantāya rattiyāti abhikkantāya khīṇāya rattiyā, ekakoṭṭhāsaṃ atītāyāti attho. Abhikkantavaṇṇoti atiiṭṭhakantamanāpavaṇṇo. Pakatiyāpi hesa kantavaṇṇo, alaṅkaritvā āgatattā pana abhikkantavaṇṇo ahosi. Kevalakappanti anavasesaṃ samantato. Anavasesattho ettha kevalasaddo. Kevalaparipuṇṇanti ettha viya. Samantato attho kappasaddo, kevalakappaṃ jetavanantiādīsu viya. Obhāsetvāti ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Devasabhāvaṇṇanā 294.Sudhammāyaṃ sabhāyanti sudhammāya nāma itthiyā ratanamattakaṇṇikarukkhanissandena nibbattasabhāyaṃ . Tassā kira phalikamayā bhūmi, maṇimayā āṇiyo , suvaṇṇamayā thambhā, rajatamayā thambhaghaṭikā ca saṅghātā ca, pavāḷamayāni vāḷarūpāni, sattaratanamayā gopānasiyo ca pakkhapāsakā ca mukhavaṭṭi ca, indanīlaiṭṭhakāhi chadanaṃ, sovaṇṇamayaṃ chadanapīṭhaṃ, rajatamayā thūpikā, āyāmato ca vitthārato ca tīṇi yojanasatāni, parikkhepato navayojanasatāni, ubbedhato pacayojanasatāni, evarūpāyaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ. Dhataraṭṭhotiādīsu dhataraṭṭho gandhabbarājā gandhabbadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassasuvaṇṇamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā puratthimāya disāya pacchimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno. Virūḷhako kumbhaṇḍarājā kumbhaṇḍadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassarajatamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno. Virūpakkho nāgarājā nāgānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassamaṇimayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā pacchimāya disāya puratthimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno. Vessavaṇo yakkharājā yakkhānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassapavāḷamayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinnoti veditabbo. Atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hotīti tesaṃ pacchato amhākaṃ nisīdituṃ okāso pāpuṇāti. Tato paraṃ pavisituṃ vā passituṃ vā na labhāma. Sannipātakāraṇaṃ panettha pubbe vuttaṃ catubbidhameva. Tesu vassūpanāyikasaṅgaho vitthārito. Yathā pana vassūpanāyikāya, evaṃ mahāpavāraṇāyapi puṇṇamadivase sannipatitvā ajja kattha gantvā kassa santike pavāressāmāti mantenti. Tattha sakko devānamindo yebhuyyena piyaṅgudīpamahāvihārasmiṃyeva pavāreti. Sesā devatā pāricchattakādīni dibbapupphāni ceva dibbacandanacuṇṇāni ca gahetvā attano attano manāpaṭṭhānameva gantvā pavārenti. Evaṃ pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatanti . Devaloke pana āsāvatī nāma latā atthi. Sā pupphissatīti devā vassasahassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Pāricchattake pupphamāne ekavassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Te tassa paṇḍupalāsādibhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti paṇḍupalāso kho dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatīti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro pannapalāso hoti, khārakajāto hoti, jālakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti. Attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatīti (a. ni. 7.69). Sabbapāliphullassa kho pana, bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paāsa yojanāni ābhāya phuṭaṃ hoti, anuvātaṃ yojanasataṃ gandho gacchati. Ayamānubhāvo pāricchattakassa koviḷārassāti. Pupphite pāricchattake ārohaṇakiccaṃ vā aṅkusakaṃ gahetvā namanakiccaṃ vā pupphāharaṇatthaṃ caṅkoṭakakiccaṃ vā natthi, kantanakavāto uṭṭhahitvā pupphāni vaṇṭato kantati, sampaṭicchanakavāto sampaṭicchati, pavesanakavāto sudhammaṃ devasabhaṃ paveseti, sammajjanakavāto purāṇapupphāni nīharati, santharaṇakavāto pattakaṇṇikakesarāni naccanto santharati, majjhaṭṭhāne dhammāsanaṃ hoti. Yojanappamāṇo ratanapallaṅko upari tiyojanena setacchattena dhārayamānena, tadanantaraṃ sakkassa devarao āsanaṃ atthariyati. Tato tettiṃsāya devaputtānaṃ, tato aāsaṃ mahesakkhadevatānaṃ. Aataradevatānaṃ pana pupphakaṇṇikāva āsanaṃ hoti. Devā devasabhaṃ pavisitvā nisīdanti. Tato pupphehi reṇuvaṭṭi uggantvā upari kaṇṇikaṃ āhacca nipatamānā devatānaṃ tigāvutappamāṇaṃ attabhāvaṃ lākhārasaparikammasajjitaṃ viya karoti. Tesaṃ sā kīḷā catūhi māsehi pariyosānaṃ gacchati. Evaṃ pāricchattakakīḷānubhavanatthāya sannipatanti. Māsassa pana aṭṭhadivase devaloke mahādhammasavanaṃ ghusati. Tattha sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ sanaṅkumāro vā mahābrahmā, sakko vā devānamindo, dhammakathikabhikkhu vā, aataro vā dhammakathiko devaputto dhammakathaṃ katheti. Aṭṭhamiyaṃ pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā, cātuddasiyaṃ puttā, pannarase sayaṃ cattāro mahārājāno nikkhamitvā suvaṇṇapaṭṭaca jātihiṅgulakaca gaṇhitvā gāmanigamarājadhāniyo anuvicaranti. Te asukā nāma itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato. Saṅghaṃ saraṇaṃ gato. Pacasīlāni rakkhati. Māsassa aṭṭha uposathe karoti. Mātuupaṭṭhānaṃ pūreti. Pituupaṭṭhānaṃ pūreti. Asukaṭṭhāne uppalahatthakasatena pupphakumbhena pūjā katā. Dīpasahassaṃ āropitaṃ. Akāladhammasavanaṃ kāritaṃ. Chattavedikā puṭavedikā kucchivedikā sīhāsanaṃ sīhasopānaṃ kāritaṃ. Tīṇi sucaritāni pūreti. Dasakusalakammapathe samādāya vattatīti suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena likhitvā āharitvā pacasikhassa hatthe denti. Pacasikho mātalissa hatthe deti. Mātali saṅgāhako sakkassa devarao deti. Yadā puakammakārakā bahū na honti, potthako khuddako hoti, taṃ disvāva devā pamatto, vata bho mahājano viharati, cattāro apāyā paripūrissanti, cha devalokā tucchā bhavissantīti anattamanā honti. Sace pana potthako mahā hoti, taṃ disvāva devā appamatto, vata bho, mahājano viharati, cattāro apāyā suā bhavissanti , cha devalokā paripūrissanti, buddhasāsane puāni karitvā āgate mahāpue purakkhatvā nakkhattaṃ kīḷituṃ labhissāmāti attamanā honti. Taṃ potthakaṃ gahetvā sakko devarājā vāceti. Tassa pakatiniyāmena kathentassa saddo dvādasa yojanāni gaṇhāti. Uccena sarena kathentassa ca sakalaṃ dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ chādetvā tiṭṭhati. Evaṃ dhammasavanatthāya sannipatanti. Idha pana pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatitāti veditabbā. Tathāgataṃ namassantāti navahi kāraṇehi tathāgataṃ namassamānā . Dhammassa ca sudhammatanti svākkhātatādibhedaṃ dhammassa sudhammataṃ ujuppaṭipannatādibhedaṃ saṅghassa ca suppaṭipattinti attho. |
293. Như vậy ti nghe. Một thời Thế Tn ở tại Vương X, ni Linh Thứu. Khi đm đ gần mn, Pancasikha (Ngũ Kế), thuộc ging họ Cn-tht-b (Gandhabba), với dung mạo đoan chnh, chi sng ton vng ni Linh Thứu, đến tại chỗ Thế Tn, sau khi đến, đảnh lễ Ngi v đứng một bn. Sau khi đứng một bn, Pancasikha, thuộc ging họ Cn-tht-b bạch Thế Tn: - Bạch Thế Tn, những điều con đ tự thn nghe v chấp nhận trước mặt chư Thin ở Tam thập tam thin, bạch Thế Tn con muốn bạch lại Thế Tn. - Ny Pancasikha, hy ni cho ta nghe! - Thế Tn ni như vậy. |
|
Devasabhā 294. Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā; mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti; puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; uttarāya disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante, kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti, idaṃ nesaṃ hoti āsanasmiṃ; atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti. Ye te, bhante, devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, te ae deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca. Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā; dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyāti. |
294. - Bạch Thế Tn, trong những ngy xưa, những ngy xa xưa, nhn đm trăng rằm Bố-tt (Uposatha), trong thng nhập cư ma mưa, ton thể chư Thin ở ci Tam thập tam thin ngồi hội họp tại Thiện Php đường, xung quanh c ại thin chng ngồi khắp mọi pha; tại bốn phương hướng c bốn vị đại vương ngồi. ại vương Dhatarattha (Tr Quốc Thin vương), vua ở phương ng, ngồi xy mặt hướng Ty, trước mặt Thin chng. ại vương Virlhaka (Tăng Trưởng thin vương), vua ở phương Nam, ngồi xy mặt hướng Bắc, trước mặt Thin chng. ại vương Virpakkha (Quảng Mục Thin vương), vua ở phương Ty, ngồi xy mặt hướng ng, trước mặt Thin chng. ại vương Vessavana (Tỳ-sa-mn Thin vương), vua ở phương Bắc, ngồi xy mặt hướng Nam, trước mặt Thin chng. Bạch Thế Tn, khi no ton thể chư Thin ở ci Tam thập tam thin ngồi hội họp tại Thiện Php đường, xung quanh c ại thin chng ngồi khắp mọi pha v tại bốn phương hướng c bốn vị đại vương ngồi, như vậy l thứ tự cc chỗ ngồi của cc vị ny, rồi đến chỗ ngồi của chng con. Bạch Thế Tn, chư Thin no trước sống phạm hạnh theo Thế Tn v nay mới sanh ln ci Tam thập tam thin, những vị ny thắng xa chư Thin khc về thn sắc v danh tiếng. Bạch Thế Tn, chư Thin ở Tam thập tam thin đẹp lng, thoải mi, hoan hỷ sanh: Thin giới thật sự được tăng thịnh, cn A-tu-la giới bị hoại diệt.
|
|
|
295. Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi Modanti vata bho devā, tāvatiṃsā sahindakā; Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammataṃ. Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine; Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ, caritvāna idhāgate. Te ae atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā; Sāvakā bhūripaassa, visesūpagatā idha. Idaṃ disvāna nandanti, tāvatiṃsā sahindakā; Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammatanti. Tena sudaṃ , bhante, devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā; dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyāti. |
295. Bạch Thế Tn, lại by giờ Thin chủ ế-thch (Sakka) thấy chư Thin ở Tam thập tam thin hoan hỷ bn ty hỷ ni ln bi kệ như sau:
Bạch Thế Tn, chư Thin ở Tam thập tam thin lại cng đẹp lng thoải mi hoan hỷ hơn nữa v ni: "- Thin giới thật sự được tăng thịnh, cn A-tu-la giới bị hoại diệt".
|
|
|
Aṭṭha yathābhuccavaṇṇā 296. Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve tāvatiṃse āmantesi iccheyyātha no tumhe, mārisā, tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti? Icchāma mayaṃ, mārisa, tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti. Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi taṃ kiṃ maanti, bhonto devā tāvatiṃsā? Yāvaca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viūhi. Evaṃ opaneyyikassa dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā supaattaṃ, idaṃ akusalanti supaattaṃ. Idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti supaattaṃ. Evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīna-paṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Supaattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā, saṃsandati nibbānaca paṭipadā ca. Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti, evameva supaattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā, saṃsandati nibbānaca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Abhinipphanno [abhinippanno (pī. ka.)] kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno siloko, yāva mae khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti, vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āharayamānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānaceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānaca vusitavataṃ. Te bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati. Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Evaṃ dhammānudhammappaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatā. Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappo ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṅkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aatra tena bhagavatāti. |
Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā 296.Yathābhucceti yathābhūte yathāsabhāve. Vaṇṇeti guṇe. Payirudāhāsīti kathesi. Bahujanahitāyapaṭipannoti kathaṃ paṭipanno? Dīpaṅkarapādamūle aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhatthāya abhinīharamānopi bahujanahitāya paṭipanno nāma hoti. Dānapāramī, sīlapāramī, nekkhammapāramī, paāpāramī, vīriyapāramī, khantipāramī, saccapāramī, adhiṭṭhānapāramī, mettāpāramī, upekkhāpāramīti kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imā dasa pāramiyo pūrentopi bahujanahitāya paṭipanno. Khantivāditāpasakāle, cūḷadhammapālakumārakāle, chaddantanāgarājakāle, bhūridattacampeyyasaṅkhapālanāgarājakāle, mahākapikāle ca tādisāni dukkarāni karontopi bahujanahitāya paṭipanno. Vessantarattabhāve ṭhatvā sattasatakamahādānaṃ datvā sattasu ṭhānesu pathaviṃ kampetvā pāramīkūṭaṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno. Tato anantare attabhāve tusitapure yāvatāyukaṃ tiṭṭhantopi bahujanahitāya paṭipanno. Tattha paca pubbanimittāni disvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi yācito paca mahāvilokanāni viloketvā devānaṃ saṅgahatthāya paṭiaṃ datvā tusitapurā cavitvā mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno. Dasa māse mātukucchiyaṃ vasitvā lumbinīvane mātukucchito nikkhamantopi, ekūnatiṃsavassāni agāraṃ ajjhāvasitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomanadītīre pabbajantopi, chabbassāni padhānena attānaṃ kilametvā bodhipallaṅkaṃ āruyha sabbautaāṇaṃ paṭivijjhantopi, sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe yāpentopi, isipatanaṃ āgamma anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattentopi, yamakapāṭihāriyaṃ karontopi, devorohaṇaṃ orohantopi, buddho hutvā pacacattālīsa vassāni tiṭṭhantopi, āyusaṅkhāraṃ ossajantopi, yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantopi bahujanahitāya paṭipanno. Yāvassa sāsapamattāpi dhātuyo dharanti, tāva bahujanahitāya paṭipannoti veditabbo. Sesapadāni etasseva vevacanāni. Tattha pacchimaṃ pacchimaṃ purimassa purimassa attho. Neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahīti atītepi buddhato aaṃ na samanupassāma, anāgatepi na samanupassāma, etarahi pana aassa satthuno abhāvatoyeva aatra tena bhagavatā na samanupassāmāti ayamettha attho. Aṭṭhakathāyampi hi atītānāgatā buddhā amhākaṃ satthārā sadisāyeva, kiṃ sakko kathetīti vicāretvā etarahi bahujanahitāya paṭipanno satthā amhākaṃ satthāraṃ mucitvā ao koci natthi, tasmā na passāmāti kathetīti vuttaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ ito paresupi padesu ayamattho veditabbo. Svākkhātādīni ca kusalādīni ca vuttatthāneva. Gaṅgodakaṃ yamunodakenāti gaṅgāyamunānaṃ samāgamaṭṭhāne udakaṃ vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi saṃsandati sameti, majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva hoti, na mahāsamuddaudakena saṃsaṭṭhakāle viya visadisaṃ. Parisuddhassa nibbānassa paṭipadāpi parisuddhāva. Na hi daharakāle vejjakammādīni katvā agocare caritvā mahallakakāle nibbānaṃ daṭṭhuṃ sakkā, nibbānagāminī pana paṭipadā parisuddhāva vaṭṭati ākāsūpamā. Yathā hi ākāsampi alaggaṃ parisuddhaṃ candimasūriyānaṃ ākāse icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantānaṃ viya nibbānaṃ gacchantassa bhikkhuno paṭipadāpi kule vā gaṇe vā alaggā abaddhā ākāsūpamā vaṭṭati. Sā panesā tādisāva bhagavatā paattā kathitā desitā. Tena vuttaṃ saṃsandati nibbānaca paṭipadā cāti. Paṭipannānanti paṭipadāya ṭhitānaṃ. Vusitavatanti vutthavāsānaṃ etesaṃ. Laddhasahāyoti etesaṃ tattha tattha saha ayanato sahāyo. Adutiyo asahāyo appaṭisamoti idaṃ pana asadisaṭṭhena vuttaṃ. Apanujjāti tesaṃ majjhepi phalasamāpattiyā viharanto cittena apanujja, apanujjeva ekārāmataṃ anuyutto viharatīti attho. Abhinipphannokho pana tassa bhagavato lābhoti tassa bhagavato mahālābho uppanno. Kadā paṭṭhāya uppanno? Abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ atikkamitvā isipatane dhammacakkaṃ pavattetvā anukkamena devamanussānaṃ damanaṃ karontassa tayo jaṭile pabbājetvā rājagahaṃ gatassa bimbisāradamanato paṭṭhāya uppanno. Yaṃ sandhāya vuttaṃ tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti (saṃ. ni. 2.70). Satasahassakappādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu ussannapuanissandasamuppanno lābhasakkāro mahogho viya ajjhottharamāno āgacchati. Ekasmiṃ kira samaye rājagahe sāvatthiyaṃ sākete kosambiyaṃ bārāṇasiyaṃ bhagavato paṭipāṭibhattaṃ nāma uppannaṃ, tattheko ahaṃ sataṃ vissajjetvā dānaṃ dassāmīti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Ao ahaṃ dve satāni. Ao ahaṃ paca satāni. Ao ahaṃ sahassaṃ. Ao ahaṃ dve sahassāni. Ao ahaṃ paca. Dasa. Vīsati. Paāsaṃ; ao ahaṃ satasahassaṃ. Ao ahaṃ dve satasahassāni vissajjetvā dānaṃ dassāmīti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Janapadacārikaṃ carantampi okāsaṃ labhitvā dānaṃ dassāmīti sakaṭāni pūretvā mahājano anubandhiyeva. Yathāha tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti yattha paṭipāṭiṃ labhissāma, tattha bhattaṃ karissāmāti (mahāva. 282). Evaṃ aānipi khandhake ca vinaye ca bahūni vatthūni veditabbāni. Asadisadāne panesa lābho matthakaṃ patto. Ekasmiṃ kira samaye bhagavati janapadacārikaṃ caritvā jetavanaṃ sampatte rājā nimantetvā dānaṃ adāsi. Dutiyadivase nāgarā adaṃsu. Puna tesaṃ dānato atirekaṃ rājā, tassa dānato atirekaṃ nāgarāti evaṃ bahūsu divasesu gatesu rājā cintesi ime nāgarā divase divase atirekataraṃ karonti, pathavissaro pana rājā nāgarehi dāne parājitoti garahā bhavissatīti. Athassa mallikā upāyaṃ ācikkhi. So rājaṅgaṇe sālakalyāṇipadarehi maṇḍapaṃ kāretvā taṃ nīluppalehi chādetvā paca āsanasatāni paāpetvā paca hatthisatāni āsanānaṃ pacchābhāge ṭhapetvā ekekena hatthinā ekekassa bhikkhuno setacchattaṃ dhārāpesi. Dvinnaṃ dvinnaṃ āsanānaṃ antare sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekekā khattiyadhītā catujjātiyagandhaṃ pisati. Niṭṭhitaṃ niṭṭhitaṃ majjhaṭṭhāne gandhambaṇe pakkhipati, taṃ aparā khattiyadhītā nīluppalahatthakena samparivatteti. Evaṃ ekekassa bhikkhuno tisso tisso khattiyadhītaro parivārā, aparā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā itthī tālavaṇṭaṃ gahetvā bījati, aā dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaṃ parissāveti, aā pattato udakaṃ harati. Bhagavato cattāri anagghāni ahesuṃ. Pādakathalikā ādhārako apassenaphalakaṃ chattapādamaṇīti imāni cattāri anagghāni ahesuṃ. Saṅghanavakassa deyyadhammo satasahassaṃ agghati. Tasmica dāne aṅgulimālatthero saṅghanavako ahosi. Tassa āsanasamīpe ānīto hatthī taṃ upagantuṃ nāsakkhi. Tato rao ārocesuṃ. Rājā ao hatthī natthīti? Duṭṭhahatthī pana atthi, ānetuṃ na sakkāti. Sammāsambuddho saṅghanavako kataro mahārājāti? Aṅgulimālatthero bhagavāti. Tena hi taṃ duṭṭhahatthiṃ ānetvā ṭhapetu, mahārājāti. Hatthiṃ maṇḍayitvā ānayiṃsu. So therassa tejena nāsāvātasacaraṇamattampi kātuṃ nāsakkhi. Evaṃ nirantaraṃ satta divasāni dānaṃ dīyittha. Sattame divase rājā dasabalaṃ vanditvā bhagavā mayhaṃ dhammaṃ desethāti āha. Tassaca parisati kāḷo ca juṇho cāti dve amaccā honti. Kāḷo cintesi nassati rājakulassa santakaṃ, kiṃ nāmete ettakā janā karissanti, bhujitvā vihāraṃ gantvā niddāyissanteva, idaṃ pana eko rājapuriso labhitvā kiṃ nāma na kareyya, aho nassati rao santakanti. Juṇho cintesi mahantaṃ idaṃ rājattanaṃ nāma, ko ao idaṃ kātuṃ sakkhissati? Kiṃ rājā nāma so, yo rājattane ṭhitopi evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkotīti. Bhagavā parisāya ajjhāsayaṃ olokento tesaṃ dvinnaṃ ajjhāsayaṃ viditvā sace ajja juṇhassa ajjhāsayena dhammakathaṃ kathemi, kāḷassa sattadhā muddhā phalissati . Mayā kho pana sattānuddayatāya pāramiyo pūritā. Juṇho aasmimpi divase mayi dhammaṃ kathayante maggaphalaṃ paṭivijjhissati, idāni pana kāḷaṃ olokessāmīti rao catuppadikameva gāthaṃ abhāsi Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti, Bālā have nappasaṃsanti dānaṃ; Dhīro ca dānaṃ anumodamāno, Teneva so hoti sukhī paratthāti. (dha. pa. 177); Rājā anattamano hutvā mayā mahādānaṃ dinnaṃ, satthā ca me mandameva dhammaṃ kathesi, nāsakkhiṃ mae dasabalassa cittaṃ gahetunti. So bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā pucchi mayā, bhante, mahantaṃ dānaṃ dinnaṃ, anumodanā ca me na mahatī katā, ko nu kho me, bhante, dosoti? Natthi, mahārāja, tava doso, parisā pana aparisuddhā, tasmā dhammaṃ na desesinti. Kasmā pana bhagavā parisā na suddhāti? Satthā dvinnaṃ amaccānaṃ parivitakkaṃ ārocesi. Rājā kāḷaṃ pucchi evaṃ, tāta, kāḷāti? Evaṃ, mahārājāti. Mayi mama santakaṃ dadamāne tava kataraṃ ṭhānaṃ rujjati, na taṃ sakkomi passituṃ, pabbājetha naṃ mama raṭṭhatoti āha. Tato juṇhaṃ pakkosāpetvā pucchi evaṃ kira, tāta, cintesīti? Āma, mahārājāti. Tava cittānurūpameva hotūti tasmiṃyeva maṇḍape evaṃ paattesuyeva āsanesu paca bhikkhusatāni nisīdāpetvā tāyeva khattiyadhītaro parivārāpetvā rājagehato dhanaṃ gahetvā mayā dinnasadisameva satta divasāni dānaṃ dehīti. So tathā adāsi. Datvā sattame divase dhammaṃ bhagavā desethāti āha. Satthā dvinnampi dānānaṃ anumodanaṃ ekato katvā dve mahānadiyo ekoghapuṇṇā kurumāno viya mahādhammadesanaṃ desesi. Desanāpariyosāne juṇho sotāpanno ahosi. Rājā pasīditvā dasabalassa bāhiravatthuṃ nāma adāsi. Evaṃ abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābhoti veditabbo. Abhinipphannosilokoti vaṇṇaguṇakittanaṃ. Sopi bhagavato dhammacakkappavattanato paṭṭhāya abhinipphanno. Tato paṭṭhāya hi bhagavato khattiyāpi vaṇṇaṃ kathenti. Brāhmaṇāpi gahapatayopi nāgā supaṇṇā gandhabbā devatā brahmānopi kittiṃ vatvā itipi so bhagavātiādinā. Aatitthiyāpi vararojassa sahassaṃ datvā samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ kathehīti uyyojesuṃ. So sahassaṃ gahetvā dasabalaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā apalokayamāno likkhāmattampi vajjaṃ adisvā vippakiṇṇadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇe asītianubyajanavibhūsite byāmappabhāparikkhitte suphullitapāricchattakatārāgaṇasamujjalitaantalikkhavicittakusumasassirikanandanavanasadise anavajjaattabhāve avaṇṇaṃ vadantassa mukhampi viparivatteyya, muddhāpi sattadhā phaleyya, avaṇṇaṃ vattuṃ upāyo natthi, vaṇṇameva vadissāmīti pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā atirekapadasahassena vaṇṇameva kathesi. Yamakapāṭihāriye panesa vaṇṇo nāma matthakaṃ patto. Evaṃ abhinipphanno silokoti. Yāva mae khattiyāti khattiyā brāhmaṇā vessā suddā nāgā supaṇṇā yakkhā asurā devā brahmānoti sabbeva te sampiyāyamānarūpā haṭṭhatuṭṭhā viharanti. Vigatamado kho panāti ettakā maṃ janā sampiyāyamānarūpā viharantīti na madapamatto hutvā davādivasena āhāraṃ āhāreti, aadatthu vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Yathāvādīti yaṃ vācāya vadati, tadanvayamevassa kāyakammaṃ hoti. Yaca kāyena karoti, tadanvayamevassa vacīkammaṃ hoti. Kāyo vā vācaṃ, vācā vā kāyaṃ nātikkamati, vācā kāyena, kāyo ca vācāya sameti. Yathā ca Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo; Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti. Ayaṃ sūkarayakkho sūkare disvā sūkarasadisaṃ vāmapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, ajāmige disvā taṃsadisaṃ dakkhiṇapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, nelakavacchake disvā vacchakaravaṃ ravanto te gahetvā khādati, goṇe disvā tesaṃ visāṇasadisāni visāṇāni māpetvā te dūratova goṇo viya dissatīti evaṃ upagate gahetvā khādati. Yathā ca dhammikavāyasajātake sakuṇehi puṭṭho vāyaso ahaṃ vātabhakkho, vātabhakkhatāya mukhaṃ vivaritvā pāṇakānaca maraṇabhayena ekeneva pādena ṭhito, tasmā tumhepi Dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo, dhammaṃ caratha ātayo; Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cāti. Sakuṇesu vissāsaṃ uppādesi, tato Bhaddako vatāyaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko; Ekapādena tiṭṭhanto, dhammo dhammoti bhāsatīti. Evaṃ vissāsamāgate sakuṇe khādittha. Tena tesaṃ vācā kāyena, kāyo ca vācāya na sameti, na evaṃ bhagavato. Bhagavato pana vācā kāyena, kāyo ca vācāya sametiyevāti dasseti. Tiṇṇā taritā vicikicchā assāti tiṇṇavicikiccho. Kathamidaṃ kathamidanti evarūpā vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Yathā hi mahājano ayaṃ rukkho, kiṃ rukkho nāma, ayaṃ gāmo, ayaṃ janapado, idaṃ raṭṭhaṃ, kiṃ raṭṭhaṃ nāma, kasmā nu kho ayaṃ rukkho ujukkhandho, ayaṃ vaṅkakkhandho, kasmā kaṇṭako koci ujuko hoti, koci vaṅko, pupphaṃ kici sugandhaṃ, kici duggandhaṃ, phalaṃ kici madhuraṃ, kici amadhuranti sakaṅkhova hoti, na evaṃ satthā. Satthā hi imesaṃ nāma dhātūnaṃ ussannussannattā idaṃ evaṃ hotīti vigatakathaṃkathova . Yathā ca paṭhamajjhānādilābhīnaṃ dutiyajjhānādīsu kaṅkhā hoti. Paccekabuddhānampi hi sabbautaāṇe yāthāvasanniṭṭhānābhāvato vohāravasena kaṅkhā nāma hotiyeva, na evaṃ buddhassa. So hi bhagavā sabbattha vigatakathaṃkathoti dasseti. Pariyositasaṅkappoti yathā keci sīlamattena, keci vipassanāmattena, keci paṭhamajjhānenape keci nevasaānāsaāyatanasamāpattiyā, keci sotāpannabhāvamattenape keci arahattena, keci sāvakapāramīāṇena, keci paccekabodhiāṇena pariyositasaṅkappā paripuṇṇamanorathā honti, na evaṃ mama satthā. Mama pana satthā sabbautaāṇena pariyositasaṅkappoti dasseti. Ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyanti karaṇatthe paccattavacanaṃ, adhikāsayena uttamanissayabhūtena ādibrahmacariyena porāṇabrahmacariyabhūtena ca ariyamaggena tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappoti attho. Pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbautaṃ patto, balesu ca vasībhāvanti hi vacanato pariyositasaṅkappatāpi bhagavato ariyamaggeneva nipphannāti. |
296. Bạch Thế Tn, Thin chủ ế-thch biết được chư Thin ở Tam thập tam thin hoan hỷ, liền ni với Chư Thin ở Tam thập tam thin: "- Cc vị c muốn nghe tm php như thật của Thế Tn khng? "- Chng ti muốn nghe tm php Như thật của Thế Tn". Bạch Thế Tn, Thin chủ ế-thch ở Tam thập tam thin giải thch về tm php Như thật của Thế Tn như sau: . "- Ny chư Thiện hữu ở Tam thập tam thin cc vị nghĩ thế no? Như Lai dấn thn v hạnh phc cho chng sanh, v an lạc cho chng sanh, v lng thương tưởng cho đời, v hạnh phc v an lạc cho loi Trời v loi Người. Một vị ại sư dấn thn v hạnh phc cho chng sanh, v an lạc cho chng sanh, v lng thương tưởng cho đời, v hạnh phc v an lạc cho loi Trời v loi Người như vậy, một vị ại sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy được trong qu khứ cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "Chnh php được Thế Tn kho lo thuyết giảng, một Chnh php thiết thực hiện tại, vượt ngoi thời gian, đến để m thấy, lun lun hướng thượng, chỉ người c tr tự mnh gic hiểu. Một vị Giảng sư thuyết php hướng thượng như vậy, một vị ạo sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy được trong qu khứ cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "y l thiện", "đy l bất thiện" đ được Thế Tn kho giải thch. "y c tội", "đy khng tội", "đy cần phải tun theo", "đy cần phải n trnh", "đy l hạ liệt", "đy l cao thượng", "đy l đen trắng đồng đẳng", được Thế Tn kho giải thch. Một vị kho giải thch cc php thiện, bất thiện, c tội, khng c tội, cần phải thuận theo, cần phải n trnh, hạ liệt, cao thượng, đen trắng đồng đẳng, một vị ại sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy được trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "Con đường đưa đến Niết-bn cho cc đệ tử, Niết-bn v con đường phối hợp thnh một, đ được Thế Tn kho giải thch như nước sng Hằng phối hợp v cng chảy với nước sng Yamuna (Diệm-mu-na). Cũng vậy con đường đưa đến Niết-bn cho cc đệ tử, Niết-bn v con đường phối hợp thnh một đ được Thế Tn kho giải thch. Một vị kho giải thch con đường hướng đến Niết-bn như vậy, một vị ạo sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "Thế Tn cũng đ đo tạo được chng thiện hữu Hữu học đang đi trn nẻo đạo v cc vị Lậu tận đ hon tất Thnh đạo. Ngi khng di tản chng nhưng sống cng chung một niềm ha hợp lạc tr. Một vị sống cng chung một niềm ha hợp lạc tr, một ạo sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. - "Lợi dưỡng cng dường cho Thế Tn đ được an bi chắc chắn, danh tiếng cũng đ được an bi chắc chắn, v con nghĩ rằng cc vị St-đế-lỵ (Khattiy) sống với gương mặt rất qu mến Ngi. Nhưng Thế Tn sống thọ hưởng cc lợi dưỡng với tm khng kiu mạn. Một vị sống thọ hưởng cc lợi dưỡng với tm khng kiu mạn như vậy, một vị ạo sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "Thế Tn ni g thời lm vậy, lm g thời ni vậy. Một vị ni g thời lm vậy, lm g thời ni vậy, thnh tựu cc php v ty php như vậy, lm g thời ni vậy, thnh tựu cc php v ty php như vậy. Một vị đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. "Thế Tn đ vượt khỏi nghi ngờ, diệt trừ do dự, mọi suy tư được thỏa mn về tm nguyện v tối sơ phạm hạnh. Một vị đ vượt khỏi nghi ngờ, diệt trừ do dự, mọi suy tư được thỏa mn về tm nguyện v tối sơ phạm hạnh, một bậc ạo sư đầy đủ đức tnh như vậy, chng ta thật kh tm thấy trong qu khứ, cũng như trong hiện tại, trừ Thế Tn. |
|
297. Ime kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Tatra, bhante, ekacce devā evamāhaṃsu aho vata, mārisā, cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammaca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. Ekacce devā evamāhaṃsu tiṭṭhantu, mārisā, cattāro sammāsambuddhā, aho vata, mārisā, tayo sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammaca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. Ekacce devā evamāhaṃsu tiṭṭhantu, mārisā, tayo sammāsambuddhā, aho vata, mārisā, dve sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammaca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. |
297.Yathariva bhagavāti yathā bhagavā, evaṃ ekasmiṃ jambudīpatale catūsu disāsu cārikaṃ caramānā aho vata cattāro jinā dhammaṃ deseyyunti paccāsisamānā vadanti. Athāpare tīsu maṇḍalesu ekato vicaraṇabhāvaṃ ākaṅkhamānā tayo sammāsambuddhāti āhaṃsu. Apare dasa pāramiyo nāma pūretvā catunnaṃ tiṇṇaṃ vā uppatti dullabhā, sace pana eko nibaddhavāsaṃ vasanto dhammaṃ deseyya, eko cārikaṃ caranto, evampi jambudīpo sobheyya ceva, bahuca hitasukhamadhigaccheyyāti cintetvā aho vata, mārisāti āhaṃsu. |
297. Bạch Thế Tn, Thin chủ Đế Thch đ giải thch về tm php như thật của Thế Tn cho chư thin ở ci Tam Thập Tam. Bạch Thế Tn, chư thin ở ci Tam Thập Tam lại cng hoan hỷ, tn thọ, hỷ lạc sanh hơn nữa khi được nghe tm php như thật của Thế Tn. "Bạch Thế Tn, rồi một số chư Thin ni như sau: "- Chư Thiện hữu, nếu c được bốn vị Chnh ẳng Gic xuất hiện ở đời, diễn giảng Chnh php như Thế Tn. Như vậy mới đem lại hạnh phc cho chng sanh, an lạc cho chng sanh, v lng thương tưởng cho đời, v hạnh phc v an lạc cho loi Người v loi Trời". "Một số chư Thin khc lại ni như sau: "- Chư Thiện hữu, cần g c bốn vị Chnh ẳng Gic. Chư Thiện hữu, nếu c được ba vị Chnh ẳng Gic xuất hiện ở đời, diễn giảng Chnh php như Thế Tn. Như vậy mới đem lại hạnh phc cho chng sanh, an lạc cho chng sanh, v lng thương tưởng cho đời, v hạnh phc v an lạc cho loi Người v loi Trời. "Một số chư Thin khc lại ni như sau: "- Chư Thiện hữu, cần g c ba vị Chnh ẳng Gic. Chư Thiện hữu, nếu c được hai vị Chnh ẳng Gic xuất hiện ở đời, diễn giảng chnh php như Thế Tn. Như vậy mới đem lại hạnh phc cho chng sanh, an lạc cho chng sanh, v lng thương tưởng cho đời, v hạnh phc v an lạc cho loi Người v loi Trời.
|
|
298. Evaṃ vutte , bhante, sakko devānamindo deve tāvatiṃse etadavoca aṭṭhānaṃ kho etaṃ, mārisā, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Aho vata, mārisā, so bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. Atha kho, bhante, yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti, sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā. Te vuttavākyā rājāno, paṭiggayhānusāsaniṃ; Vippasannamanā santā, aṭṭhaṃsu samhi āsaneti. |
298.Aṭṭhānametaṃ anavakāso yanti ettha ṭhānaṃ avakāsoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacanameva. Kāraṇahi tiṭṭhati ettha tadāyattavuttitāya phalanti ṭhānaṃ. Okāso viya cassa taṃ tena vinā aattha abhāvatoti avakāso. Yanti karaṇatthe paccattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti yena kāraṇena ekissā lokadhātuyā dve buddhā ekato uppajjeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ natthīti. Ettha ca Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā; Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate vasoti. (ma. ni. 1.503) Gāthāya ekacakkavāḷameva ekā lokadhātu. Sahassī lokadhātu akampitthāti (a. ni. 3.126) āgataṭṭhāne cakkavāḷasahassaṃ ekā lokadhātu. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṃ sarena viāpeyya, obhāsena ca phareyyāti (a. ni. 3.81) āgataṭṭhāne tisahassimahāsahassī ekā lokadhātu. Ayaca dasasahassī lokadhātūti (ma. ni. 3.201) āgataṭṭhāne dasacakkavāḷasahassāni ekā lokadhātu. Taṃ sandhāya ekissā lokadhātuyāti āha. Ettakahi jātikhettaṃ nāma. Tatrāpi ṭhapetvā imasmiṃ cakkavāḷe jambudīpassa majjhimadesaṃ na aatra buddhā uppajjanti jātikhettato pana paraṃ buddhānaṃ uppattiṭṭhānameva na paāyati. Yenatthenāti yena pavāraṇasaṅgahatthena. |
298. "Bạch Thế Tn, khi đưOExif MM * b j( 1 r2 i
'
'Adobe Photoshop CS5.1 Windows 2015:02:22 21:07:59 d &( .
H H Adobe_CM Adobe d
d" ?
3 !1AQa"q2B#$Rb34rC%Scs5&DTdE£t6UeuF'Vfv7GWgw 5 !1AQaq"2B#R3$brCScs4%&5DTdEU6teuFVfv'7GWgw ? JTe)SVJR)%JRI*JRJRR*JR)%JR*IJV% {
|~=)JU >upҔ |